2016. gada beigās un 2017. gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme paātrinājās un jau 2017. gada 1. ceturksnī sasniedza 4.0% (straujākais pieauguma temps pēdējos gados). Paātrinājumu noteica labāka situācija apstrādes rūpniecībā un enerģētikā, bet ar 2017. gada sākumu – arī būvniecībā, transportā un tirdzniecībā.

Virkne faktoru norāda, ka arī turpmāk saglabāsies noturīga izaugsme. Ārējā ekonomiskā vide pamazām uzlabojas. Par to liecina gan ārējās tirdzniecības partnervalstu labāki tautsaimniecības dati, gan tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma rādītāji. Arī Latvijas apstrādes rūpniecības un ārējās tirdzniecības dati liecina, ka ārējais pieprasījums palielinās. Papildus tam arvien spēcīgāk turpina atjaunoties kreditēšanas apjoms un darba tirgū vērojamas tālākas uzlabošanās pazīmes – mazinās bezdarbs un saglabājas noturīgs atalgojuma kāpums.

Pagaidām nav spēcīgu indikāciju tam, ka 2017. gada sākumā būtiski uzlabotos ES struktūrfondu līdzekļu pieejamība, kas īpaši svarīga būvniecības nozarei. Gaidāms, ka tas notiks vēlāk 2017. gada gaitā. Turpmāka ES struktūrfondu līdzekļu pieejamības palielināšanās pozitīvi ietekmēs būvniecību un ar to saistītās nozares, kā arī kopējo investīciju aktivitāti.

Ņemot vērā minētos faktorus, Latvijas Banka paaugstina IKP 2017. gada izaugsmes prognozi. Saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu neizlīdzinātiem datiem IKP 2017. gadā varētu palielināties par 3.3% (2017. gada 23. martā publiskotā prognoze bija 3.0%), bet saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu izlīdzinātiem datiem – par 3.7% (iepriekšējā prognoze – 3.4%). 2018. gadā tiek prognozēts tālāks IKP kāpums (saskaņā gan ar sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu izlīdzinātiem, gan neizlīdzinātiem datiem – 3.4%).

Ar izaugsmi saistītie riski vērtējami kā augšupvērsti. Lai gan ārējā vidē joprojām valda samērā augsta nenoteiktība un bažas par protekcionisma politikas pieaugumu, tomēr spēcīgāka ārējās vides uzlabošanās, kā arī straujāks budžeta izdevumu pieaugums un plānotās nodokļu reformas īstenošana būtu tautsaimniecības izaugsmi pastiprinoši faktori.

Naftas un arī pārtikas cenas pasaulē pašlaik nepalielinās. Tomēr ekonomiskās aktivitātes un tādējādi arī atalgojuma prognozes paaugstināšana nozīmē, ka iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju (t.i., pamatinflāciju) varētu būt lielāka. Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze pašlaik ir 2.9% (2017. gada 23. martā publiskotā prognoze – 2.7%).

prognozu-tabula-2017