2018. gada 13. un 14. jūnijā Rīgā notiek nozīmīgākais eiro zonas finanšu tirgus notikums - Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par eiro zonas monetāro politiku.

Ko sagaidīt no ECB Padomes sanāksmes: Infografiks

 

ECB Padomes sanāksmi gaidot - par ko Rīgā diskutēs eiro zonas ietekmīgākie finansisti?

ECB Padomes sanāksmi gaidot - par ko Rīgā diskutēs eiro zonas ietekmīgākie finansisti?

Bieži šķiet, ka centrālās bankas ikdienā mēģina risināt problēmas, kuras patiesībā nemaz nepastāv vai nav aktuālas lielai daļai valsts iedzīvotāju. Tomēr no šiem abstraktajiem jautājumiem un atbildēm ir atkarīga visu valsts iedzīvotāju labklājība. Kļūda šo abstrakto problēmu risināšanā reizēm var būt starpība starp mierīgu ekonomikas izaugsmi un kārtējo krīzi.

Arī Rīgā eiro zonas centrālo banku prezidenti 13. un 14. jūnija sanāksmē turpinās diskusijas par vairākiem eiro zonas (un tātad – Latvijas) tautsaimniecībai būtiskiem jautājumiem. Sīkāk par Eiropas Centrālās bankas Padomes izbraukuma sēdē gaidāmo diskusiju – ekonomista Mārtiņa Bitāna rakstā.

Kā centrālo banku paziņojumus uztver un tulko tirgus dalībnieki, tostarp komercbankas, un kā sadzirdētais ietekmē to rīcību, kas savukārt var skart ikvienu iedzīvotāju? To šajā video skaidro Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns.

Monetārās politikas lēmumi: ECB informācija presei (14.06.2018.)

ECB prezidenta Mario Dragi ievadruna preses konferencē (14.06.2018.)

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidenta vietniecei Zojai Razmusai par viesmīlību un paust īpašu atzinību viņas darbiniekiem par teicami sarīkoto Padomes šīsdienas sanāksmi. Tagad pastāstīsim par mūsu sanāksmes rezultātiem.

Padome kopš aktīvu iegādes programmas (AIP) sākuma 2015. gada janvārī veikusi neto iegādes AIP ietvaros ar nosacījumu, ka inflācija noturīgi tuvojas mērķim vidējā termiņā sasniegt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Šodien Padome rūpīgi pārskatīja panākto progresu, ņemot vērā arī jaunākās Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses, cenu un darba samaksas spiediena rādītājus un nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu.

Šā novērtējuma rezultātā Padome nolēma, ka līdz šim panākts būtisks progress virzībā uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju. Ilgāka termiņa inflācijas gaidas joprojām tiek noturētas līmenī, un euro zonas tautsaimniecības izaugsmes temps un joprojām būtiskais stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjoms sniedz pamatu pārliecībai, ka pat pēc neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas samazināšanas turpmākajā periodā turpināsies noturīga inflācijas atgriešanās līmenī, kas atbilst mūsu noteiktajam mērķim.

Tādējādi Padome šodien pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs turpināsim iegādes AIP ietvaros līdz 2018. gada septembra beigām, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. euro. Mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās mūsu vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 mljrd. euro un pēc tam neto aktīvu iegādes tiks pārtrauktas.

Otrkārt, mēs arī pieņēmām lēmumu turpināt atkārtoti investēt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Treškārt, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes un paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasaras beigām un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas attīstība joprojām atbilst mūsu gaidām par noturīgu inflācijas līmeņa korekciju.

Šīsdienas monetārās politikas lēmumi saglabā pašreizējo augsto stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, nodrošinot stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam vidējā termiņā. Joprojām nepieciešams būtisks monetārās politikas stimuls, lai atbalstītu turpmāku iekšzemes cenu spiediena veidošanos un pamatinflācijas spiediena nostiprināšanos vidējā termiņā. Šo atbalstu joprojām sniegs neto aktīvu iegādes līdz šā gada beigām, lielais iegādāto aktīvu atlikums un ar to saistītie reinvestēšanas pasākumi, kā arī mūsu uzlabotā perspektīvas norāde attiecībā uz ECB galveno procentu likmēm. Padome jebkurā gadījumā ir gatava veikt nepieciešamās visu savu instrumentu korekcijas, lai nodrošinātu, ka inflācija noturīgi turpina virzīties uz Padomes noteikto mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2018. gada 1. ceturksnī reālā IKP ceturkšņa pieauguma temps samazinājās līdz 0.4% (trijos iepriekšējos ceturkšņos kāpums bija 0.7%). Šis samazinājums atspoguļo iepriekšējos ceturkšņos vērotās ļoti spēcīgās izaugsmes sarukumu, ko pastiprināja lielāka nenoteiktība un daži īslaicīgi un piedāvājuma puses faktori gan iekšzemes, gan globālā līmenī, kā arī vājāks ārējās tirdzniecības stimuls. Jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti ir vājāki, taču joprojām liecina, ka turpinās spēcīga un plaši vērojama tautsaimniecības izaugsme. Mūsu monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesu, turpina stimulēt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu labvēlīgi ietekmē turpmāks nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo līdzšinējās darba tirgus reformas un mājsaimniecību bagātības pieaugumu. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabils pieprasījums veicina uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpumu. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies plaši vērojamā globālā pieprasījuma izaugsme, stimulējot euro zonas eksportu.

