Valsts centrālā banka iemieso sevī drošību, stabilitāti un pastāvību. Tai ir īpaša nozīme finanšu sistēmā, jo emisijas banka ir viens no valsts pastāvēšanas simboliem. Tādēļ mazsvarīgs nav arī tās ārējais veidols. 


Vēsturiskā, 20. gs. sākumā celtā Latvijas Bankas ēka tiek pielāgota mūsdienīgas centrālās bankas darba vajadzībām. Tas nozīmē pārbūves un pārmaiņas, taču darbs noris, ņemot vērā un izceļot vēsturisko materiālu. Top saskaņots Latvijas Bankas vizuālais tēls, kura svarīga sastāvdaļa neapšaubāmi ir pati ēka - reprezentabla, vēstures piesātināta un vienlaikus arī mūsdienīga un funkcionāla.

 


Jau kopš 19. gs. otrās puses banku ēkas atradās galvenokārt vecpilsētā, kur veica visus darījumus un kur bija birža, Rātsnams un ģildes.

Krievijas Valsts banka izvēlējas būvēt bankas ēku t.s. Pilsgrāvja teritorijā. Jēkaba laukums radies 16.-17. gs. pēc vaļņu uzbēršanas. 18. gs. tas bija daudz plašāks un sniedzās līdz Rīgas pils nocietinājumu grāvim. 19. gs. sākumā laukumu izmantoja kareivju mācībām un militāriem pasākumiem, tāpēc to dēvēja par Parādes laukumu. Ar laiku te izveidojās iecienīta atpūtas vieta. Koka ēkā, kas atradās pašreizējā Latvijas Bankas teritorijā, notika pirmās teātra izrādes, un vēlāk netālu tika uzbūvēta tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēka. Pilsētnieki laukumā rīkoja daudzveidīgus svētkus, arī slaveno umurkumuru. Netālu atradās Jēkaba tornis, kuru vēlāk iemūrēja jaunceļamajā Arsenāla ēkā.

Pirms jaunās bankas ēkas būvniecības Krievijas Valsts bankas kantoris atradās Lielajā Pils ielā 12 īpaši uzbūvētā ēkā, kas vēlāk tika nodota Valsts kases rīcībā. 1902. gada 27. jūnijā (10. maijā) notika svinīga jaunās ēkas pamatu ielikšana, bet bankas ēku atklāja 1905. gadā.

Bankas projekts veidots atbilstoši Krievijas Valsts bankas tipveida būvnoteikumiem. Telpu funkcionālo plānojumu izstrādāja Krievijas Valsts bankas arhitekts R. P. Goļeņiščevs. Ēkas arhitektonisko veidolu, fasāžu un interjera dekoratīvo apdari plānoja arhitekts Augusts Reinbergs (1860-1908).
A. Reinbergs projektēja bankas vadošo darbinieku dzīvojamās telpas, kas atradās bankas korpusā Nikolaja (K. Valdemāra) ielas pusē. Trešajā stāvā bija ēdnīca, bet pagraba telpās - bankas ierēdņu kalpotāju un apsardzes telpas. Ierīkojot centrālapkuri (tikai dzīvokļos bija iebūvētas podiņu krāsnis un plītis), tika novērsta nepieciešamība pēc atklātas uguns. Ēkas pagalmā bija zirgu stallis un veļas mazgātava. Pasūtītājs nebija kļūdījies, uzticot arhitektam vadīt visu būvniecības gaitu. Būvēšana bija sarežģīta, jo, gruntsūdeņu dēļ dzenot pāļus, ieilga pamatu nostiprināšana. A. Reinbergs vienlaikus bankas ēkas būvniecībai vadīja II Pilsētas teātra ēkas būvi (viņš bija ieguvis pirmo vietu metu konkursā). 1905. gadā A. Reinbergu ievēlēja par Rīgas Domes locekli. Arhitekta mūžs bija īss, bet spilgts, jo A. Reinbergs radīja pilsētas arhitektūrā paliekošas vērtības.


