2020. gada pētījumi
Atslēgvārdi: maza, atvērta tautsaimniecība, fiskālā politika, fiskālie noteikumi, Beijesa novērtējums Atslēgvārdi: fiskālie noteikumi, valdības izdevumi, valdības kapitālieguldījumi, paneļdatu analīze Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota zemu un negatīvu procentu likmju ietekme uz dažādiem eiro zonas makroekonomiskajiem un finanšu mainīgajiem, kā arī dokumentētas monetārās politikas transmisijas mehānisma pārmaiņas, monetārās politikas procentu likmei sasniedzot nulles zemāko robežu (NZR). Šajā nolūkā pētījumā izmantoti vairāki nelineāru laikrindu ietvari, t.i., strukturālā vektoru autoregresija ar laikā mainīgiem parametriem un stohastisko svārstīgumu (TVP-SVAR-SV) un nelineāras lokālās prognozes (NL-LP), kā arī veikta identifikācija, pamatojoties uz zīmju ierobežojumu un augstas regularitātes informācijas pieejām. Secinājumi liecina, ka monetārās politikas procentu likme, pat esot negatīvā teritorijā, turpinājusi veicināt eiro zonas kopējo pieprasījumu. Neraugoties uz to, secināts, ka inflācijas reakcija un inflācijas gaidas pēc NZR sasniegšanas būtiski pasliktinājušās. Attiecībā uz transmisijas mehānismu pētījumā parādīts, ka monetārās politikas procentu likmju pazemināšanai negatīvā teritorijā ir paliekošāka ietekme uz termiņstruktūru un procentu likmju gaidām nekā procentu likmju noteikšanai pozitīvā teritorijā. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka aizdevumu apjoms negatīvu procentu likmju vidē nesamazinās, lai gan monetārās politikas procentu likmes pārnese uz aizdevumu procentu likmēm vairs nav novērojama. . Kopumā pētījuma secinājumi papildina arvien plašāko literatūras klāstu par NZR empīrisko nozīmību.
Atslēgvārdi: NPLP, NZR, monetārā politika, eiro zona, nelinearitāte
JEL kodi: C54, E43, E52, E58Ginters Bušs, Patriks Grīnings (Patrick Grüning)
Kopsavilkums
Pētījumā izstrādāts Latvijai – mazai monetārās savienības valstij ar atvērtu tautsaimniecību – pielāgots fiskālais DSGE modelis politikas simulāciju un scenāriju analīzes veikšanai. Fiskālā sektora elementi ir valdības investīcijas, valdības patēriņš, asimetriski valdības transferti optimizējošām mājsaimniecībām un finansiāli ierobežotām mājsaimniecībām, cikliski bezdarba pabalsti, valdības parāda turējumi ārvalstīs, valdības patēriņa un investīciju importa komponents, kā arī katram fiskālajam instrumentam paredzētie fiskālie noteikumi. Modelis ietver darbvietu meklēšanas un atbilstības frikcijas ar procikliskām darbaspēka izmaksām, finanšu akcelerācijas mehānismu un galapatēriņa preču importa komponentu. Modelis novērtēts, izmantojot Latvijas datus, pētīti jaunie modeļa kanāli un sniegta visaptveroša fiskālo elementu makroekonomiskās ietekmes analīze. Viens no pētījuma secinājumiem: valdības parāda turējumi ārvalstīs vispārīgā gadījumā lauž Rikardo ekvivalences paradigmu.
JEL kodi: E0, E2, E3, F4, H2, H3, H6Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota valsts fiskālo noteikumu ietekme uz valdības kapitālieguldījumu politiku. Izmantojot 35 OECD valstu datus par periodu no 1995. gada līdz 2015. gadam, pētījumā sniegti pierādījumi tam, ka izdevumu noteikumi negatīvi ietekmē valdības kapitālieguldījumu izdevumu līmeni un īpatsvaru kopējos valdības izdevumos, īpaši ekonomikas lietu jomā. Budžeta bilances noteikumu ietekme ir mazāk skaidra, un šķiet, ka ietekmi veido noteikumi, kuri neizslēdz no novērtējuma kapitālieguldījumus. Koeficientu novērtējumi gan norāda uz to, ka fiskālo noteikumu negatīvā ietekme ir samērā neliela. Kopumā pētījums liecina, ka fiskālo noteikumu stingrības mazināšana neatrisina nepietiekamu kapitālieguldījumu problēmu, tomēr pienācīgi izstrādāti noteikumi zināmā mērā var palīdzēt aizsargāt valsts kapitālu.
