Latvijas Bankas sagatavotā statistika kļuvusi par svarīgu informācijas avotu valsts iestādēm, starptautiskajām institūcijām un visplašākajam statistikas lietotāju lokam Latvijā un ārvalstīs. Šis datu kopums palīdz pieņemt lēmumus, novērtēt situāciju vai prognozēt nākotni.
Eiropas Savienības (ES) valstīs statistiku sagatavo gan centrālo banku, gan statistikas iestāžu paspārnē. Šo pienākumu pilda divas sistēmas ES – Eiropas Centrālo banku sistēma, kurā ietilpst valstu centrālās bankas, tostarp Latvijas Banka, un Eiropas Centrālā banka, un Eiropas statistikas sistēma, kurā savukārt ietilpst valstu statistikas iestādes, tostarp Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde (CSP), un Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat.
Atbildība par statistiku ir sadalīta, ievērojot institūciju kompetences jeb lietpratības jomas. Latvijas Banka vāc un sagatavo monetāro un finanšu statistiku, maksājumu bilanci un starptautisko investīciju bilanci, ārvalstu tiešo investīciju datus, finanšu kontus, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes rādītājus, kā arī citu statistiku, kas nepieciešama Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai, un šos Latvijas Bankas uzdevumus nosaka likums "Par Latvijas Banku".
Saskaņota statistika ir svarīgs priekšnoteikums, lai Eirosistēma – kopīgo valūtu ieviesušo ES valstu centrālās bankas un ECB –, īstenotu vienotu politiku un lai tās monetārā, ekonomiskā un strukturālā analīze arī būtu vienota (par statistikas pielietojumu cenu stabilitātes uzturēšanas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanas darbā). Svarīgākie aspekti, kurus nepieciešams saskaņot, ir sagatavojamo datu klāsts, izmantotie jēdzieni un to definīcijas, datu aptveramība un uzskaites principi.
Katras dalībvalsts centrālajai bankai laikus jānodrošina ECB ar kvalitatīvu statistisko informāciju. Valstu centrālās bankas pašas ir finanšu sistēmas dalībnieces un spēj visprofesionālāk savākt un sagatavot vajadzīgos datus. Turklāt, domājot par sagaidāmo attīstību centrālajās bankās statistikas jomā, ir virkne faktoru – finanšu tirgus attīstība, jauna veida finanšu vienošanos un darījumu parādīšanās, kā arī globalizācijas un harmonizācijas tendences –, kas liek prognozēt statistikas datu klāsta paplašināšanos un metodoloģijas pilnveidi.
Galvenie statistikas virzieni Latvijas Bankā:
- Finanšu un monetārā statistika ir viens no statistikas virzieniem, kurā Latvijas Banka darbojusies visilgāk. Bankas speciālistu darbs ir saistīts ne tikai ar respondentu loka noteikšanu, metodoloģijas izstrādi, regulāru datu vākšanu, apstrādi un sagatavošanu, bet arī ar izpētes veikšanu ECB vajadzībām. Izpēti parasti organizē, lai iegūtu informāciju par jaunu datu vākšanas iespējām, jauniem finanšu instrumentiem vai darījumiem, un lai ES līmenī risinātu metodoloģiskus jautājumus.
- Latvijas Banka sagatavo arī vienu no svarīgākajiem valsts statistikas kopsavilkumiem – valsts maksājumu bilanci –, kas kopā ar citām statistikas jomām ļauj novērtēt valsts makroekonomisko situāciju. Šis pienākums 2000. gadā tika pārņemts no CSP, jo monetārās politikas vajadzībām ir nepieciešami ne tikai ceturkšņa, bet arī mēneša maksājumu bilances rādītāji. Tieši centrālā banka vissekmīgāk spēj nodrošināt datu iegūšanu no banku sektora, kura rīcībā ir nepieciešamie mēneša dati (par uzņēmumu ienākošajiem un izejošajiem ārējiem maksājumiem, kas tiek veikti caur banku kontiem, kā arī pašu banku darījumiem).
- Latvijas Banka veic arī ceturkšņa finanšu kontu sagatavošanu. Finanšu konti ir viena no nacionālo kontu sistēmas sastāvdaļām, un tie atspoguļo finanšu attiecības gan starp dažādiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, gan starp Latviju un pārējo pasauli.
Lai arī ECB ir nozīmīgākā Latvijas Bankas sagatavoto datu lietotāja, turpinās centrālās bankas statistiķu sadarbība arī ar citām institūcijām gan Latvijā (CSP un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju), gan ārvalstīs (Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Starptautisko norēķinu banku un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD)). Sadarbība bijusi ilga un sekmīga, piemēram, ar SVF kopš 1992. gada maija, kad Latvija kļuva par SVF dalībvalsti un Latvijas Banka uzsāka banku un monetārās statistikas nosūtīšanu SVF. 1999. gadā Latvijas Banka uzsāka dalību SVF Speciālajā datu izplatīšanas standartā, izpildot SVF savlaicīguma, kvalitātes un datu sagatavošanas procesa prasības.