Skats uz Latvijas Bankas ēku no Noliktavas un Krišjāņa Valdemāra ielām.

 


Ēkas iespaidīgais apjoms jau iztālēm pamanāms kvartālā un labi iekļaujas laukuma apbūvē. Ēka būvēta eklektisma stilā, fasāde veidota stilizētās Florences renesanses formās. Tā bija celtne ar modernu konstruktīvo izpildījumu: daļa operāciju zāļu veidota dzelzsbetona karkasā, ierīkota moderna apkures sistēma, gaisa režīms un ēka bija pilnībā elektrificēta, kas tad bija jaunums.

Celtnes monumentālo veidolu rada plašo logu arkveidīgā forma, liekot nojaust ēkas nozīmību. Būvuzņēmēja P. Radziņa pieredzējušie meistari logu pusaploces liekuma veidošanā parādīja savu prasmi. Ēkas būvniecībā izmantoti gaiši dzeltenie ķieģeļi, kas tika ražoti Valgundes ķieģeļu cepļos Jelgavas tuvumā.


Vecie koki aizvien sargā banku

 


Gan fasādēs, gan interjerā atveidoti noteikti simboli: pilnības rags simbolizē bagātību, ērgļi - varenību, lauru vītnes - bagātību un slavu, atveidots arī tirdzniecības dievs Merkurs un viņa atribūti - kaduceja zizlis un spārni.

Būtiskas pārbūves vēlāk netika veiktas. 1911. gadā modernizēja ūdensapgādi un kanalizāciju. 1919. gada novembrī bankas ēkā darbojās Latvijas Pagaidu valdība. Šajā ēkā līdz 1936. gadam atradās Finanšu ministrija un Latvijas Banka - kopš tās dibināšanas brīža.


1940. gada 27. martā ekspluatācijā nodeva gāzes drošu patvertni ēkas pagrabā. Nelieli interjera remonti un rekonstrukcijas tika veikti 20. gs. 70. un 80. gados. 1996. gadā notika vestibila izpēte, telpai mainīja krāsojumu un modernizēja darbinieku telpu aprīkojumu. Darbus veica projektēšanas birojs "Jonika", SIA "Skals" un SIA "Arcus plus" (arhitekti A. Purviņš un A. Bisenieks).

2005. gada martā apmeklētājiem tika atvērts finanšu izglītības un informācijas centrs "Naudas pasaule". Tajā var apskatīt gan Latvijas Bankas veco seifu, kurā glabāja naudu, gan iepazīties ar Latvijas naudas vēsturi. Ekspozīcijas izveides pamatā ir interaktīvais princips. Apmēram 30 stendos sniegta lakoniska informācija, un apmēram tikpat daudz ekrānu sniedz iespēju meklēt padziļinātu informāciju vai noskatīties tematiskas īsfilmas. Centrā apgūto var nostiprināt vairākās zināšanu pārbaudes spēlēs. Moderni iekārtotajā ekspozīcijā kopējo interjeru veido gan jaunas lietas un apdares materiāli, gan monētu kolekcijas un citi uzskates materiāli. Būtiski ir halogēno gaismu efekti. Ekspozīcijas dizaina projekta autors ir SIA "Mākslas fabrika Nr. 7". Ekspozīcijas satura autors ir Latvijas Bankas darba grupa un eksperti (ekspozīciju iekārtoja SIA "Arhitektūras birojs "6. stils"").


Moderni un atraktīvi veidots interjers, kur svarīga nozīme gan informācijai, gan dizainam un iekštelpas elementiem Apmeklētāju centrs Naudas pasaule

 


Aktuāla informācija iegūstama ar moderno audiovizuālo un mobilo tehniku Apmeklētāju centrs Naudas pasaule

 


Halogēno gaismekļu starojums vieš krāsainību interjera gaisotnē. Apmeklētāju centrs Naudas pasaule

 


Ēka atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā (valsts aizsardzības Nr. 7442), tā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu (aizsardzības Nr. 8158) un valsts nozīmes mākslas pieminekļu (aizsardzības Nr. 7442) uzskaitē.