JEL kodi: E62, H50, C23Ludmila Fadejeva, Zeinepa Kantura (Zeynep Kantur)
Kopsavilkums
Eiropas valstīs neto bagātības sadalījums atšķiras pēc iedzīvotāju vecuma. Rietumeiropas ES valstīs neto bagātības sadalījums atbilst dzīves cikla hipotēzei. Savukārt Austrumeiropas ES valstīs vērojama bagātības sadalījuma nosvēršanās par labu gados jaunākiem cilvēkiem. Šim pētījumam ir divi mērķi: pirmkārt, tiek pētītas valstu tautsaimniecību īpatnības, kas rada atšķirības neto bagātības sadalījumā pa vecuma grupām; otrkārt, tiek vērtēta šo atšķirību ietekme uz monetārās politikas transmisiju. Lai to paveiktu, tiek izstrādāts modificēts jaunais Keinsa modelis, kurā pieprasījuma pusi ataino vairāku periodu paaudžu pārklāšanās (OLG) un tautsaimniecības piedāvājuma pusē ievērots jaunais Keinsa ietvars. Tas izmantots, lai saskaņotā vispārējā līdzsvara modelī analizētu mijiedarbību starp monetāro politiku un bagātības uzkrāšanu, kuru nosaka demogrāfiskie procesi un paaudžu darba ražīguma atšķirības. MFPA datubāze izmantota divu ES valstu grupu modeļa kalibrēšanai. Pētījumā secināts, ka neto bagātības sadalījuma pa vecuma grupām struktūra būtiski ietekmē monetārās politikas efektivitāti un tādējādi arī tās īstenošanu.
Atslēgvārdi: paaudžu pārklāšanās modelis, jaunais Keinsa modelis, bagātības sadalījums, monetārā politika
JEL kodi: E32, E52, J11Boriss Siliverstovs, Dāniels Vohners (Daniel S. Wochner)
Kopsavilkums
Šajā pētījumā atkārtoti pārskatīti Dž. Stoka (J. H. Stock) un M. Votsona (M. W. Watson) (32) gūtie secinājumi. Šie autori salīdzinājuši DFM un AR etalonmodeļu prognozētspēju simtiem mērķa mainīgo, pievēršoties iespējamai ekonomiskās attīstības cikla asimetrijai atbilstoši M. Šovē (M. Chauvet) un S. Potera (S. Potter) (4) un B. Siliverstova (28; 29; 30) pētījumiem. Šā pētījuma autoru veiktais prognozēšanas eksperiments balstīts uz pilnīgi jaunu, lielu makroekonomisko datu kopu (FRED-QD), kurā ietverts vairāk nekā 200 ceturkšņa rādītāju par nepilniem 60 gadiem (1960–2018; sk., piemēram, M. Makrakens (M. W. McCracken) un S. Nga (S. Ng) (22)). Iegūtie rezultāti atbilst šai jaunajai situācijas noteikta novērtējuma literatūrai un vispārina to atbilstību daudziem rādītājiem. Šā pētījuma autori dokumentē sistemātiskas modeļu veiktspējas atšķirības dažādās ekonomiskās attīstības cikla fāzēs (garengriezumā), kā arī mainīgo grupās (šķērsgriezumā). Lai gan absolūtais prognožu kļūdu lielums gan DFM, gan AR etalonmodelim recesijas periodos ir lielāks nekā kāpuma periodos, DFM tas parasti ir lielāks nekā AR etalonmodeļiem un statistiski nozīmīgs recesijas, nevis kāpuma periodos (M. Šovē un S. Poters (4)). Iegūtie secinājumi arī liecina, ka plaši izplatītā prakse, paļaujoties uz pilnas izlases prognozes novērtējuma metriku, varētu izrādīties nepilnīga, t.i., vismaz divām trešdaļām no visiem 216 makroekonomiskajiem rādītājiem pilnas izlases rRMSFE sistemātiski novērtē veiktspēju ekspansijas perioda apakšizlasēs par augstu un recesijas perioda apakšizlasēs – par zemu (sk., piemēram, B. Siliverstovs (28; 30)). Šos secinājumus neietekmē vairākas alternatīvas specifikācijas, un tie ir ļoti nozīmīgi gan patērētājiem, gan uz modeli balstītu ekonomisko prognožu veidotājiem.
Atslēgvārdi: prognožu novērtēšana, dinamiskā faktora modeļi, ekonomiskās attīstības cikla asimetrija, lielas makroekonomiskās datu kopas, ASV
JEL kodi: C32, C45, C52, E17Andrejs Bessonovs, Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā ir aprakstīts inflācijas īstermiņa prognozēšanas modelis (STIP modelis), kas atspoguļo kointegrācijas sakarības starp patēriņa cenām detalizētā dalījumā un to noteicošajiem faktoriem. Parādīta iekšzemes darbaspēka izmaksu, pasaules pārtikas izejvielu cenu un jēlnaftas cenu pārnese uz patēriņa cenām Latvijā. Novērtēts tas, cik precīzi modelis spēj prognozēt Latvijas inflāciju 2014.–2018. gadā, un secināts, ka STIP modeļa prognozēšanas spēja reālā laikā statistiski nozīmīgi pārspēj vienkāršo etalonmodeli.
