Publicēts: 02.06.2015. Aktualizēts: 30.11.2022.

2005. gada pētījumi

5/2005 Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta cikliski koriģētā bilance
Sigita Grundīza, Dainis Stikuts, Oļegs Tkačevs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā aprēķinātas Latvijas valsts konsolidētā kopbudžeta cikliski koriģētās budžeta bilances vērtības, izmantojot ECBS un OECD metodoloģiju, un izvērtēta Latvijas valdības īstenotās fiskālās politikas atbilstība ES fiskālās politikas noteikumiem. Latvijas tautsaimniecības straujās izaugsmes gados valdība īstenojusi stimulējošu fiskālo politiku, kas ir pretrunā ar nepieciešamību nodrošināt fiskālo ilgtspēju un neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Turklāt tā izraisījusi papildu spiedienu uz patēriņa cenām un tekošā konta deficītu.

Atslēgvārdi: cikliski koriģētā budžeta bilance, Stabilitātes uz izaugsmes pakts, procikliska fiskālā politika, budžeta elastība
JEL klasifikācija: E62, H62

4/2005 Konjunktūras un patērētāju apsekojumu rezultātu izmantošana Latvijas tautsaimniecības attīstības īstermiņa prognozēšanai
Aleksejs Meļihovs, Svetlana Rusakova

Pētījums

Kopsavilkums
Jebkurā ekonomiskās attīstības cikla fāzē politikas veidotājiem un uzņēmumu vadītājiem jāpieņem lēmumi, kas nodrošinātu pilnvērtīgāku tautsaimniecības augšupejas izmantošanu vai mazinātu ar lejupslīdi saistītās negatīvās sekas. Jo agrāk tiek novērtētas tautsaimniecības attīstības tendences, jo efektīvāk lēmumi ietekmē ekonomiskos procesus mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī. Kā liecina, piemēram, ES un citu pasaules valstu bagātā pieredze, ekonomiskās attīstības ciklu novērtēšanā un prognozēšanā bieži vien izmanto konjunktūras un patērētāju apsekojumu rezultātus. Šajā pētījumā novērtēta konjunktūras un patērētāju apsekojumu rādītāju izmantošanas lietderība tautsaimniecības attīstības īstermiņa prognozēšanai Latvijā.

Atslēgvārdi: konjunktūras un patērētāju apsekojumi, tautsaimniecības attīstība, īstermiņa prognozēšana
JEL klasifikācija: C22, C53, E32

3/2005 Latvijas darba tirgus elastības novērtējums
Anna Zasova, Aleksejs Meļihovs

Pētījums

Kopsavilkums
Pievienošanās ES un mērķtiecīgā, uz pilntiesīgu dalību EMS vērstā politika aktualizējusi Latvijas darba tirgus dziļas izpētes nepieciešamību. Elastīgs darba tirgus ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas pieejami vienotās valūtas telpas valstij, lai izvairītos no asimetrisko šoku negatīvās ietekmes. Darba tirgus elastība noteiks to, cik efektīvi attīstīsies tautsaimniecība pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai. Pētījumā analizēta Latvijas darba tirgus elastība, aplūkojot darba tirgus rādītāju dinamiku un vērtējot institucionālo vidi.

Atslēgvārdi: darba tirgus elastība, algu elastība, institucionālā vide
JEL klasifikācija: C22, E24, J20, J50, R23

