Publicēts: 28.04.2017.

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2016. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu un raitas darbības veicināšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c.

2016. gads pasaules tautsaimniecībā bija notikumiem bagāts, un pasaules vadošās centrālās bankas turpināja īstenot aktīvu monetāro politiku. Arī eiro zonā tika meklēts līdzsvars starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem un aktuālu problēmu risināšanu ar papildu līdzekļu iepludināšanu tautsaimniecībā.

Latvijas Banka 2015. un 2016. gadā kopumā iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 4.4 mljrd. eiro; no tiem 1.1 mljrd. eiro nonāca Latvijas kredītiestāžu sistēmā. Lai gan monetārās politikas transmisijas mehānisms joprojām nedarbojas perfekti un kredītiestādes piesardzīgi izsniedz kredītus, daļa no šīs naudas nonāca reālajā tautsaimniecībā un veicināja kreditēšanas izaugsmi. Kopumā vērojama straujāka tautsaimniecības izaugsme, tomēr gan eiro zonu kopumā, gan Latviju jau tuvākajā nākotnē gaida būtiski ar tautsaimniecības modernizāciju un ilgtspējīgas attīstības pamatu izveidi saistīti uzdevumi.

Pagājušajā gadā Latvijas Banka meklēja iespējas arvien efektīvāk nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu funkciju veikšanu, t.sk. iedzīvinot jaunākās mūsdienu tehnoloģijas. Turpinājās aktīva starpbanku norēķinu sistēmas pilnveide, gatavojoties ātro maksājumu jeb zibmaksājumu ieviešanai. Latvijas Bankas infrastruktūras modernizācija nozīmē, ka ar kredītiestāžu atbalstu Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji jau 2017. gadā varēs izmantot starpbanku pārskaitījumus, kas tiks izpildīti dažu sekunžu laikā septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī.

Vēl viens būtisks notikums – kopš 2016. gada 1. jūlija Latvijas Bankā darbojas valsts vienotais aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centrs. Centrālās bankas ekspertu atbildības lokā ir visu no inkasentiem, iedzīvotājiem un Valsts policijas saņemto aizdomīgo naudas zīmju pārbaude. Šīs nozīmīgās funkcijas veikšana Latvijas Bankā ļāvusi efektīvāk organizēt naudas ekspertīzes procesu valstī, ātrāk sniegt atbildes naudas zīmju iesniedzējiem, samazināt valsts tēriņus šīs funkcijas īstenošanai, bet policijai – izmantot vairāk resursu pamatfunkciju izpildei.

Latvijas Bankas 2016. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2016. gada finanšu pārskati.

Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka Eirosistēmas ietvaros papildus tam veic šādus pamatuzdevumus:
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.