Atslēgvārdi: inflācijas prognozēšana, autoregresīvs sadalīto lagu modelis, transmisija, naftas cenas, pārtikas izejvielu cenas, darbaspēka izmaksas
JEL kodi: C32, C51, C52, C53, E31
2019. gada pētījumi
Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
DSGE modeļu atrisināšanai izmantotajā tradicionālajā perturbācijas pieejā atrisinājumu novirzes no stabila stāvokļa (kas rodas pēc tautsaimniecību skāruša šoka) dinamika ir impulsa reakcijas funkcija (IRF). Šajā pētījumā ierosināta metode IRF kā novirzes no deterministiska globāla atrisinājuma konstruēšanai. Izmantojot šo pieeju, iespējams noteikt tautsaimniecības asimetriskas reakcijas uz šokiem dažādos sākotnējos apstākļos. Piemēram, ekonomiskās lejupslīdes laikā negatīva šoka ietekme uz tautsaimniecību varētu būt daudz lielāka nekā normālos ekonomiskos apstākļos. Šī metode dod iespēju konstruēt IRF ļoti nelineāriem DSGE modeļiem.
Atslēgvārdi: DSGE, perturbācija, globāls atrisinājums, tendences inflācija
JEL kodi: C62, D58, D84Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Pētījumā empīriski novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) perspektīvas norādes makroekonomiskā ietekme uz eiro zonas tautsaimniecību, kā arī analizēta tās mijiedarbība ar aktīvu iegādēm. Šim nolūkam izmantotas vairākas strukturālās vektoru autoregresijas (SVAR) gan ar konstantiem, gan laikā mainīgiem parametriem un/vai kļūdu kovariācijas matricu, lai izpētītu ECB perspektīvas norādes šoka ietekmi laika gaitā un ņemtu vērā pārmaiņas ECB sniegtās perspektīvas norādes veidā (Odyssean jeb Odiseja perspektīvas norāde kopš 2013. gada jūlija un Delphic jeb Delfu perspektīvas norāde pirms tam). Perspektīvas norādes šoks identificēts, izmantojot gan Ž. Arjaša (J. E. Arias), H. F. Rubio-Ramiresa (J. F. Rubio-Ramírez) un D. Vagonera (D. F. Waggoner) (6) lietotos zīmju un nulles ierobežojumus, gan H. Antolina-Diasa (J. Antolin-Diaz) un H. F. Rubio-Ramiresa (5) izmantotos naratīvos zīmju ierobežojumus, kuri dod iespēju ietvert papildu informāciju par šoka norises laiku, ļaujot precīzāk identificēt tā ietekmi. Pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde attiecībā uz procentu likmēm ir bijis efektīvs politikas instruments, jo ECB paziņojums (kas par 5 bāzes punktiem samazināja procentu likmju gaidas) palielināja izlaidi un cenu līmeni attiecīgi par 0.09–0.12% un 0.035%. Turklāt vairāki pierādījumi liecina, ka ECB perspektīvas norādes uzticamību ievērojami veicināja 2015. gadā ieviestā PAIP. Saistībā ar transmisijas mehānismu pētījumā secināts, ka ECB perspektīvas norāde būtiski samazināja nenoteiktību eiro zonā, kā arī mājsaimniecību un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas.
Atslēgvārdi: perspektīvas norāde, centrālo banku komunikācija, netradicionāla monetārā politika, eiro zona, strukturālā VAR
JEL kodi: C54, E32, E52, E58Andrejs Zlobins
Kopsavilkums
Šajā pētījumā novērtēta Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātās aktīvu iegādes programmas (PAIP) ietekme uz Latviju un citām eiro zonas valstīm (tālāk tekstā – arī dalībvalstis), kā arī pētīts programmas transmisijas mehānisms. Šim nolūkam izmantoti divi dažādi vektoru autoregresijas (VAR) modeļi, kuri bieži tiek lietoti, lai novērtētu monetārās politikas pasākumu efektivitāti, – bilaterāls strukturālais VAR modelis ar bloka eksogenitāti (BSVAR-BE) un daudzvalstu jaukta šķērsgriezuma globālais VAR modelis ar stohastisko svārstīgumu (MCS-BGVAR-SV). Abi modeļi novērtēti, izmantojot Beijesa metodes. Pētījumā konstatēts, ka PAIP ir ierobežota un vāja ietekme uz Latvijas izlaidi, un šo ietekmi lielākoties radījuši netiešie efekti no citām valstīm. Taču pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP ir bijusi noturīga ietekme uz Latvijas inflāciju eiro vērtības sarukuma dēļ. Attiecībā uz citām dalībvalstīm iegūtie rezultāti liecina, ka ECB aktīvu iegādēm bija lielāka ietekme uz izlaidi valstīs, kurās tika aktivizēts portfeļa pārstrukturēšanas kanāls. Neraugoties uz minēto, pētījuma rezultāti liecina, ka PAIP transmisija uz inflāciju arī pārējās dalībvalstīs galvenokārt notika ar valūtas kursa krituma starpniecību, nevis ar kopējā pieprasījuma palielināšanās izraisītu spiedienu uz cenu līmeni.
