en

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2018. gadā veltīta bezskaidras naudas maksājumiem, kas ir viena no centrālās bankas atbildības jomām blakus skaidras naudas infrastruktūrai. Ikdienas dunā tā cilvēkam paliek neapzinātā fonā, kamēr viss rit raiti - atbilstoši likuma prasībām par Latvijas Banku.

Kopsavilkums

Trīskārša pārmaiņu vētra tehnoloģijās, paradumos un Eiropas Savienības (ES) normās beidzamajos gados radoši briedinājusi jaunu industrijas standartu – momentānus maksājumus jeb zibmaksājumus. Tas drīzumā skars katru iedzīvotāju - Latvija te apsteidz pārējo eiro zonu. Jau oktobra beigās momentānu maksājumu pakalpojumus – uz Latvijas Bankas infrastruktūras bāzes - klientiem sniegs trīs universālās bankas, aptverot vairumu Latvijas iedzīvotāju; drīzumā būs gatavs Latvijas Bankas reģistrs, kurā klienta bankas kontam pretī mobilā numurs, iespējojot maksājumu no tālruņa uz tālruni.  

Pārmaiņu vētra nākusi kā faktoru kopa: cipariskošana un mobilie sakari, viedās ierīces; vēlme ar naudu rīkoties 24x7 un ātri; un kā lielāka konkurence finanšu pakalpojumos, jo jaunā ES maksājumu direktīva likvidē banku monopolu šai jomā. Bezskaidro maksājumu joma tāpēc šobrīd prasa nedalītu uzmanību no Latvijas Bankas, citām eiro zonas nacionālajām centrālajām bankām, Eiropas Centrālās bankas (ECB). Un tas liek mainīties arī uzņēmējiem, kurus konferencē pārstāvēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji un sistēmu uzturētāji, lielie mazumtirgotāji, arī komercbankas.

Atbilstoši mandātam centrālās bankas piedalās maksājumu jomas sakārtošanā, rosinot jaunus, bet drošus finanšu pakalpojumus eiro. Tas atbilst sabiedrības prasībai pēc lielāka maksājumu žigluma, bet vienlaikus uztic kontrolēt riskus - kā kiberkramplaužus, naudas atmazgātājus. Kā to atgādināja ievadrunas, maksājumu attīstība tautsaimniecībai ir svarīga: tā ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, samazina izmaksas, bet veicina uzņēmējdarbību, pirmkārt, finanšu pakalpojumos, tirdzniecībā, bet arī ražošanā.

Konferences ievadā centrālo banku vadītāju tandēms, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa un ECB padomes un valdes loceklis Īvs Meršs, iezīmēja sarunas virzienu – uz momentāniem maksājumiem mobilās ierīcēs. Tā pastāvēs blakus skaidrai naudai, kurai arvien būs loma, tai skaitā privātuma vajadzībai un bez elektrības reizei, blakus vairāk nekā pusgadsimtu kalpojušajām maksājumu kartēm. Rīkotāju pieteikums – runāt par 22. gadsimta (sic!) maksājumiem, protams bija uzmanības aizāķētāja hiperbola, lai mudinātu aizdomāties par tuvās rītdienas darbu mudžekli jomas standarta maiņu sakarā.

Latvijā vien pirms 20 gadiem elektroniskais klīrings nomainīja kurjeru nestus maksājumu uzdevumus, kuru piegāde un iegrāmatošana papīra kontu grāmatās prasīja 3-4-5 dienas; Latvija, paralēli pārejai uz eiro 2014. gadā, iesaistījās vienotās eiro maksājumu telpas SEPA noteikumu unificēšanā, jauna maksājumu veida ienākšanā. Attīstības temps nu kāpināts – pašlaik notiek pāreja uz acumirklīgiem maksājumiem.

ECB savukārt mudināja jaunajā standartā nekrist vecā grēkā – veidot vienotu, ne fragmentētu tirgu, un tiešā tekstā tirgus dalībniekiem piekodināja neslāpēt konkurenci – ECB gatava apsvērt plašāku pieeju licencētiem pakalpojumu sniedzējiem centrālo banku kontiem mazo maksājumu vajadzībām. Novembrī darbu sāks TIPS - ES maksājumu platformas TARGET2 serviss momentāniem maksājumiem visā eiro zonā.

Abi konferences paneļi satilpa kompaktā priekšpusdienā – pirmais iecerē vizionārs – par gaisā virmojošajām tendencēm, un otrs, praktisks – par izšķirošām detaļām, kripto un savādākām, kurās slēpjas dievs vai velns.

Kopsavelkot, pirmā saruna secināja: bezskaidros maksājumos nākamais lielais notikums, visdrīzāk, būs pati maksājuma saplūšana ar pirkšanas procesu – līdz tas noritēs teju nemanāmi, kā jebkurš ikdienišķs digitāls pakalpojums. Maksājums tiks iešūts pirkšanas procesa oderē.

Bet centrālajām bankām nākamais milzu lēciens savukārt būtu to izlaista digitālā valūta, ko varam iztēloties kā digitālu banknoti, taču lietpratēji rāmināja. Sak, diez vai 21. gadsimta pirmajā pusē ko tādu pieredzēsim.

Otrā sarunas daļa noritēja mobilu finanšu pakalpojumu zīmē: kopā ar nozari cīkstējāmies ap klienta identificēšanu (biometriski vai citādi) un jau dzirdētu dziesmu - datu drošību (nekas nav neuzlaužams, bet jāsargās kopā: valstij, pakalpojuma sniedzējam, arī izmantotājam). Eiropas Komisija uzturēja rūpi par privātumu - kā to neiztirgot peļņas interesei līdzīgi ASV vai totalitārai kontrolei, kā Ķīnā un palikt pie Eiropā cienītām vērtībām.

Maksājumu joma šobrīd intriģē arī plašāku naudas lietotāju publiku un medijus. Konference Latvijas Bankai ļāva par maksājumu raitumu rūpēties arī publiskā formātā, raugot, lai maksājumi arvien droši, ātri un efektīvi - arī pārmaiņās, pārejā uz jaunu normālstāvokli.