Publicēts: 17.06.2022.

No 2022. gada 1. līdz 15. jūnijam Latvijas Banka organizēja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvju vizīti Latvijā, kuras laikā notika tikšanās ar valsts un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī publicēts noslēguma ziņojums ar vērtējumu par norisēm mūsu valsts tautsaimniecībā.

SVF misija Latvijas Bankā 2022. gada jūnijs

Latvija ir SVF dalībvalsts kopš 1992. gada 19. maija. Latvijas SVF pilnvarnieks ir Latvijas Bankas prezidents, savukārt pilnvarnieka vietnieks – Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Regulārā Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb 4. panta konsultāciju ietvaros. Saskaņā ar SVF noteikto regularitāti SVF speciālisti apmeklē Latviju, veic valsts makroekonomiskā stāvokļa un finanšu sektora novērtējumu un ar valsts institūciju amatpersonām apspriež ekonomikas politiku.

Vizītes laikā SVF pārstāvji tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un centrālās bankas ekspertiem, ministriju un citu atbildīgo institūciju pārstāvjiem, kā arī privātā sektora pārstāvjiem. Tika runāts par Latvijas ekonomikas un finanšu sektora tendencēm un prognozēm, fokusējoties uz Krievijas uzbrukuma Ukrainai ietekmi uz globālo un Latvijas tautsaimniecību; Latvijas tautsaimniecības strukturālajiem izaicinājumiem, piemēram, vājās kreditēšanas iespaidu uz investīciju līmeni; ilgtspējas jautājumiem.

Pēc vizītes publicēts SVF misijas noslēguma ziņojums, kurā analizēts Latvijas veikums, pārvarot Covid-19 pandēmijas ietekmi, īstenojot reformas finanšu sektorā, kā arī risinot izaicinājumus enerģētikas jomā – tostarp energopiegāžu drošībā, energoefektivitātē, virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. SVF uzsver, ka joprojām vērojama augsta nenoteiktība un ir nozīmīgi riski ekonomiskajai izaugsmei. SVF eksperti padziļināti vērtēja zemo kreditēšanas izaugsmi Latvijā, secinot, ka kredītu procentu likmes, jo īpaši uzņēmumu sektorā, Baltijas valstīs ir augstākas nekā eiro zonā. Bažas par šo situāciju jau iepriekš pauda Latvijas Banka (Procentu likmes Baltijā un citviet eiro zonā un Kāpēc procentu likmes Baltijā ir augstākas nekā citviet eiro zonā).

SVF misijas noslēguma ziņojumā uzsver, ka Latvijas ekonomikas noturība Covid-19 un Krievijas agresijas apstākļos ir vērtējama pozitīvi, tomēr bažas rada augstā inflācija. Strauja pārtikas un energoresursu cenu kāpuma apstākļos nepieciešams valsts atbalsts mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, tomēr tam ir jābūt mērķētam un terminētam.

SVF pārstāvji arī akcentē darba tirgus problemātiku – augstu strukturālo bezdarbu, reģionālās atšķirības, novecošanās tendences, kā arī sociālā dialoga nepieciešamību. Šo izaicinājumu pārvarēšanai būtiski uzlabot nodarbinātības/apmācības programmas, stiprinot darbaspēka potenciālu un prasmes.

Vēl viena būtiska prioritāte ir ilgtspējas jautājumi – klimata mērķu sasniegšana un sociālā iekļaušana. Tie prasa konsekventu rīcību no atbildīgo institūciju puses.

"SVF misija ir iespēja paskatīties uz Latvijas ekonomikas attīstību no malas, uzklausīt neatkarīgu ekspertu viedokli par jomām, kurās nepieciešami uzlabojumi. SVF ikgadējā misija aizrit Krievijas sāktā kara ēnā – augstas inflācijas radītās blaknes ir globāla problēma, kurai nav vienkārša risinājuma. Vienlaikus ir virkne tieši Latvijai raksturīgu problēmu, kuru risināšana prasa atbildīgo institūciju, valsts un privātā sektora ciešu sadarbību, tostarp vājās kreditēšanas, strukturālās darba tirgus problēmas, energopiegāžu drošības u.c. jomās," akcentē Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks.

Mārtiņa Kazāka rakstā izmantotais citāts attēla formātā