Atslēgvārdi: paplašinātā aktīvu iegādes programma, kvantitatīvā stimulēšana, eiro zona, GVAR, SVAR, Beijesa novērtējums
JEL kodi: C54, E47, E58, F42Boriss Siliverstovs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā tiek vēlreiz izvērtēta A. Karjero (A. Carriero), T. E. Klārka (T. E. Clark) un M. Marčellino (M. Marcellino) (2) ieteiktā Beijesa jauktās frekvences modeļa prognozētspēja saistībā ar IKP pieauguma tempa punkta un blīvuma prognozēm, izmantojot ASV makroekonomiskos datus. Saskaņā ar M. Šovē (M. Chauvet) un S. Poteru (S. Potter) (4) tiek izvērtēta modeļa prognozēšanas precizitāte salīdzinājumā ar viendimensijas AR(2) modeli atsevišķi ekspansijas un recesijas periodiem, kā tas noteikts NBER ekonomiskās attīstības cikla hronoloģijā, nevis paļaujoties uz prognožu precizitātes salīdzinājumu visā prognožu izlasē, kas aptver laikposmu no 1985. gada 1. ceturkšņa līdz 2011. gada 3. ceturksnim. Konstatēts, ka lielākā daļa pierādījumu par labu sarežģītākam modelim salīdzinājumā ar vienkāršo etalonmodeli balstās uz samērā nedaudziem recesijas periodos (īpaši Lielās recesijas laikā) veiktiem vērojumiem. Turpretī ekspansijas periodos prognozēšanas precizitātes palielināšanās salīdzinājumā ar etalonmodeli labākajā gadījumā ir ļoti pieticīga. Tas nozīmē, ka modeļu relatīvā prognozētspēja mainās līdz ar ekonomiskās attīstības cikla posmiem. Šā fakta ignorēšana rada izkropļotu priekšstatu, t.i., sarežģītākā modeļa relatīvā prognozētspēja salīdzinājumā ar visvienkāršākā etalonmodeļa prognozētspēju ekspansijas periodos tiek novērtēta par augstu, bet recesijas laikā – par zemu.
Atslēgvārdi: uz tagadni vērstās prognozes, jauktās frekvences dati, reālā laika dati, ekonomiskās attīstības cikls
JEL kodi: C22, C53
2018. gada pētījumi
Volfs Heinrihs Reiters (Wolf Heinrich Reuter), Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts
Kopsavilkums
Izmantojot ES28 valstu datus par laikposmu no 1996. gada līdz 2015. gadam, šajā pētījumā apstiprināti iepriekšējo pētījumu secinājumi, ka fiskālie noteikumi mazina fiskālo svārstīgumu, tādējādi veicinot makroekonomisko stabilitāti. Tomēr autori pierāda, ka šis rezultāts attiecas tikai uz noteikumiem, kas izstrādāti tā, lai tos neietekmētu ekonomiskās attīstības cikla stāvoklis, t.i., uz acikliskiem noteikumiem. Tie var būt, piemēram, budžeta bilances noteikumi, kas nosaka maksimālās robežas cikliski koriģētā izteiksmē, vai izdevumu noteikumi, kas ietekmē potenciālo, nevis pašreizējo izaugsmi. Turklāt fiskālo noteikumu stingrība pastiprina to stabilizējošo ietekmi. Pastāvīgai fiskālo noteikumu ievērošanai, šķiet, nav sistemātiskas nozīmes, jo noteikumu ietekme uz fiskālās politkas svārstīgumu vērojama pat tad, ja tie netiek ievēroti katru gadu. Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka stingri, pareizi izstrādāti skaitliskie noteikumi ir kā balsts fiskālās politikas veidotājiem, kas stabilizē diskrecionāro fiskālo politiku.
Atslēgvārdi: fiskālie noteikumi, fiskālās politikas svārstīgums, paneļdati, ievērošana
JEL kodi: C23, E62, E32, H60Sonja Benecka (Soňa Benecká), Ludmila Fadejeva, Martins Feldkirhers (Martin Feldkircher)
Kopsavilkums
Pētījumā analizēta eiro zonas monetārās politikas šoka starptautiskā transmisija, galveno uzmanību pievēršot Centrālās Eiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas (CESEE) valstīm. Šim nolūkam kā viens no monetārās politikas nostājas atspoguļošanas veidiem normālu un par nulli zemāku procentu likmju periodos izmantots globālās vektoru autoregresijas (GVAR) modelis un ēnu procentu likmes. Pētījumā ierosināts izmantot jaunu paņēmienu eiro zonas valstu modelēšanai daudzvalstu ietvarā ar kopīgu monetāro politiku, kā arī jaunu pieeju šoku vienlaicīgai identificēšanai. Pētījuma rezultāti liecina, ka, reaģējot uz eiro zonas monetārās politikas stingrības palielināšanu, vairākumā eiro zonas un CESEE valstu cenas tiek koriģētas un ražošanas apjoms sarūk, taču neviendabīguma pakāpe ir būtiska.
