Ņemot vērā 2016. gada līdzšinējo tautsaimniecības attīstību, Latvijas Banka pazemina IKP 2016. gada izaugsmes prognozi no 1.4% uz 1.0%. Savukārt IKP 2017. gada izaugsmes prognoze tiek saglabāta nemainīga – 3.0%. Ar tautsaimniecības izaugsmi saistītie riski vērtējami kā lejupvērsti. 2017. gadā ES fondu ciklam būs būtiska pozitīva ietekme uz IKP, turklāt sabiedriskā sektora izdevumu pieauguma netiešā ietekme var radīt papildu iekšzemes pieprasījumu. Vienlaikus saglabājas virkne lejupvērsto risku. Te minams arī ES fondu cikls – joprojām nav skaidrs, kurā brīdī 2017. gadā reālās tautsaimniecības izaugsmi sāks paātrināt ES fondu līdzekļu ieplūde. Birokrātisko procedūru (iepirkumi, pārsūdzības utt.) radītā kavēšanās var attālināt izaugsmes atjaunošanos līdz 2018. gadam. Pēdējos gados ārējās vides prognozes pastāvīgi bijušas pārlieku optimistiskas, tāpēc tās regulāri pārskatītas lejupvērstā virzienā. Iespējams, ka arī nākotnē situācija būs līdzīga. Pēdējā laikā izskanējušie paziņojumi par Krievijas plāniem pārorientēt kravu plūsmas uz savām ostām rada papildu nenoteiktību attiecībā uz Latvijas tranzītkoridoru.

35 att

Gada inflācijas vidējais līmenis 2016. gadā varētu sasniegt 0%, jo ietver 1. pusgadā inflāciju samazinošo resursu cenu ietekmi. Taču tā pakāpeniski zūd, un augošās pasaules enerģijas un pārtikas izmaksas arvien vairāk būs vērojamas arī ražotāju un patēriņa cenās.

Lai gan algu kāpums 2016. gada 1. pusgadā bija lēnāks, nekā sākotnēji prognozēts, tomēr 2017. gada budžetā plānots visai būtisks atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Papildus enerģijas un pārtikas resursu izmaksām arī algu pieaugumam pēc ilgāka laika varētu būt lielāka ietekme uz inflācijas līmeni.

Ņemot vērā faktisko resursu cenu dinamiku, to jaunos pieņēmumus un atlīdzības nodarbinātajiem pārmaiņu novērtējumu, 2017. gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta līdz 1.6%, bet 2018. gadā inflācija varētu sasniegt 1.7%.

36 att

Prognozes riski ir galvenokārt augšupvērsti. Lai gan pēc ASV prezidenta vēlēšanām naftas cena pasaules tirgū īslaicīgi saruka, kāpums atjaunojās, un pēc OPEC sanāksmes cenas varētu sākt augt straujāk un arī resursu cenu kāpuma netiešā ietekme un otrās kārtas efekts varētu būt lielāks. Privātā sektora atalgojuma līmenis arī varētu spēcīgāk reaģēt uz atalgojuma pārmaiņām sabiedriskajā sektorā.