2/2005 Latvijas ilgtermiņa konkurētspējas modelēšana
Gundars Dāvidsons

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījuma uzdevums ir, izmantojot ārējās tirdzniecības datus, noteikt eksporta un tādējādi arī valsts konkurētspēju. Īpaša uzmanība pievērsta līdzšinējai dinamikai, lai noskaidrotu, vai pēc neatkarības atgūšanas vērojama Latvijas konkurētspējas un eksporta potenciāla uzlabošanās. Pētījumā izstrādāts teorētisks modelis, kas piedāvā vienu versiju pašlaik vērojamās eksporta dinamikas raksturošanai. Modelī pēdējos 10 gados notiekošie procesi raksturoti kā dziļāka specializācija. Latvija ražo aptuveni tos pašus produktus, kurus ražoja 20. gs. 90. gadu sākumā, īpaši nepievienojot tiem papildu pievienoto vērtību. Pievienošanās ES šo potenciālu noteikti palielina, jo dod priekšrocības konkurencē attiecībā pret pārējām zemo izmaksu valstīm. Taču, pat ja tas var sniegt pozitīvu īstermiņa efektu, ilgtermiņā tas, iespējams, izraisa cilvēkkapitāla resursu noplicināšanos. Tas nozīmē, ka būtu ieteicama aktīva valsts iesaistīšanās savas industriālās bāzes veidošanā.

Atslēgvārdi: konkurētspēja, salīdzinošā priekšrocība, reālā konverģence
JEL klasifikācija: F14, F19, O33, O47

1/2005 Lata piesaistes eiro ietekme uz finanšu sektoru
Viktors Ajevskis, Armands Pogulis

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā apkopotas L. E. O. Svensona vienkāršākās valūtas kursa koridora ticamības pārbaudes un plūsmas korekcijas metodes plānota valūtas kursa režīma maiņas apstākļos. Kopš 1994. gada lats piesaistīts SDR valūtu grozam, bet ar 2004. gada 30. decembri tika noteikts lata piesaistes kurss eiro, saglabājot līdzšinējo intervenču koridora platumu ±1%. Procentu likmju attiecības vērtējumam izmantotas trīs valūtas un divi pagaidu intervāli.

Atslēgvārdi: valūtas kursa režīma maiņas, valūtas kursa koridors, uzticamība, tirgus procentu likmes, arbitrāžas iespējas
JEL klasifikācija: D84, E43, E58, F31, G15

2004. gada pētījumi

4/2004 Valūtas kursa transmisija uz iekšzemes cenām Austrumeiropas valstīs un ekonomiskās vides nozīme ( 766 KB)
Mārtiņš Bitāns

Kopsavilkums
Pētījumā veikta valūtas kursa transmisijas analīze 13 Austrumeiropas valstīs 1993.-2003. gadā. Transmisijas rādītāji iegūti, izmantojot rekursīvo VAR modeli, kas analizē mainīgo lielumu pārmaiņas, un valūtas kursa pārmaiņu ietekme pētīta gan attiecībā uz ražotāju, gan patēriņa cenām. Divu izlases perioda posmu izpētē iegūtie rādītāji kopumā atspoguļo nepilnīgu transmisiju divu gadu laikā. Turklāt rezultāti liecina par ievērojamām valstu atšķirībām, kā arī par nozīmīgu transmisijas pavājināšanos (aptuveni par 50%) pēc noteikta laika. Īpaši svarīgs ir atklājums, ka Austrumeiropas valstīs ir pozitīva un statistiski nozīmīga sakarība starp valūtas kursa transmisiju un vidējo inflācijas līmeni un valūtas kursa noturības pakāpi. Turklāt rezultāti apstiprina, ka ir cieša sakarība starp transmisiju un importa struktūras pārmaiņām. Gūti arī atsevišķi pierādījumi tam, ka varētu būt pozitīva sakarība starp valūtas kursa transmisijas spēcīgumu un attiecīgās valsts atvērtību ārējai tirdzniecībai.

