Apturēta brīva ārvalstu valūtas maiņa
Publicēts: 05.10.2017.
Aktualizēts: 30.10.2017.
Valdības izdotie "Noteikumi par ārzemju valūtas operācijām" atcēla Latvijas Bankas pienākumu apmainīt banknotes pret zeltu un apturēja to brīvu apmaiņu pret ārvalstu valūtu.
Valsts zelta rezerves, kas līdz šim bija kalpojušas kā emitēto banknošu segums, pēc būtības kļuva par ārvalstu valūtas monopola rezervēm, ko varētu pārdot ārkārtējos gadījumos.
Ārvalstu valūtas tirdzniecība tika noteikta par valsts monopolu un nodota Latvijas Bankai.
To īstenoja Finanšu ministrijas paspārnē izveidotā Valūtas komisija, kuras priekšsēdētājs bija Latvijas Bankas galvenā direktora vietnieks Vilis Bandrevičs, no 1932. gada 23. marta – direktors Staņislavs Kambala, bet komisijas darbību vadīja Latvijas Bankas pilnvarotais Jānis Bokalders.
Komisija rūpējās par to, lai lata kurss būtu stabils, lai nepietrūktu valūtas tautsaimnieciski nepieciešamām vajadzībām un lai nesamazinātos Latvijas Bankas rezerves. Latvijas Bankas pārstāvis vadīja komisijas sēdes, un Latvijas Bankas padomei bija veto tiesības attiecībā uz Valūtas komisijas lēmumiem.
Kārtību mainīja valdības 1934. gada 8. jūnija "Likums par valūtu un ārējo tirdzniecību", kas ļāva Latvijas Bankai pilnvarot atsevišķas kredītiestādes pirkt ārvalstu valūtu un mainīja Valūtas komisijas sastāvu.
Komisija beidza darboties 1938. gadā, kad no 1. oktobra tās tiesības un pienākumi tika uzticēti Finanšu ministrijas Ārējās tirdzniecības departamentam.