K_Valdemara_1b_no_Vansu_tilta

Ēkas funkcijas

Ēkā strādā Statistikas pārvalde, kura vāc, reģistrē, apkopo un publicē finanšu statistikas datus un valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos statistikas datus.

Ēkā divos stāvos izvietotas klientu apkalpošanas zāles un ar klientu apkalpošanu saistītās pārvaldes.

1. stāvā atrodas klientu kases skaidras naudas darījumiem, kā arī Kases un naudas apgrozības pārvalde, kas koordinē Latvijas Bankas darbības ar skaidro naudu, pārzina lata skaidrās naudas apgrozību valstī un organizē jaunu lata banknošu un monētu izstrādi un piegādi.

000817720017_gat

2. stāvā atrodas Maksājumu sistēmu pārvalde, kas organizē un uztur starpbanku maksājumu un kredītiestāžu klientu maksājumu veikšanai nepieciešamo starpbanku maksājumu sistēmu darbību,  tajā ietilpstošais Kredītu reģistrs un telpas Kredītu reģistra klientu apkalpošanai.

000817720001_gat

Visas klientu apkalpošanas zāles, kā arī sanāksmju telpas ir pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ēkas vēsture

 

19. gs otrajā pusē Rīga, likvidējot pilsētas nocietinājumus, ieguva jaunas apbūves teritorijas. Šajā laikā pilsētā dibinātas pirmās kredītbiedrības. 1885. gada septembrī Vidzemes muižniecības kredītbiedrības (Livlandishe Adelige Guter-Credit – Societat) kopsapulcē, izvērtējot biedrības vajadzības, tika pieņemts lēmums celt ēku Nikolaja ielā (tagad Krišjāņa Valdemāra iela).

Ēkas projekta autors ir Rīgas Politehniskā institūta profesors arhitekts Johanness Kohs (Koch; 1850–1915), kurš no 1887. gada līdz 1905. gadam bija arī Arhitektūras nodaļas dekāns. Viņa izstrādātais trīsstāvu bankas ēkas projekts tika apstiprināts 1887. gada 15. aprīlī.

Ēkas fasādes skice

1890. gada augustā Celtniecības komisija ziņoja, ka ēkas būvdarbi ir pabeigti. Ēkas pirmajā stāvā bija izvietotas Vidzemes muižniecības kredītbiedrības kases telpas, arhīvs un krājumu istaba, kā arī dzīvoklis ēkas pārvaldniekam un viņa kalpotājam, otrajā stāvā atradās operāciju sekretariāts, kredītbiedrības direktora pieņemamā istaba, kredītkonventa un arhīva telpas. Trešajā stāvā bija Vidzemes muižniecības kredītbiedrības direktora dzīvoklis, kurā varēja nokļūt pa īpašām kāpnēm blakus vestibilam.

Ēkai bija centrālapkure un vēdināšanas sistēma, 1909. gadā ēku pieslēdza pilsētas kanalizācijai.

Skats uz ēku K. Valdemāra ielā 1B 1903. gadā

Ar 1921. gada 16. septembra rīkojumu Latvijas valdība likvidēja kredītiestādi. Līdz ar valsts pārvaldes reorganizāciju Vidzemes muižniecības kredītbiedrības ēka nonāca Valsts Zemes bankas pārvaldībā. Valsts Zemes banka uzsāka darbu 1922. gada 2. maijā ar uzdevumu kreditēt lauksaimniecību un lauku rūpniecību.

1939. gada 27. maijā Būvvaldē tika apstiprināts arhitekta Jāņa Rengarta (1892–1960) izstrādātais ēkas pārbūves projekts. Ēkā paredzētās pārmaiņas vairāk skāra dažas iekštelpas, kas nebija bankas operāciju zāles, un paredzēja pagrabstāva labiekārtošanu. Valsts Zemes bankai piederēja arī blakus esošais gruntsgabals un uz tā uzbūvētā dzīvojamā ēka. Šajos 1939. gada plānos izveidota pāreja no vienas ēkas uz otru pagrabstāva un otrā stāva līmenī. Ēku savienojums tika izveidots, izmantojot bankas ēkas kāpņu telpu, kura atradās blakus vestibilam.

1940. gada 22. augustā Ministru kabinets pieņēma "Likumu par lauksaimniecības kredītu". Tā 2. pantā bija noteikts, ka Valsts Zemes banka tiek pārdēvēta par Latvijas PSR Lauksaimniecības banku.

1940.–1945. gadā ēkā atradās 2. Rīgas ekonomiskais tehnikums, bet no 1945. gada līdz 1992. gadam – Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikums (1949.–1954. gadā tā nosaukums – Rīgas Finanšu un kredīta tehnikums).