Atslēgvārdi: valūtas kursa transmisija, rekursīvais VAR modelis, Valūtas Kursa Mehānisms II

JEL klasifikācija: C32, E31, E52
3/2004 Naudas pieprasījums Latvijā ( 749 KB)
Ivars Tillers

Kopsavilkums
Latvijas plašās naudas pieprasījuma ekonometriskā analīze liecina, ka pastāv stabila naudas pieprasījuma sakarība. Parametru eksogenitātes analīze rāda, ka līdzsvara atjaunošanos rada vienīgi naudas apjoma pārmaiņas. Naudas pieprasījumam Latvijā piemīt samērā liela ienākumu elastība, kas raksturīgi tautsaimniecībai monetārās ekspansijas fāzē. Naudas pieprasījuma funkcijas ciešuma, stabilitātes un ātrās līdzsvara korekcijas dēļ plašās naudas rādītājus var izmantot par ekonomiskās aktivitātes indikatoru.

Atslēgvārdi: naudas pieprasījums, kointegrācija, eksogenitāte, vektoru kļūdu korekcijas modelis

JEL klasifikācija: C22, C32, E41
2/2004 Eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ( 1,07 MB)
Mārtiņš Bitāns, Egils Kaužēns

Kopsavilkums
Aizvadītajos 10 gados Latvijas makroekonomiskā struktūra un finanšu sistēma nozīmīgi mainījusies, un līdz šim gūtā pieredze apstiprina pieņēmumu, ka tautsaimniecība ir spējīga efektīvi pielāgoties ārējās vides pārmaiņām. Aprēķini, kas pamatojas uz gravitācijas modeļa analīzi, liecina, ka ilgtermiņā Latvijas IKP varētu būt līdz pat 19% augstāks nekā tad, ja Latvija hipotētiski saglabātu nacionālo valūtu. Vairāki nacionālās struktūras attīstības rādītāji (IKP sektoru strukturālās pārmaiņas, ārējās tirdzniecības strukturālās pārmaiņas tirdzniecības partneru un galveno preču grupu dalījumā u.c.) un ekonomiskās attīstības cikla svārstīguma analīze liecina, ka reālās konverģences ziņā Latvija bieži vien ievērojami atšķiras no eiro zonas nozīmīgākajām valstīm un tikai dažos gadījumos Latvijas attiecīgie rādītāji ir tuvu citu perifērisko eiro zonas valstu rādītājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka, ieviešot eiro, asimetrisko šoku ietekme un periodiskums Latvijā palielināsies.

Atslēgvārdi: eiro zonas paplašināšanās, eiro ieviešana, konverģence, Māstrihta, ES

JEL klasifikācija: E42, E58, F33, F42
1/2004 Valūtas un naudas tirgus valūtas kursa koridora apstākļos ( 1,01 MB)
Viktors Ajevskis, Armands Pogulis, Gunārs Bērziņš

Kopsavilkums
Pētījumā vērtēta tirgus dalībnieku uzticība Latvijas nacionālajai valūtai periodā no 2001. gada janvāra līdz 2003. gada aprīlim, par pamatu ņemot latu procentu likmju atrašanos procentu likmju koridora ietvaros. Darba gaitā modificēta Larsa E. O. Svensona metode, ņemot vērā kotētās procentu likmes un valūtu kursus, pamatojoties uz vienkāršo procentu likmju aprēķinu. Termiņā līdz 1 gadam nav vērojamas arbitrāžas iespējas Latvijas valūtas un naudas tirgū, kas būtu pamatotas ar naudas tirgus dalībnieku uzticību esošajam valūtas kursa koridoram. Latvijas valūtas tirgus dalībnieku vērtējumā neatspoguļojas valūtas kursa režīma pārmaiņu iespējamība tuvākā gada laikā.