Atslēgvārdi: eiro zonas monetārā politika, globālā vektoru autoregresija, transmisija
JEL kodi: C32, F44, E32, O54Konstantīns Beņkovskis, Jāns Maso (Jaan Masso), Oļegs Tkačevs, Prīts Vahters (Priit Vahter), Naomicu Jaširo (Naomitsu Yashiro)
Kopsavilkums
Šajā darbā GVĶ kontekstā pētīts, kā iesaistīšanās eksportā ietekmē Latvijas un Igaunijas uzņēmumu produktivitāti, nodarbinātību un algas. Līdzīgi daudzām citām valstīm Latvijas un Igaunijas eksportējošie uzņēmumi ir daudz produktīvāki un lielāki, darbiniekiem maksā lielākas algas un ir kapitālietilpīgāki nekā neeksportējošie uzņēmumi. Lai gan daļēji tas ir tāpēc, ka jau sākotnēji produktīvākiem uzņēmumiem ar labākiem darbības rādītājiem ir lielākas iespējas uzsākt eksportēšanu, Latvijas un Igaunijas uzņēmumos pēc iesaistīšanās eksportā darba ražīguma līmenis paaugstinās attiecīgi vairāk nekā par 23% un 14%. Eksportēšanas sākšana palielina arī nodarbinātību un vidējo algu. Guvumi ir īpaši lieli, ja uzņēmumi iesaistās eksporta jomās, kas saistītas ar dalību zinātnesietilpīgās darbībās globālo vērtības ķēžu (GVĶ) augšposmos. Piemēram, Latvijas uzņēmumos, kuri sāk starppatēriņa preču vai ar transportu nesaistītu pakalpojumu (kas ietver zinātnesietilpīgus pakalpojumus) eksportu, produktivitātes pieaugums ir ievērojami lielāks nekā uzņēmumos. kuri uzsāk eksportēt galapatēriņa preces vai transporta pakalpojumus. Šie secinājumi akcentē nozīmi, kāda ir inovāciju politikai, lai stiprinātu uzņēmumu spēju GVĶ nodrošināt ļoti diferencētas zinātnesietilpīgas preces un pakalpojumus.
Atslēgvārdi: produktivitāte, globālā vērtības ķēde, eksports, Latvija, Igaunija
JEL kodi: F12, F14, O19, O57Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju dabiskā līmeņa novērtēšanas metode, pamatojoties uz procentu likmju modeļa ēnu procentu likmju termiņstruktūru un izmantojot informāciju, ko sniedz nominālā ienesīguma likmes dati. Lai varētu salīdzināt un veikt stabilitātes pārbaudi, dabiskais procentu likmju līmenis novērtēts, izmantojot trīs eiro zonas un divas ASV datu izlases. Veicot visu aplūkoto izlašu novērtējumu, redzams, ka eiro zonas dabiskā procentu likmju līmeņa tendence ir lejupvērsta. Tomēr kopš 2013. gada sākuma šī lejupvērstā tendence ir izlīdzinājusies. Salīdzinājumā ar rezultātiem, kas iegūti ar afīno modeli, dabisko procentu likmju novērtējums ar ēnu procentu likmes modeli ir zemāks. Ar 2013. gada sākumu ASV DPL novērtēto laikrindu dinamika gandrīz pilnībā atbilst Laubaha–Viljamsa (Laubach–Williams) laikrindām. Taču periodā pirms tam laikrindu atšķirības ir lielākas. Lai parādītu DPL lietojumu, šajā pētījumā izmantotas DPL laikrindas, kas novērtētas, izmantojot Teilora (J. B. Taylor) likuma līdzsvara pieeju. Rezultāti liecina, ka izlases perioda beigās 2017. gada jūlijā monetārās politikas procentu likmes, kas aprēķinātas, izmantojot Teilora likumu, atbilda ECB faktiskajām monetārās politikas likmēm.
Atslēgvārdi: dabiskā procentu likme, procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12Konstantīns Beņkovskis, Oļegs Tkačevs, Naomicu Jaširo (Naomitsu Yashiro)
Kopsavilkums
Šajā pētījumā izzināta ES reģionālā atbalsta ietekme uz uzņēmumu produktivitāti, darbinieku skaitu un citiem uzņēmumu snieguma rādītājiem. Šim nolūkam izmantota bagātīga Latvijas, kur ES finansējuma pieejamība ietekmē ieguldījumu darbības, uzņēmuma līmeņa datu kopa. Pētījumā konstatēts, ka dalība ERAF līdzfinansētos pasākumos palielina uzņēmumu resursu ieguldījumus un produkcijas izlaidi drīz pēc to uzsākšanas. Savukārt ietekme uz darba ražīgumu un KFP vērojama tikai pēc trim gadiem. Tomēr šī pozitīvā produktivitātes prēmija dažādos uzņēmumos atšķiras un, visticamāk, īstenosies sākotnēji mazāk produktīvos uzņēmumos, kā arī vidējos un lielos uzņēmumos. Turklāt dažādas novērtēšanas procedūras liecina, ka produktivitātes pieauguma statistiskais nozīmīgums nav īpaši stabils. Pētījumā arī secināts, ka, ņemot vērā ieguldījumu izdevumus, ES un privāti finansēti projekti ir vienlīdz efektīvi, neraugoties uz privātā finansējuma avotiem.