Atjaunojot valsts centrālo banku, tiek pieņemts lēmumu likvidēt Rīgas Uzskaites un kredīta tehnikumu un tā vietā dibināt jauna tipa izglītības iestādi – Latvijas Banku koledžu (no 1998. gada – Banku augstskola), kas neilgu laiku bija Latvijas Bankas struktūrvienība. Ēkā tika izvietota arī Latvijas Bankas Statistikas pārvalde.

No 1993. gada ēkā apmeklētājiem tiek atvērta AS "Parex banka" filiāle "Citadele". Tā laika pārbūves projekta izstrādi un realizāciju veica arhitektūras un celtniecības firma BUGROFF, kas pilnībā atjaunoja bankas telpu sākotnējo veidolu ēkas pirmajos divos stāvos. Pamatā veikts telpu kosmētiskais remonts, izvēlēta sienu, grīdas, griestu tonalitāte, apdares materiāli (grīdām – korķis, zviedru parkets) un iekārtas.

Pēc tam, kad AS "Parex banka" pieņēma lēmumu būvēt jaunu ēku Republikas laukumā 2A, Rīgā, visa ēka kļuva par Latvijas Bankas īpašumu. Tā kā gan ēkas fasāde, gan interjers, bet īpaši iekšējās inženierkomunikāciju sistēmas (apsildes sistēmas, ūdensvads, elektroinstalācija) bija nolietotas un to ekspluatācija vairs nenodrošināja atbilstību būvnormatīvu prasībām, pēc iegādes ēka tika restaurēta un rekonstruēta.

Untitled_Panorama2_gat

Bankas ēka ir vietējās arhitektūras nozīmes piemineklis Nr. 8194 un atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā (UNESCO Pasaules mantojuma objekts).

Ēkas stils un interjera elementi

Arhitekts J. Kohs bija renesanses cienītājs. Bankas ēkas fasāde veidota itāļu neorenesanses stilā. Ēkas galvenā fasāde otrā stāva līmenī dekorēta ar četriem vairogiem, kur attēloti ģerboņi, kas apliecināja ēkas piederību Vidzemes muižniecībai. Trīs rizalīti akcentēja ēkas caurbrauktuvi, ieeju un stūra izcēlumu.

Ēka K. Valdemāra ielā 1B 1937. gadā

Celtnes interjers ir grezns, reprezentatīvs. Interjera apdarei raksturīgs plastisks veidojums un izmantots dekoratīvais gleznojums, imitējot intarsiju. Iekštelpām izmantoti galvenokārt renesanses stila dekori. Centrālā, vienojošā interjera risinājuma kompozīcija vērojama vestibilā, centrālajā kāpņu telpā,

000817720006_gat 000817720014_gat

kā arī bankas direktora kabinetā (buru velves, tukšas plaknes bez ornamentāla dekora, kas direktora kabinetā segtas ar polihromu ornamentālu veidojumu).

000817720002_gat

Velves, arkas, pilastri, kolonnas un ģeometriskas konfigurācijas rāmji veido blīvu ēkas interjera apdari, kur viens no galvenajiem akcentiem ir ritma izjūta. Kompozīcijas ir simetriskas, tās bieži papildina dekors, kas simbolizē bankas būtību (pilnības ragi, ērglis, grifi, delfīni un lauru vītnes).

Ēkas ieejas vestibila grīdu rotā Villeroy & Boch grīdas mozaīkas flīzes, kuru klājums veido ģeometriski cirkulāru ziedu un viļņu motīvu kompozīciju.

Visām kredītbiedrības operāciju telpām bija velvēti griesti. Galvenās kāpnes un logailas (palodzes) izgatavotas no Kegelshem Marmor (iespējams – Ziemeļigaunijas kaļķakmens veids).

Bankas operāciju zāle

Fotouzņēmuma kopija no Latvijas Hipotēku bankas materiāliem

1937. gadā centrālās kāpņu telpas 2. stāvā īstenota gleznotāja Kārļa Sūniņa (1907–1979) sienas panno iecere. Sienas panno bija viņa diplomdarbs, 1934. gadā beidzot Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Kugas (1878–1969) dekoratīvās gleznošanas meistardarbnīcu. Mākslinieka dekoratīvie panno bankas kāpņu telpā izvietoti abpus kāpnēm un veido vienotu sešu gleznojumu ciklu ("Siena grābēja", "Sējējs", "Zvejnieks", "Līdumlīdējs", "Ābolu vācējas" un "Gane"). Darbs izpildīts temperas tehnikā uz audekla, kas uzlīmēts uz apmetuma. 1990. gadā šie Kārļa Sūniņa gleznojumi tika restaurēti.

000817720008_gat

K. Valdemāra ielas 1B sienas panno