en
Aktualizēts: 21.07.2020

 

Latvijas Bankas darbība

Par pārmaiņām Latvijas Bankas pakalpojumu sniegšanā

Par internetveikalā e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšanu

Kredītu reģistrā tiks iekļautas ziņas par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību


Krīzes skarto komersantu, kuriem Latvijas Banka sniegusi atbalsta pasākumus, saraksts

Komersanta nosaukums

Komersanta reģ. Nr.

Noslēgtais līgums

Sniegtais atbalsta pasākums

Papildus informācija

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Baltic Restaurants Latvia"

40003556833

2018. gada 21. decembra līgums Nr. LB-07/2018/559 "Par ēdnīcas telpu un iekārtu nomu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Latvijas Bankas darbiniekiem"

Komersants atbrīvots no līgumā noteiktās telpu nomas maksas līdz ārkārtējās situācijas beigām

Noslēgta arī vienošanās par līgumā noteikto ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu līdz ārkārtējās situācijas beigām

 

Šis saraksts tiek publicēts Latvijas Bankas interneta vietnē, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumu Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. punktu.

Latvijas Bankas viedoklis par Covid-19 situācijas attīstību un nepieciešamajiem pasākumiem

Pasaule šobrīd piedzīvo smagāku ekonomiskās aktivitātes kritumu, nekā 2008. gada globālās finanšu krīzes laikā. Vīrusa izplatībai pasaulē turpinoties, strauja un visaptveroša ekonomikas atkopšanās šī gada otrajā pusē ir arvien mazāk ticama. Vīrusa izplatība Latvijā uz citu valstu fona ir visai sekmīgi ierobežota, un, domājams, pakāpeniski būs iespējams atteikties no ieviestajiem ierobežojumiem. Tomēr tas nespēs pilnā apjomā atsvērt ekonomiskās aktivitātes sarukumu, ko rada ārējā pieprasījuma vājināšanās, iedzīvotāju piesardzības pieaugums un atlikušie ierobežojumi Latvijā un ārzemēs, kas objektīvu iemeslu dēļ jūtami traucē saimniecisko darbību atsevišķās nozarēs. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka sekmīga vīrusa izplatības ierobežošana nepasargā no atkārtotiem saslimstības viļņiem un nepieciešamības pēc ierobežojumu atjaunošanas. Līdz ar to arvien reālistiskāki kļūst ekonomisko prognožu scenāriji, kas paredz lēnāku un saraustītāku ekonomikas atkopšanos, nekā sākotnēji cerēts.

Latvijas valdība ir veikusi virkni darbību, lai mazinātu ekonomiskās krīzes dziļumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tai skaitā ieviešot īstermiņa risinājumus krīzes pārvarēšanai un plānojot atbalsta instrumentus ekonomiskās aktivitātes kāpināšanai. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ap ekonomiskās krīzes mērogu un ilgumu, kā arī tās neviendabību nozaru starpā, arī valsts atbalsta instrumentu dalījums krīzes "pārziemošanas" un pēckrīzes ekonomiskā stimula risinājumos kļūs mazāk aktuāls. Šajā ziņā svarīgi uzsvērt mērķtiecīgu pakāpeniskumu pārejā no vienas atbalsta formas uz otru, ja nepieciešams, šiem instrumentiem vienam otru papildinot un darbojoties paralēli.  Tas nozīmētu, ka virknei atbalsta instrumentu, kas ieviesti krīzes pārvarēšanai īstermiņā, būtu jābūt pieejamiem arī pēc epidemioloģiskās krīzes beigām, jo ekonomiskā krīze daudzviet nebeigsies ar epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanu. Kā līdz šim, atbalsta mehānismi ir jāturpina pilnveidot, padarot tos fokusētākus uz noteiktu aktuālu COVID-19 izraisītu problēmu risinājumu. Vienlaicīgi būtu jāizmanto gan valsts atbalsta pasākumi iekšzemes pieprasījuma kāpināšanai, kas nav pretrunā ar epidemioloģiskās situācijas noteiktajiem ierobežojumiem, gan arī instrumenti grūtībās nonākušu dzīvotspējīgu uzņēmumu un bez iztikas līdzekļiem palikušu iedzīvotāju atbalstam.

Uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti būtu jāsašaurina uz tādu uzņēmumu atbalstu, kas mainīgajos apstākļos turpina būt dzīvotspējīgi, bet nespēj pilnā mērā noslogot savas ražošanas jaudas, un kuru darbība, krīzei beidzoties, būtu grūti atjaunojama tai nepieciešamo specifisko zināšanu, pieredzes un citu nemateriālo vērtību kopuma dēļ, kuru uzkrāšana prasa laiku. Ekonomiskajai krīzei turpinoties, sagaidāms, ka likviditātes grūtības uzņēmumiem kļūs aktuālākas, pasliktinot šo uzņēmumu bilances un pāraugot maksātspējas problēmās. Tas savukārt rada virkni nevēlamu blakņu, tai skaitā palielina bezdarbu, mazina tautsaimniecības izaugsmes potenciālu, un var radīt lejupejošas spirāles efektu, ja tiek kavētas vai nenosegtas to saistības pret citiem uzņēmumiem un kredītiestādēm. Tas nozīmīgi ietekmēs arī valsts budžeta ieņēmumus. Uzskatām, ka šādos apstākļos, lai mazinātu iepriekš minētos nevēlamos efektus, būtu jāveic sekojošas darbības, kas sniegtu atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, bet vienlaikus nodrošinātu atbildīgu risku sadali starp valsti un privāto sektoru:

  • Esošā dīkstāves pabalsta pārveide par fokusētām un laikā terminētām darba algu subsīdijām. Šāds risinājums sniegtu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas turpina saimniecisko darbību samazinātas noslodzes apstākļos, daļēji kompensējot darbinieku algas zudumu samazinātā darba laika dēļ. Īpaši vērtīgs šāds atbalsts būtu eksportējošiem uzņēmumiem, kas konkurē ar citu valstu uzņēmumiem, kur šāda atbalsta forma jau ir ieviesta. Papildus minimālajam apgrozījuma krituma kritērijam, kas noteikts esošajā dīkstāves pabalstu regulējumā, šāda jauna atbalsta instrumenta gadījumā būtu jānosaka arī maksimālais apgrozījuma kritums, kas sekmētu atbalsta mērķēšanu uz tiem uzņēmumiem, kas krīzes apstākļos spēj saglabāt noteiktu minimālu saimnieciskās darbības apjomu.
  • Pakāpeniska atbalsta intensitātes pārnešana no garantijām un aizdevumiem uz kapitāla instrumentiem. Krīzei ieilgstot, lielāks uzsvars būtu liekams uz kapitāla atbalsta instrumentiem, palielinot to īpatsvaru kopējā Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtā atbalsta portfelī, veicinot kapitāla tirgus attīstību un apsverot jaunu instrumentu izveidi, piemēram, atlikto nodokļu maksājumu kapitalizācijas veidā. Kapitāla atbalsta instrumentu kontekstā būtu jāizveido vienoti nosacījumi, uz kādiem valsts ņem līdzdalību uzņēmumu kapitālā, kā arī skaidri jāparedz peļņas sadales un valsts izejas nosacījumi no uzņēmumu kapitāla, kas sniegtu pietiekamu atbalstu uzņēmumam krīzes pārvarēšanai un vienlaicīgi atlīdzinātu valstij veiktos ieguldījumus, uzņēmumam atjaunojot pelnītspēju pēckrīzes periodā.
  • Veidojot jaunus garantiju un aizdevumu finanšu instrumentus, tie būtu jāplāno esošās krīzes kontekstā, tai skaitā uz termiņiem, kas ļautu aizdoto naudu atmaksāt laikā, kas nepārsniedz viena pilna biznesa cikla ietvarus, un valsts finanšu jauda būtu izmantojama arī nākošā biznesa cikla recesijas mīkstināšanai. Garantiju un aizdevumu termiņi, kas būtiski pārsniedz 10 gadus, šādiem nosacījumiem neatbilstu. Turklāt finanšu instrumentu cenojums un nosacījumi būtu veidojami tā, lai tas veicinātu konkurenci un motivētu privātā sektora finanšu tirgus dalībniekus papildus valstij iesaistīties ar alternatīviem piedāvājumiem, tādā veidā papildus multiplicējot tautsaimniecības finansēšanai pieejamo resursu apjomu. Tas nozīmē, ka šo finanšu instrumentu cenojumam un nosacījumiem būtu jābūt uzņēmumiem pievilcīgiem, bet arī tuviem finanšu tirgū piedāvātajiem nosacījumiem, kas nepadarītu alternatīvus finanšu tirgus dalībnieku piedāvājumus neiespējamus dēļ neproporcionāli liela, finanšu tirgus reālajai situācijai neatbilstoša valsts subsīdijas elementa.