Atslēgvārdi: ES fondu līdzekļi, produktivitāte, uzņēmuma līmeņa dati, tieksmes vērtējuma saskaņošana
JEL kodi: C14, D22, R11
2017. gada pētījumi
Katalina Bodnāre (Katalin Bodnár), Ludmila Fadejeva, Stefānija Jordake (Stefania Iordache), Līna Malka (Liina Malk), Desislava Paskaļova (Desislava Paskaleva), Jurga Pesļakaite (Jurga Pesliakaitė), Nataša Todoroviča-Jemeca (Nataša Todorović Jemec), Pēters Tots (Peter Tóth), Roberts Višiņskis (Robert Wyszyński)
Kopsavilkums
Šā pētījuma autori veic minimālās algas kāpuma transmisijas kanālu izpēti, izmantojot unikālu astoņu CEAE valstu uzņēmuma līmeņa datu kopu. Katras valsts uzņēmumu reprezentatīvajām izlasēm bija jānovērtē dažādu korekciju kanālu nozīmīgums pēc konkrētiem minimālās algas palielināšanas gadījumiem nesenajā periodā pēc krīzes. Šis pētījums papildina jau esošo literatūras klāstu, atspoguļojot uzņēmumu reakciju uz minimālās algas palielināšanu kā korekciju stratēģiju kopu, un izvērtē šo stratēģiju relatīvo nozīmi. Rezultāti liecina, ka vispopulārākie korekciju kanāli ir ar darbaspēku nesaistītu izmaksu samazināšana, produktu cenu palielināšana un produktivitātes uzlabošana. Nodarbināto skaita samazināšana nav tik populāra un galvenokārt tiek izmantota, pieņemot darbā mazāk darbinieku, nevis atlaižot jau esošos. Šajā pētījumā sniegti pierādījumi potenciālai minimālās algas paaugstināšanas ietekmei uz uzņēmumiem, kuros nav minimālās algas saņēmēju.
Atslēgvārdi: minimālā alga, korekciju kanāli, uzņēmuma līmeņa apsekojums
JEL kodi: D22, E23, J31Oļegs Krasnopjorovs
Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noteikt, kādi skolu raksturlielumi ļauj to skolēniem iegūt labākas sekmes valsts eksāmenos. Pirmkārt, izdarīts secinājums, ka eksāmenu rezultātiem ir pozitīva sakarība ar skolas lielumu (skolēnu skaitu attiecīgajā skolā) un skolotāju algām, bet negatīva – ar skolotāju vecumu. Savukārt kvantitatīvie rādītāji (piemēram, skolotāju un datoru skaits uz skolēnu) nav robusti mācību sasniegumu ietekmējoši faktori. Otrkārt, pierādīts, ka skolēnu sekmes pilsētu un lauku skolās būtu līdzīgas, ja neatšķirtos šo skolu raksturlielumi. Oksakas–Ransoma (Oaxaca–Ransom) dekom¬pozīcija pilnībā izskaidro eksāmenu rezultātu starpību starp pilsētu un lauku skolām ar lielāku skolēnu skaitu un lielākām skolotāju algām pilsētu skolās, kā arī dažādu skolēnu struktūru, bet skolēnu etniskā piederība ir nozīmīgs faktors par labu lauku skolām. Visbeidzot, stohastiskās līknes modeļi rāda, ka skolas lielums ir robusts efektivitātes faktors, savukārt skolas atrašanās Rīgas reģionā vai citā lielā pilsētā tāds nav. Tādējādi strukturālās reformas, kas ietver skolu apvienošanu un skolotāju algu celšanu, var būtiski paaugstināt izglītības kvalitāti
Atslēgvārdi: mācību sasniegumi, skolas lielums, lauku skolas, Oksakas–Ransoma dekompozīcija, stohastiskās līknes analīze
JEL kodi: I21, C1Konstantīns Beņkovskis, Benjamins Blūms (Benjamin Bluhm), Elena Bobeika (Elena Bobeica), Kjara Osbata (Chiara Osbat), Stefans Ceigners (Stefan Zeugner)
Kopsavilkums
Kas ir valstu eksporta virzītājspēks? Šis jautājums atkal un atkal atkārtojas gan akadēmiskajās, gan politikas izstrādē iesaistītajās aprindās. Valstīm cīnoties par krīzes seku pārvarēšanu ar eksporta kāpināšanas palīdzību un protekcionisma diskursam atkal pastiprinoties, liela uzmanība tiek pievērsta eksporta izaugsmi noteicošajiem faktoriem. Neraugoties uz desmitiem gadu ilgušām debatēm, joprojām nav skaidrs, kuri ir eksporta virzītājspēki un (īpaši svarīgi) kurus no tiem politikas veidotāji var ietekmēt. Šā pētījuma autori izmanto Beijesa modeļu svērumu paneļu veidā, lai pētītu 25 ES valstu eksporta tirgus daļu veicinātājfaktorus, aplūkojot gan plaša diapazona tradicionālos, gan jaunus CompNet ietvaros izstrādātus rādītājus. Autori konstatējuši, ka eksporta tirgus daļu izaugsme ir saistīta ar dažādiem faktoriem vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs, taču ir viens izņēmums: Ķīnas radītais konkurences spiediens abās grupās kopš 21. gadsimta sākuma spēcīgi ietekmējis eksporta rezultātus. Runājot par vecajām ES dalībvalstīm, šķiet, ka arī ieguldījumi, iestāžu kvalitāte un uzņēmumiem pieejamā likviditāte ir nozīmīgi faktori. Kas attiecas uz jaunajām ES dalībvalstīm, īpaši svarīga ir darbaspēka un kopējā faktoru produktivitāte, savukārt ienākošās ĀTI ir nozīmīgākas par iekšzemes ieguldījumiem. Šķiet, ka cenu konkurētspējai nevienā no minētajām valstu grupām nav ļoti būtiskas lomas, t.i., jaunajās ES dalībvalstīs relatīvās eksporta cenas tiešām korelē ar eksporta rezultātiem, bet tikai tad, ja veikta to korekcija saistībā ar kvalitāti. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka, apspriežot eksportu veicinošas politikas, ir svarīgi pievērst uzmanību valsts "eksportēšanas posmam".
