Latvijas Bankas padome šodien, uzklausot makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā, nolēma palielināt inflācijas prognozi 2017. gadam.

Pasaules pārtikas cenu tendences un naftas cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu liecina, ka inflācija šogad palielināsies straujāk, nekā prognozēts. Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze paaugstināta uz 2.7% (2016. gada decembra prognoze – 1.6%).

2016. gada janvārī pasaules naftas cenas samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā – līdz 30 ASV dolāriem par barelu. Kopš tā laika bija vērojama naftas cenu pieauguma tendence, kas gadu mijā vēl pastiprinājās, naftas cenām sasniedzot 55 ASV dolārus barelā. Tā jau ir atspoguļojusies degvielas cenās, bet vēl turpinās palielināt citu preču un pakalpojumu cenas. Pat ja marta vidū notikušais naftas cenu kritums būs noturīgs, naftas cena šogad vidēji tomēr būs augstāka nekā 2016. gadā.

Pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenu kāpumu Latvijā veicinājuši vairāki faktori:

  •          pasaules tirgū vērojama piena, gaļas un cukura, bet pēdējo mēnešu laikā arī labības cenu augšupvērsta tendence. Īpaši strauji 2016. gada otrajā pusē pieauga globālās piena produktu cenas, tomēr 2017. gada sākumā jau vērojama to stabilizācija;
  •          Tāpat situāciju Latvijā ietekmēja pieprasījuma kāpums pēc svaigpiena, kura dēļ svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā pieauga straujāk nekā piena produktu cenas pasaulē.

Vienlaikus pieprasījuma puses ietekme uz inflāciju nepastiprinās. Tautsaimniecība joprojām atrodas makroekonomiskā līdzsvara situācijā, bezdarbam jau četrus gadus atrodoties tuvu dabiskajam līmenim. Administratīvi neregulējamās pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekme, aug mēreni. Tas atspoguļojas pamatinflācijas rādītājā (saskaņotais patēriņu cenu indekss, izslēdzot pārtikas un enerģijas cenas), kas arī šogad saglabāsies tikai nedaudz virs 1%.

Jāatzīmē, ka tirgus liberalizācijas dēļ dabasgāzes cena šogad var pieaugt nedaudz straujāk par prognozēto (aktuālajā inflācijas prognozē iekļauts atsevišķu dabasgāzes tarifu komponentu novērtējums, tomēr nenoteiktība ir augsta).

Latvijas Bankas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2017. gadam ir 3.0% (saskaņā ar neizlīdzinātiem datiem; saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP kāpuma prognoze 2017. gadam ir 3.4% salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 3%).

2016. gadā Latvijas IKP pieauga par 2.0% (saskaņā ar neizlīdzinātiem datiem). Tas bija zemākais izaugsmes temps periodā pēc krīzes un noteikti nav vērtējams kā apmierinošs ilgtermiņa konverģences kontekstā. Vienlaikus jāņem vērā, ka vājo rezultātu galvenokārt noteica pārejošs faktors – Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu nepieejamība, kuras ietekmē nozīmīgi saruka būvniecības izlaide.

2017. gadā, saglabājoties noturīgam mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu kāpumam un pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, Latvijas tautsaimniecības izaugsmi veicinās privātais patēriņš un eksports. Gaidāms, ka gada otrajā pusē, būtiskāks pienesums būs vērojams arī no investīcijām, ko gan daļēji neitralizēs importa kāpums. 2017. gadā papildu devumu izaugsmē nodrošinās arī sabiedriskā patēriņa pieaugums, ko veicinās plānotais budžeta izdevumu kāpums, t.sk. sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojuma palielināšana.

Attiecībā uz prognozēm saglabājas liela nenoteiktība, un to galvenokārt nosaka ārējās vides attīstība un politiskās norises. Gada sākumā dažādi operatīvās statistikas dati norāda uz turpmāku Eiropas ekonomisko izaugsmi, liecinot, ka tā varētu būt straujāka, nekā iepriekš prognozēts. Par to liecina arī Latvijas apstrādes rūpniecības un eksporta pēdējo mēnešu rādītāji. Tomēr tuvāko mēnešu laikā gaidāmi vairāki politiskie notikumi (piemēram, vēlēšanas lielākajās ES dalībvalstīs), kas var mainīt kopējo noskaņojumu.

Pagaidām nav skaidrs, kad un cik spēcīgi atjaunosies ES struktūrfondu līdzekļu pieejamība Latvijā. Pašlaik lielākā daļa normatīvo aktu ir pieņemta, tāpēc turpmākais process varētu būt raits un būvniecības un ar to saistīto nozaru izaugsme varētu būtiski pārsniegt gaidīto, tādējādi ietekmējot arī kopējo IKP izaugsmi. Tomēr saglabājas šaubas par to, vai turpmākās birokrātiskās procedūras (iepirkumi, būvniecības dokumentācijas saskaņošana u.tml.) neaizkavēs reālo būvdarbu sākumu vēl par gadu. Jau 2015. un 2016. gadā šādu iemeslu dēļ plānus nācās pārskatīt. Turklāt aktuāls ir jautājums par būvniecības spēju ātri atsākt darbību ar pilnu jaudu.