Tomēr jārēķinās, ka ne visiem uzņēmumiem izdosies pārciest krīzi. Atsevišķās nozarēs ierobežojumi var ilgt krietni ilgāk par pāris ceturkšņiem vai pieprasījuma kritums var izrādīties pastāvīgs patērētāju uzvedības pārmaiņu dēļ. Šādos gadījumos likviditātes atbalsts uzņēmumu jaudas saglabāšanai var būt neefektīvs un kavēt izaugsmi citās nozarēs. Krīzes risinājumiem jābūt plašas sabiedrības interesēs, tiem jāsniedz pēc iespējas lielāks labums sabiedrībai kopumā, nevis kādai mazai sabiedrības grupai. Gadījumos, kad uzņēmumi pārskatāmā nākotnē nebūs spējīgi pilnvērtīgi atjaunot darbību, jāizmanto sociālās politikas instrumenti bez darba palikušo atbalstam, bet jo īpaši šo iedzīvotāju apmācībām un pārkvalifikācijai, lai tie pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū.  

Lai mazinātu ar epidemioloģisko situāciju saistīto ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības kritumu, būtu jāpielieto arī iekšzemes pieprasījuma atbalsta instrumenti, vienlaicīgi izmantojot iespēju strukturāli stiprināt Latvijas tautsaimniecību.

Iekšzemes ekonomiskās aktivitātes veicināšanas jomā būtu izmantojami valsts pasūtījuma instrumenti, tos īstenojot atbilstoši sekojošiem pamatprincipiem:

  • Pirmkārt, pasākumus vēlams īstenot nozarēs ar salīdzinoši zemu importa komponenti. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka katrs valsts iztērētais eiro sniedz pēc iespējas lielāku ietekmi uz iekšzemes pieprasījumu. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka nozares ar salīdzinoši zemu importa komponenti ir būvniecība (jo īpaši infrastruktūras objektu būvniecība), informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī izglītības un veselības aprūpes nozares.
  • Otrkārt, valsts pasūtījumu būtu jārealizē valsts investīciju nevis valsts patēriņa formā, kas nodrošinātu veiktā stimula ilglaicīgāku pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību.
  • Treškārt, valsts pasūtījums būtu koncentrējams atsevišķās svarīgās valsts politikas jomās, vispirms definējot prioritātes un sasniedzamos mērķus un tikai tad veidojot konkrētu valsts iepirkumu sarakstu. Tai skaitā, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā reģionu centru ekonomiskās jaudas spēcināšanai, atbalsts reģionālās infrastruktūras stiprināšanai, dzīvojamā fonda pieejamības veicināšanai teritorijās, kur tā trūkums kavē saimnieciskās darbības attīstību, kā arī nepieciešamības gadījumā izglītības un veselības aprūpes tīkla pielāgošanai jaunveidojamo reģionu aktuālajām vajadzībām. Šādi soļi nodrošinātu līdzekļu mērķtiecīgu, koordinētu un savstarpēji papildinošu izlietošanu un līdz ar to spēcīgāku ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi nākotnē.

Visbeidzot, lai gan ekonomiskie apstākļi pašreiz prasa būtisku fiskālās politikas stimulu tautsaimniecības un tās dalībnieku – uzņēmumu un mājsaimniecību – atbalstam, pasākumi vienlaikus ir jāsamēro ar valsts budžeta iespējām gan šobrīd, gan tālākā nākotnē, neizsmeļot valstij pieejamo fiskālo telpu turpmāku krīžu risināšanai. Proti, ir nepieciešams tērēt ilgtspējīgi. Krīzei noslēdzoties, Latvijas valdības parāds nedrīkstētu pārsniegt 50-55% no IKP, kas ir būtisks pieaugums pret situāciju 2019. gada beigās, kad valdības parāds bija 36.9% no IKP. Šāds parāda pieaugums nodrošina apjomīgu fiskālo telpu ekonomikas atbalstam, bet joprojām saglabā fiskālo ilgtspēju. Līdz ar izaugsmes atsākšanos, fiskālai politikai jāspēj nodrošināt, ka 6-8 gadu (proti, ticama biznesa cikla izaugsmes perioda) laikā valdības parāds tuvinātos 40% no IKP līmenim un Latvija būtu labi sagatavota nākamajai ekonomiskajai lejupslīdei. Mūsuprāt, šāda principa ievērošana – parāda iegrožošana līmenī, kas valstij nodrošina iespēju nākamajās krīzēs ieiet ar nenovājinātu fiskālo kapacitāti, būtu izmantojama kā praktiska mēraukla esošās krīzes atbalsta apjoma augšējās robežas noteikšanai. Pārsniedzot šo robežu, tiek ne tikai mazinātas valsts iespējas reaģēt uz nākamo ekonomisko lejupslīdi, bet arī palielināta papildu stingrāku ES fiskālo nosacījumu, kas tiek attiecināti uz valstīm ar parāda līmeni virs 60% no IKP, piemērošanas iespējamība.