Šāds vērtējums pamatā atspoguļots Eurosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šīs iespēju aplēses paredz reālā IKP gada pieaugumu par 2.1% 2018. gadā, 1.9% 2019. gadā un 1.7% 2020. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2018. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2018. gadam koriģēta un pazemināta, bet 2019. un 2020. gadam nav mainīta.

Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski joprojām tiek vērtēti kā kopumā līdzsvaroti. Tomēr pieaugusi ar globālajiem faktoriem saistītā nenoteiktība, t.sk. pieaugoša protekcionisma draudi. Turklāt jāseko līdzi ilgstoša paaugstināta finanšu tirgu svārstīguma riskam.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada maijā palielinājās līdz 1.9% (aprīlī – 1.2%). Tas atspoguļoja lielāku enerģijas, pārtikas un pakalpojumu cenu inflācijas devumu. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā gada inflācija līdz gada beigām, visticamāk, svārstīsies pašreizējā līmenī. Lai gan pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, tie ir paaugstinājušies salīdzinājumā ar agrāko zemo līmeni. Pastiprinās iekšzemes izmaksu spiediens, ņemot vērā jaudu izmantošanas augsto līmeni, saspringtāku situāciju darba tirgū un algu pieaugumu. Sarūk ar inflācijas perspektīvu saistītā nenoteiktība. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācijas rādītāji gada beigās pieaugs un pēc tam pakāpeniski palielināsies vidējā termiņā – to veicinās mūsu monetārā politika, turpmāka ekonomiskā izaugsme, atbilstoša pakāpeniska tautsaimniecībā neizmantoto resursu apjoma mazināšanās un straujāks darba samaksas kāpums.

Eurosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2018., 2019. un 2020.  gadā būs 1.7%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2018. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējā SPCI inflācijas perspektīva 2018. un 2019. gadam koriģēta un būtiski paaugstināta, galvenokārt atspoguļojot augstākas naftas cenas.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada aprīlī bija 3.9% (martā – 3.7% un februārī – 4.3%). Lai gan lēnāks M3 kāpuma temps pēdējos mēnešos galvenokārt atspoguļo neto aktīvu iegāžu mēneša apjoma kritumu kopš gada sākuma, M3 pieaugumu joprojām veicina ECB monetārās politikas pasākumu ietekme un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Tādējādi plašās naudas palielināšanos joprojām galvenokārt noteica šaurās naudas rādītājs M1, lai gan pēdējos mēnešos samazinājies iepriekš novērotais augstais M1 gada pieauguma temps.

Turpinās kopš 2014. gada sākuma vērotā privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma atjaunošanās. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada aprīlī bija 3.3% (nemainoties salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi), un saglabājās arī stabils mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (2.9%).

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus un kredītu plūsmas euro zonā. Tas atspoguļojas arī jaunākā apsekojuma par finansējuma pieejamību uzņēmumiem euro zonā rezultātos, kas liecina, ka uzlabojumi attiecībā uz piekļuvi finansējumam bijuši īpaši labvēlīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka šodien pieņemtie monetārās politikas lēmumi nodrošinās būtisku stimulējošas monetārās politikas pasākumu ieviešanas pakāpi, kas nepieciešama, lai nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas produktivitātes pieaugumu un izaugsmes potenciālu. Runājot par fiskālo politiku, pašreizējā plašā ekonomiskā izaugsme nosaka fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis iegūtu, ja tiktu pastiprināti centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga, caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir ļoti būtiska, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome mudina īstenot specifiskus un izšķirošus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Uz Rīgas sanāksmi atskatoties: 3 secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Uz Rīgas sanāksmi atskatoties: 3 secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas (to arī neviens negaidīja), tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Finanšu tirgus reakcija

Finanšu tirgus reakcija uz 2018. gada 14. jūnija ECB Padomes lēmumiem

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 14. jūnija sanāksmē galvenās procentu likmes saglabāja nemainīgas un paziņoja, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās ECB vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, tad līdzšinējo 30 mljrd. eiro vietā no oktobra līdz decembra beigām aktīvu pirkšanas mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 mljrd. eiro un pēc tam neto aktīvu iegādes tiks pārtrauktas. Tāpat tika mainītas procentu likmju nākotnes prognozes, norādot, ka galvenās procentu likmes līdzšinējā līmenī varētu saglabāties līdz 2019. gada vasaras beigām vai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācijas attīstība joprojām atbilst ECB gaidām par noturīgu inflācijas līmeņa korekciju.