IKP izaugsme 2017. gadā bijusi ļoti spēcīga un lielāka, nekā prognozēts. Lai gan Latvijas Banka prognozē spēcīgu izaugsmes tempu arī turpmāk, tik straujš IKP gada kāpums, visticamāk, vairs neturpināsies.

Privātais patēriņš arvien būs spēcīgs bezdarba sarukuma, reālo ienākumu kāpuma un augstās patērētāju konfidences ietekmē. ES fondu līdzekļu ieplūde tautsaimniecībā, kas 2018. gadā turpināsies un pastiprināsies, ļauj paredzēt, ka būvniecība tuvākajos gados nodrošinās nozīmīgu pozitīvu devumu izaugsmē. Turpmāka spēcīga iekšējā un ārējā tirgus pieprasījuma, augstas ražošanas jaudu noslodzes un zemu procentu likmju ietekmē gaidāms, ka arī privātās investīcijas turpinās balstīt ekonomisko izaugsmi. Taču svarīgi ņemt vērā, ka prognozēta tikai mērena kreditēšanas atveseļošanās. Turklāt straujo investīciju pieauguma tempu 2017. gadā nodrošināja gan 2016. gada zemā bāze, gan vienreizēji notikumi, piemēram, lidmašīnu iegāde.

Lai gan ārējais pieprasījums saglabājas spēcīgs, tā pieauguma temps nākamajos gados būs lēnāks nekā 2017. gadā, tāpēc eksporta devums izaugsmē varētu būt mazāks. Arī ar eksportu cieši saistītā apstrādes rūpniecība turpinās augt, taču, visticamāk, ne tik strauji kā iepriekš.

2017. gada septembrī Latvijas Banka pārskatīja jūnija IKP prognozi un to paaugstināja. Tādējādi daļa faktoru (piemēram, spēcīgs ārējais pieprasījums, minimālās algas celšanas un citu tiesību aktu grozījumu ietekme uz privāto patēriņu un spēcīgāka izaugsme atsevišķās nozarēs), kas kopš izdevuma "Makroekonomisko Norišu Pārskats" iepriekšējā numura publicēšanas norādīja uz nepieciešamību paaugstināt prognozi, jau iekļauti septembra prognozē.

Tomēr pozitīvi nozaru operatīvie statistiskie dati un 2017. gada 3. ceturkšņa IKP ātrais novērtējums ļauj paaugstināt IKP prognozi. Saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi neizlīdzinātiem datiem 2017. gadā IKP varētu augt par 4.7% (septembrī – par 4.2%), bet saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi izlīdzinātajiem datiem – par 5.2% (septembrī – par 4.7%). 2018. gadā tiek prognozēts tālāks IKP kāpums (4.1% saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi izlīdzinātiem datiem un ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi neizlīdzinātiem datiem; septembrī – 3.8%). Lai gan IKP prognoze paaugstināta, to galvenokārt nosaka datu par novēroto izaugsmi ietekme, savukārt prognoze par turpmāko attīstību un to ietekmējošiem faktoriem nav būtiski mainījusies. Tiek prognozēts, ka 2019. gadā tautsaimniecības izaugsmes temps saglabāsies noturīgs, taču ne tik straujš kā iepriekš (3.2% saskaņā ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi izlīdzinātiem datiem un ar sezonāli un ar kalendāro ietekmi neizlīdzinātiem datiem).

Inflācijas dinamika 2017. gadā atbilst gaidītajai, tādējādi Latvijas Bankas 2017. gada inflācijas prognoze joprojām ir 2.9%. Gaidāms, ka arī 2018. gadā inflācija saglabāsies 2.9% līmenī. Inflācijas prognozes pārmaiņas no izdevuma "Makroekonomisko Norišu Pārskats" jūnija numurā publicētās līdz septembrī publicētajai (par 0.8 procentu punktiem; līdz 2.8%) galvenokārt noteica informācija par strauju akcīzes nodokļa kāpumu un būtisku minimālās algas paaugstināšanu. Savukārt inflācijas prognozes pārmaiņas septembrī–decembrī (par 0.1 procentu punktu; līdz 2.9%) galvenokārt noteica spēcīgāks, nekā paredzēts, iekšzemes pieprasījums, kā arī turpmākais naftas cenu palielinājums. Darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ pamatinflācija 2018. gadā būs lielāka nekā 2017. gadā. Paredzams, ka pakalpojumu cenas 2018. gadā vidēji palielināsies vairāk nekā par 3%, atspoguļojot spēcīgu iekšzemes pieprasījumu un darbaspēka izmaksu kāpumu, kas, bezdarba cikliskajai komponentei saglabājoties negatīvai, joprojām būs noturīgs. Turklāt, ja naftas cenu līmenis nostiprināsies virs 60 ASV dolāriem par barelu, inflācija var nedaudz pārsniegt prognozēto. Paredzams, ka 2019. gada inflācija būs 2.6%.

IKP GADA PĀRMAIŅAS 
(salīdzināmajās cenās; sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu neizlīdzināti dati; 2017.–2019. gads – Latvijas Bankas prognoze; %)

IKP

SPCI GADA PĀRMAIŅAS
(2017.–2019. gads – Latvijas Bankas prognoze; %)

SPCI