Atslēgvārdi: valūtas kursa koridors, uzticamība, tirgus procentu likmes, arbitrāžas iespējas

JEL klasifikācija: D84, E43, E58, F31, G15

 

2003. gada pētījumi

3/2003 Procentu likmju termiņstruktūra Latvijā monetārās politikas kontekstā
( 3,12 MB)
Jeļena Zubkova

Kopsavilkums
Pētījumā analizēta dažādu ienesīguma līknes konstruēšanas modeļu piemērotība Latvijas naudas un valdības vērtspapīru tirgiem, kā arī veikta ienesīguma līknē ietvertās informācijas īpašību analīze. Hipotēzes par nulles riska prēmijas pastāvēšanu noraidīšana ļauj secināt, ka forward ienesīguma likmes visumā nenodrošina spot ienesīguma likmju nenobīdītās prognozes un Latvijas finanšu tirgū tīro gaidāmo procentu likmju teoriju nevar izmantot procentu likmju prognozei. Ilgtermiņa procentu likmes satur riska prēmiju, kas nav nulle. Tas atbilst arī attīstīto valstu finanšu tirgos veikto pētījumu rezultātiem.

Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, riska prēmijas, Nelsona-Zīgeļa modelis

JEL klasifikācija: D84, E43, E47, G10
2/2003 Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība: aprēķins un lietojums
( 637 KB)
Dainis Stikuts

Kopsavilkums
Lai noteiktu, vai valsts ekonomiskā izaugsme apdraud makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskās politikas veidošanā parasti tiek izmantota faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība. Darbā aplūkotas galvenās potenciālā IKP aprēķināšanas metodes - laika trenda metode, HP filtra metode un KD funkcija, kā arī to lietojums. Ražošanas funkcijas vajadzībām aprēķinātas ražošanas faktoru potenciālās vērtības. Izmantotie dati ļauj secināt, ka tautsaimniecības izaugsmi nosaka pamatkapitāla pieaugums un tehnoloģiskais progress, kas palielina darbaspēka ražīgumu un kompensē sarūkošo izmantotā darbaspēka daudzumu.
Analizējot ražošanas apjoma starpības saistību ar inflāciju, secināts, ka Latvijā atšķirībā no vairākām ekonomiski attīstītajām valstīm tautsaimniecības lieluma un atvērtības pakāpes, kā arī darbaspēka tirgus elastības dēļ ražošanas apjoma starpības korelācija ar inflāciju ir ļoti zema. Pagaidām nav pietiekamu novērojumu, lai precīzi novērtētu ražošanas apjoma starpības ietekmi uz inflāciju. Inflāciju ietekmē tādi faktori kā Latvijas atvērtība importam un relatīvi neierobežotam ārvalstu preču piedāvājumam par relatīvi fiksētu cenu, kā arī administratīvi regulējamās cenas. Šie faktori nav atkarīgi no ražošanas apjoma starpības lieluma. Tādējādi pārmērīgais pieprasījums vairāk atspoguļojas preču importa pieaugumā, nevis inflācijas tempa kāpumā. Tāpēc Latvijas tautsaimniecībā par iekšzemes pieprasījuma attīstības tendencēm precīzāk liecina tekošā konta stāvoklis, nevis inflācijas rādītāji.

Atslēgvārdi: ražošanas apjoma starpība, potenciālais ražošanas apjoms, ražošanas funkcija, NAWRU

JEL klasifikācija: C13, E32
1/2003 Monetāro šoku transmisija Latvijā ( 534 KB)
Mārtiņš Bitāns, Dainis Stikuts, Ivars Tillers

Kopsavilkums
Pētījumā uzmanība pievērsta tautsaimniecības īstermiņa reakcijai uz dažādiem monetārajiem šokiem. Latvijas finanšu sistēmas analīzes rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka samērā mazattīstītā kapitāla tirgus dēļ labklājības kanāls pašlaik ir ļoti vājš vai neeksistē vispār. Dažādo monetārās transmisijas kanālu nozīmīgums tika empīriski pārbaudīts, izmantojot rezultātus, kas gūti, analīzē lietojot strukturālo VAR modeli un mazo strukturālo makroekonomisko modeli. Analīzes rezultāti ļauj secināt, ka monetārie šoki iedarbojas uz tautsaimniecību galvenokārt pa valūtas kursa kanālu.