Atslēgvārdi: eksporta daļas, konkurētspēja, Beijesa modeļu svērums
JEL kodi: C23, C51, C55, F14, O52Ginters Bušs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā mainīga piedāvājuma algu vienošanās (AOB) aplūkota pilnvērtīgā jaunā Keinsa (New Keynesian) atvērtas tautsaimniecības modelī, to novērtējot ar Latvijas datiem. Pētījumā analizētas modelim raksturīgās īpašības, tās salīdzinot ar alternatīvām darba tirgus modelēšanas specifikācijām, t.i., Neša (J. F. Nash) algu vienošanos gan ar Teilora (J. B. Taylor) veida algu neelastību, gan bez eksogēnas algu neelastības, reducētas formas sadalīšanas nosacījuma (reduced-form sharing rule) un reducētas formas algas nosacījuma (reduced-form wage rule). Pētījuma mērķis ir izvēlēties tādu darba tirgus modelēšanas specifikāciju, kas vislabāk atbilst Latvijas Bankas makroekonomiskās modelēšanas un prognozēšanas vajadzībām. Gūtie rezultāti liecina, ka AOB modelis Latvijas darba tirgum ir labi piemērots. Pētījuma nobeigumā ietverta Latvijā novērotās minimālās un vidējās algas attiecības pastāvīga kāpuma ekonomiskās ietekmes simulācija un izteikti secinājumi par iespējamiem lieliem darbvietu un produkcijas izlaides zudumiem.
Atslēgvārdi: mainīga piedāvājuma algu vienošanās, DSGE modelis, prognozēšana, minimālā alga
JEL kodi: E0, E2, E3, F4
2016. gada pētījumi
Oļegs Tkačevs, Kārlis Vilerts
Kopsavilkums
Pētījumā aplūkota valdības obligāciju procentu likmju ietekme uz fiskālo disciplīnu attīstītajās valstīs, kurās pēdējo gadu īpaši ekspansīvas monetārās politikas rezultātā izveidojusies ļoti zemu procentu likmju vide. Izmantojot paneļa datu ekonometrisko pieeju OECD, ES un eiro zonas valstu 1980.–2014. gada datiem, pētījumā secināts, ka valdības ilgtermiņa obligāciju procentu likmju ietekme uz valstu primārajām bilancēm ir pozitīva un statistiski nozīmīga, liecinot, ka mazākas aizņemšanās izmaksas nosaka statistiski nozīmīgu fiskālās bilances pasliktināšanos. Pētījumā izteiktie secinājumi arī liecina, ka valdības obligāciju procentu likmju samazināšanās ietekme uz fiskālajām bilancēm galvenokārt izpaužas caur valdības izdevumu kāpumu, nevis ieņēmumu sarukumu. Saistībā ar ekonomiskās politikas perspektīvu šādi secinājumi nozīmē, ka monetārās politikas pasākumiem, kuru rezultātā veidojas īpaši zemas procentu likmes, var būt nelabvēlīga blakusietekme uz fiskālo disciplīnu.
