No sarunas ar Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītāju Andri Tauriņu.
Te ir divas paralēlas tendences. Vieni grib iespējami modernāk – tikai ar bezskaidro naudu. Bet ir apsvērumi, kas diez vai ļaus pilnībā atteikties no skaidrās. Arī statistika rāda: jā, naudas apgrozība kļūst vairāk, bet tas "vairāk" ir uz bezskaidrās rēķina – internetbankas pārskaitījumi, maksājumi ar kartēm. Skaidrā nauda – ja arī pieaug, apgrozībā, tad daudz mazāk.
Bija liels lēciens bezskaidrās naudas lietojumā Latvijā reizē ar pāreju uz eiro: cilvēki izrēķināja, ka vienkāršāk ir ieskaitīt latus kontā un pārrēķins uz eiro notiks automātiski. Un tad izrādījās, ka ar karti nemaz nav tik neērti maksāt – var nopirkt pienu un dārzeņus un nedabūt atlikumā veselu sauju sīknaudas, kas deldē maku un spiež kabatu. Un nav jāskaita sīknauda. Turklāt maksājumu sistēmas ir kļuvušas tik ātras, ka norēķināties lielveikalā ar karti pie kases ir žiglāk, nekā iedot banknoti un gaidīt, kamēr kasieris saskaita monētiņas, kas ir jādod atpakaļ.
Bet arvien laikam būs tādi, kas dod priekšroku skaidrai naudai, jo tā var labāk apjēgt, cik naudas esi notērējis. Un visbūtiskākais apsvērums, kas paliek spēkā neatkarīgi no bezskaidrās naudas ērtībām - skaidrā nauda ir visanonīmākais maksāšanas līdzeklis. Kam nepatīk doma, ka kāds "lielais brālis" var hipotētiski uzraudzīt viņa pirkumus, kas veikti elektroniski. Lai neviens pat teorētiski nevarētu novērot tavus paradumus – kādu picu cilvēks pērk, kur iegādājas pienu un kur alu.
Ir taču izteiktas idejas banknotēs iestrādāt čipu, kas to identificētu?
Jā, tas ļautu noteikt, kurš, par ko un kad ar to ir maksājis… Banknotes drošums, protams, pieaugtu – to viltot būtu grūti, varētu kontrolēt, kā tā cirkulē apgrozībā. Pie mūsdienu mikroshēmu cenām un tehnoloģijām tas būtu izdarāms. Tas jau funkcionē daudz lētākā izstrādājumā - transporta kartē… Bet tas nestu līdz anonimitātes likvidēšanu un tāpēc banknotes ar mikroshēmām ir palikušas tikai idejas līmenī.
Un situācija, kas modernajā pasaulē liekas teju neiedomājama - ja nu nav elektrības? Vai skaidrā nauda nepilda kādu nozīmīgu papildus drošības funkciju?
Piemēram, orkānu darbības joslā - tajā pašā Amerikā pirms vētras varas iestādes arvien atgādina: turiet pa rokai skaidro naudu, uzlādētu mobilo telefonu un dzeramā ūdens pudeli. Pēc orkāna nedabūt tīru dzeramo ūdeni, stacionārie sakaru tīkli visdrīzāk bojāti, bet ko ēdamu varēsi nopirkt tikai par skaidro naudu, jo bez elektrības neviena maksājumu sistēma un bankomāti nestrādā.
Lai gan Latvijā elektrības padeves ilgi pārrāvumi tiešām laikam nav raksturīgi, arī mums salīdzinoši nesen bija viena ziema, kad elektrolīnijas bija pārrautas. Tad bija daudzi lauku veikaliņi, kur ar karti norēķināties nevarēja – strādāja sveču gaismā un pieņēma tikai skaidru naudu.
Braucot kādā ceļojumā ārpus Latvijas, vēl joprojām ir gluži prātīgi kabatā turēt ne tikai maksājumu karti, bet arī kādas eiro banknotes. Ja nu gadās problēmas ar maksājumu kartes atpazīšanu, tad banknote, ja vien tā īsta, palīdzēs noteikti.