en

Ar maksājumiem ikdienā saskaras ikviens, savukārt tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu attīstības un normatīvā regulējuma pārmaiņu dēļ maksājumu joma ir ļoti dinamiska un atrodas gan ekspertu, gan sabiedrības uzmanības centrā. Latvijas Banka, būdama maksājumu infrastruktūras uzturētāja, nodod interesentu rīcībā jaunu instrumentu bezskaidrās un skaidrās naudas lietojuma tendenču ātram kopskatam un analīzei – "Maksājumu radaru".

Šis pārskats, kurā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā paradumiem naudas izmantošanā, iznāks reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/maksajumu-radars). Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecības un mijiedarbības attīstība būs šā radara centrālais mērījums, ko papildinās izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Marta "Maksājumu radarā" uzzināsiet:

– kāds ir viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars (patlaban maksājumi skaidrā naudā veido 37%, bet bezskaidrā naudā – 63% no kopējā maksājumu skaita) un kā šis rādītājs attīstījies pēdējos gados;

– kāds ir viena Latvijas iedzīvotāja vidējais vienā nedēļā veikto maksājumu skaits (4.8 maksājumi skaidrā naudā un 8.3 maksājumi bezskaidrā naudā);

– kāds ir bezskaidrās naudas maksājumu skaits un apjoms (2018. gada 2. pusgadā veikti 251.8 milj. maksājumu 98.3 mljrd. eiro apjomā);

– kāda ir bezskaidrās naudas maksājumu struktūra (vairāk nekā 60% tiek veikti ar norēķinu kartēm);

– jaunāko informāciju par zibmaksājumiem (2018. gada 2. pusgadā to skaits sasniedzis 1.6 milj.), kā arī iedzīvotāju viedokli par šo moderno maksājumu veidu (gada laikā būtiski – 2.5 reizes – pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri izmanto zibmaksājumu sniegtās priekšrocības 24/7/365 norēķinos);

– jaunākās tendences skaidrās naudas izmantošanas jomā, t.sk. iedzīvotāju viedokli par to, vai nepieciešamas monētas ar mazu nominālvērtību (51% iedzīvotāju uzskata, ka 1 un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 28% – ka izņemamas no apgrozības).

"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" 2019. gada februārī un martā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Jaunākās tendences bezskaidrās un skaidrās naudas lietojuma attīstībā komentējuši "Latvijas Faktu" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs un Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

"Latvijas sabiedrības ekonomiski aktīvā daļa ir atvērta jaunām tehnoloģijām, apgūst tās un prot novērtēt to priekšrocības. Bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars turpina augt un nu jau pārsniedz tradicionālos norēķinus skaidrā naudā. Tomēr nav pamata apgalvot, ka bezskaidrās naudas norēķini varētu dabiskā ceļā pilnībā izkonkurēt maksājumus ar skaidro naudu," pirmajā "Maksājumu radarā" saka A. Freimanis. Plašāku sociologa komentāru sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars.

"Zibmaksājumi labi raksturo to, kādiem jābūt mūsdienīgiem finanšu sektora pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs gaida, lai ikviens pakalpojums būtu pieejams tiešsaistes režīmā šeit un tagad. Rēķina samaksa, pirkums vai pārskaitījums draugiem un radiniekiem var notikt jebkurā diennakts laikā un no jebkuras vietas, kur vien ir pieejams internets, un pietiek ar pāris klikšķiem un tikpat maz sekundēm, lai nauda jau būtu nonākusi pie adresāta," modernās tendences maksājumu jomā raksturo D. Fiļipovs (plašāk sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars).

"Eiro zonā kopumā skaidrā nauda ir populārākais norēķinu veids maksājumu skaita ziņā tirdzniecības vietās un norēķinos par nelielām summām (līdz 45 eiro). Tehnoloģiju attīstība veicina bezskaidrās naudas maksājumu popularitāti, taču šī pāreja notiek ļoti pakāpeniski. Uzskatām skaidro naudu par vienu no iedzīvotājiem svarīgiem maksājumu līdzekļiem ar savām priekšrocībām," uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms (plašāk sk. https://www.bank.lv/maksajumu-radars).

Multimediji