Atslēgvārdi: fiskālā politika, fiskālās reakcijas funkcija, valdības obligāciju procentu likmes, paneļa dati
JEL kodi: E62, H62Elena Bobeika (Elena Bobeica), Stiliani Kristodulopulu (Styliani Christodoulopoulou), Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota cenu un izmaksu konkurētspējas nozīme eiro zonas valstu savstarpējā jeb iekšējā tirdzniecībā ar citām valstīm eiro zonā (intra-euro area trade) un tirdzniecībā ar ārpus eiro zonas esošajām valstīm jeb ārējā tirdzniecībā (extra-euro area trade). Standarta kļūdu korekcijas ietvars rāda, ka cenu konkurētspēja ir salīdzinoši svarīgāks tirdzniecības plūsmas noteicošs faktors ārpus eiro zonas nekā pašā monetārajā savienībā, īpaši attiecībā uz eksportu, kas asāk nekā imports reaģē uz relatīvo cenu pārmaiņām. Pētījumā aplūkoti vairāki konkurētspējas rādītāji un secināts, ka grūti nodalīt kādu īpašu rādītāju, kura sniegums pārspētu pārējos rādītājus. Izmantojot kādu no aptverošajiem bilaterālajiem testiem (encompassing test), šķiet, ka uz darbaspēka izmaksām balstītie rādītāji sniedz salīdzinoši bagātāku informāciju par tirdzniecības plūsmām, īpaši par eksportu uz ārpus eiro zonas esošajām valstīm.
Svarīgākais politikas secinājums ir, ka, lai monetārajā savienībā līdzsvarotu konkurētspēju, līdz ar jau veiktajiem cenu un izmaksu korekciju pasākumiem valstīs ar tekošā konta deficītu (deficit country; tālāk tekstā – deficīta valsts) jāīsteno arī strukturālā politika, kas veicina necenu konkurētspēju.
Atslēgvārdi: cenu konkurētspēja, izmaksu konkurētspēja, eiro zonas iekšējā tirdzniecība, eiro zonas ārējā tirdzniecība, kļūdu korekcijas modelis
JEL kodi: F14, F15, F41Andrejs Bessonovs, Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkota inflācijas un ekonomiskās aktivitātes (economic slack) savstarpējā sakarība Latvijā, īpašu uzmanību veltot tās pārmaiņām laika gaitā. Rezultāti liecina, ka augošas inflācijas apstākļos pirms krīzes Filipsa līkne (Phillips curve) Latvijai kļuva stāvāka. Nesenākā pagātnē rodams apliecinājums tam, ka, Latvijā sākoties ļoti zemas inflācijas posmam, Filipsa līkne kļuva lēzenāka. Ja pašreizējā tendence, inflācijas reakcijai uz ekonomisko aktivitāti vēl vairāk pavājinoties, Latvijā turpināsies un izrādīsies, ka tā ir statistiski nozīmīga, iespējams, ka netradicionālie monetārās politikas pasākumi nebūs pietiekami efektīvi, lai kontrolētu inflācijas līmeni Latvijā. Tāpēc nepieciešamas strukturālās reformas, kas veicinātu konkurenci un mazinātu cenu nemainību.
Atslēgvārdi: inflācija, Filipsa līkne, ekonomiskās attīstības cikli, Beijesa novērtējums
JEL kodi: C32, C51, E31, E52Viktors Ajevskis
Kopsavilkums
Šajā pētījumā sniegta procentu likmju modeļa, kas ietver gan nenovērojamus, gan nestandarta monetārās politikas pasākumu faktorus, NZR/ēnu procentu likmes termiņstruktūra. Nestandarta faktorus veido ECB PAIP un ITRO turējumi, kā arī to vidējie svērtie termiņi. Modelis tuvināts un novērtēts, izmantojot attiecīgi Teilora rindas izvirzījumu un paplašināto Kalmana filtru, izvēloties datu izlasi par laikposmu no 2009. gada jūlija līdz 2015. gada septembrim. Iegūtie rezultāti liecina, ka 2015. gada septembra beigās 5 gadu OIS procentu likme bija aptuveni par 60 bāzes punktiem zemāka, nekā tā būtu, ja netiktu īstenoti nestandarta monetārās politikas pasākumi.
Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, zemākā robeža, nelineārais Kalmana filtrs, nestandarta monetārās politikas pasākumi
JEL kodi: C24, C32, E43, E58, G12Konstantīns Beņkovskis, Eduards Goluzins, Oļegs Tkačevs
Kopsavilkums
Šajā pētījumā aplūkots pirmais īpaši Latvijai izveidotais vispārējā līdzsvara aprēķina (VLA) modelis, kas ietver 32 nozares, 55 preces un septiņas galapatērētāju kategorijas. Veidojot modeli, izmantotas pasaules izmaksu un izlaides datubāzē WIOD publicētās 2011. gada Latvijas piedāvājuma un izlietojuma tabulas (PIT). Īpaša uzmanība veltīta fiskālajam blokam, modelī iekļaujot piecus valdības izdevumu veidus un piecus ieņēmumu avotus, t.sk. četrus nozīmīgākos nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli. Tiek analizēta arī endogēna ēnu ekonomika, kuras lielums atkarīgs no nodokļu likmju līmeņa un ekonomiskās darbības. Šie modeļa aspekti ļauj izteikt visaptverošus padziļinātus secinājumus par vairāku fiskālo pasākumu ietekmi gan uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan uz atsevišķām nozarēm.
Atslēgvārdi: VLA modelis, Latvija, fiskālā politika
JEL kodi: D58, C68, H2, H6