Atslēgvārdi: monetārā politika, monetārās transmisijas mehānisms, mazs strukturālais modelis, vektoru autoregresija

JEL klasifikācija: C32, C51, E52

2002. gada pētījumi

2/2002 Latvijas finanšu tirgus ( 1,53 MB)
Jeļena Zubkova, Egils Kaužēns, Ivars Tillers, Mārtiņš Prūsis

Kopsavilkums
Aizvadītajos 10 gados Latvija būtiski progresējusi un izveidojusi uz tirgu orientētas finanšu sistēmas tiesiskos pamatus un institucionālo struktūru. Latvijas finanšu sektoru veido gandrīz visas attīstītam finanšu tirgum raksturīgās institūcijas. Latvijas normatīvie akti visos aspektos atbilst ES prasībām, turklāt dažās jomās Latvijas prasības ir pat augstākas. Latvijas pievienošanās ES būs valsts tautsaimniecības, t.sk. arī finanšu tirgus, nozīmīgs pavērsiens, kas nodrošinās lielākus ienākumus un iespējas.

Atslēgvārdi: finanšu tirgus, maksājumu sistēmas, Eiropas integrācija

JEL klasifikācija: G10, G20
1/2002 Reālais valūtas kurss Latvijā (1994-2001) ( 1,16 MB)
Mārtiņš Bitāns

Kopsavilkums
Šajā pētījumā analizēts reālais valūtas kurss Latvijā no 1994. gada līdz 2001. gadam. Analīzē izmantotas divas plaši lietotas metodes: viena vienādojuma metode un makroekonomiskā līdzsvara metode. Ekonomiskie pamatrādītāji nosaka to, ka lata kurss ir nenovērtēts attiecībā pret savu ilgtermiņa līdzsvara vērtību. Tādējādi pašreizējais valūtas kurss Latvijā visumā atbilst pašreizējam tautsaimniecības attīstības līmenim. Valūtas kursa reālais pieaugums attiecībā pret Rietumeiropas valstīm atbilst īstermiņa līdzsvara valūtas kursa palielināšanās tendencei, ko nosaka galvenokārt augošais produktivitātes līmenis tirgojamo preču sektorā. Tāpēc reālā valūtas kursa palielināšanās no 1994. gada līdz 2001. gadam visumā nav negatīvi ietekmējuši ārējo tirdzniecību. Tik ilgi, kamēr reālā valūtas kursa pieaugums nosaka pamatfaktori, tas neapdraud makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi.

Atslēgvārdi: reālais valūtas kurss, ārējā tirdzniecība

JEL klasifikācija: C20, E20, E52, F10

2001. gada pētījumi

1/2001 Cenu dinamika Latvijā. Pieredze un perspektīvas
Mārtiņš Bitāns, Dace Šļakota, Ivars Tillers

Pētījums

Kopsavilkums
Latvijas pēdējo gadu vēsture liecina, ka veiksmīgi īstenota centrālās bankas monetārā politika un tālredzīga valdības politika spējusi nepilnos 10 gados samazināt inflāciju līdz attīstīto valstu līmenim. Vēsturiskā pieredze un statistiskā analīze apstiprina, ka tādā mazā valstī ar atvērtu tautsaimniecību kā Latvija svarīgs inflāciju ietekmējošs faktors ir valūtas kurss. Latvijas Bankas īstenotais monetārās politikas starpmērķis - valūtas kursa stabilitāte - veicinājis cenu stabilitātes sasniegšanu. Tas, ka inflāciju Latvijā iespaido vairāki faktori, kurus centrālā banka nespēj ietekmēt, tuvākajā nākotnē sarežģītu uz tiešu inflācijas kontroli balstītas stratēģijas ieviešanu, ja Latvijas Banka izvēlētos to darīt.

Atslēgvārdi: monetārā politika, inflācija, Filipa līkne
JEL klasifikācija: C13, E31