Ievērojot iepriekš minētos principus iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam, proti,

i) mērķtiecīgs pakāpeniskums instrumentu ieviešanā,

ii) atbildīga risku dalīšana starp valsti un privāto sektoru,

iii) labums sabiedrībai kopumā, 

iv) tērēt ilgtspējīgi,

kopīgiem spēkiem spēsim sekmīgi pārvarēt šo krīzi, padarot tautsaimniecību strukturāli spēcīgāku nākamo izaicinājumu pārvarēšanai.

Ietekme uz ekonomiku

09.07.2020.

Būtiskākais ekonomikā pēc Covid-19 ārkārtējās situācijas

Kādus izaicinājumus eksporta uzņēmumiem un ekonomikai turpina sagādāt Covid19? Par to portāls LSM.lv diskutē ar kokapstrādes uzņēmuma Byko-Lat, CED pārstāvi Raiti Žaku un Latvijas Bankas ekonomistu Kārli Vilertu.

06.07.2020.

Pirmdien, 6. jūlijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” notika diskusija “Kurp vedīs un cik izmaksās stratēģija Covid-19 krīzes seku mazināšanai?”. Par Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdībā apstiprināto stratēģiju diskutē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Raidījuma ieraksts

13.05.2020.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš videokonferences režīmā ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku pārrunāja globālās un reģionālās ekonomikas tendences, kas tieši ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējas laikā, kad aktīvi tiek īstenoti Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi.

Video

Martins Kazaks 1pret1 citats 1000


 Īsi par koronavīrusa ietekmi uz pasaules ekonomiku (28.02.2020)


Privātpersonas varēs hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus atlikt līdz gadam, līzinga un patēriņa kredīta - līdz sešiem mēnešiem

Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to šodien apstiprinājusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus.

“Asociācijas biedri jau marta otrajā pusē uzsāka dažādu individuālu atbalsta programmu īstenošanu klientiem, kuru saistību izpildi apgrūtina COVID-19 radītās sekas. Uz šo brīdi saistību pamatsummas izpildes atlikšana ir piemērota vairāk nekā 4400 klientiem. Lai šo procesu turpinātu maksimāli efektīvi un vienveidīgi, Finanšu nozares asociācija kopā ar biedriem, ievērojot labāko praksi atbalsta sniegšanā, apstiprināja moratoriju, kas atbilst Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Moratorijam var pievienoties ikviena kredītiestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot ikviens Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieks, kas sniedz hipotekāros, patēriņa kredītus vai līzinga pakalpojumus privātpersonām,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Moratorijs stājas spēkā 2020. gada 29. aprīlī un ir spēkā līdz Asociācija paziņos par tā izbeigšanu. Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja klients jau līdz šim bija vienreiz lūdzis saistību izpildes atlikšanu, to moratorija darbības laikā varēs izdarīt vēl vienu reizi.

Moratorijs sagatavots, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijas. Līdzīgi moratoriji šajās dienās ir parakstīti arī Lietuvā un Igaunijā.

Uz šo brīdi gatavību pievienoties moratorijam izteikušas Swedbank, SEB banka, Luminor, Citadele, BlueOrange Bank, Signet Bank, Baltic International Bank, AS PrivatBank, Industra Bank un Inbank.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pozitīvi novērtēja finanšu sektora panākto vienošanos izrādīt pretimnākšanu iedzīvotājiem un noteikt kredītmaksājumu moratoriju.

“Cīņā ar “Covid-19” krīzi ļoti būtiska ir solidaritāte un sadarbība, godīga un caurspīdīga rīcība, kas palīdzēs pārvarēt grūtības. Šis banku sektora lēmums ļaus iedzīvotājiem vieglāk pārvarēt šo krīzi. Ceram, ka iesāktais darbs turpināsies un līdzvērtīgs  moratorijs tiks izstrādāts arī uzņēmumiem,” uzsvēra Kazāks.

Infografika: Saskaņota monetārā un fiskālā politika – ko tā nozīmē Latvijai?

Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists

Latvijas Bankas ekonomistu raksti un komentāri