Publicēts: 20.09.2018.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku.

Latvijas Bankas padome pieņēma "Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību", veica grozījumus "Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" un kārtībā "Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem". Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem ērti veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

Grozījumi normatīvajos aktos sagatavoti, lai veicinātu zibmaksājumu attīstību un to pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, to varēs lietot ne tikai EKS sistēmas zibmaksājumu servisa pakalpojuma lietotāji, bet arī lielākās Latvijas kredītiestādes, kas nav EKS sistēmas ātro maksājumu servisa pakalpojumu lietotājas, citas kredītiestādes un Eiropas Savienības valstu centrālās bankas, kuras sasniedzamas EKS sistēmas ātro maksājumu servisā, izmantojot citas maksājumu sistēmas (piemēram, RT1 sistēmu).

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. EKS sistēma tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

Turpinot esošās maksājumu infrastruktūras attīstību, EKS sistēmā 2017. gada augusta beigās tika ieviests ātro maksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.

Zibmaksājumu priekšrocības kopš 2017. gada novembra jau izjutuši AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" klienti – gan savstarpējos pārskaitījumos, gan pārskaitījumos uz virkni eiro zonas valstu banku. Pašlaik jau lielākā daļa klientu maksājumu starp šīm abām kredītiestādēm notiek caur zibmaksājumu kanālu, tātad zibenīgi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās. Šajā laikā Latvijas Bankas sistēmā apstrādāti vairāk nekā 1.2 milj. zibmaksājumu un saņemtas tehnoloģiju ekspertu un klientu pozitīvas atsauksmes. Latvija ir vadošā valsts eiro zonā zibmaksājumu ieviešanas jomā, ievērojami apsteidzot arī mūsu kaimiņus.

Paredzams, ka jau tuvāko mēnešu laikā paplašināsies to kredītiestāžu loks, kuras nodrošina saviem klientiem zibmaksājumus, un lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju savstarpējo maksājumu tiks nodrošināta ar šīs infrastruktūras starpniecību, t.i., notiks zibenīgi jebkurā laikā. Patērētājiem tas nozīmē būtisku laika ekonomiju un dažādas iespējas labāk rīkoties ar savu naudu.

Uzziņai

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un, lai to sasniegtu, Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru);
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.