Publicēts: 30.07.2015.

Kas nosaka, kāda nauda un cik nonāk apgrozībā? Kā rūpējas, lai nauda apgrozībā būtu tīra un droši atpazīstama? Naudas ceļš no tipogrāfijas vai kaltuves uz centrālo banku, pie naudas pārvadātājiem, uz bankām, uzņēmumu kasēm un iedzīvotāju maciņiem. Jautājumi Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājam Andrim Tauriņam.

  naudas aprite ilustraacija


Kas nosaka to, cik un kāda skaidrā nauda ir apgrozībā? Vai tās ir centrālās bankas, kuru naudas apgrozības eksperti prognozē, cik daudz skaidrās naudas vajadzēs tautsaimniecībai un cik bieži un cik daudz to emitēt? Vai tie ir naudas lietotāji – mēs visi?

Protams, skaidrās naudas emitētāja un apgrozībā laidēja ir centrālā banka. Eiro zonā banknotēm to kopīgi veic valstu centrālās bankas, kuras aplēš vajadzības, un ECB, kura tās apkopo. ECB apstiprina arī valstu plānus eiro monētu kalšanai. Bet to, cik eiro banknošu un monētu no centrālo banku naudas glabātavām nonāk apgrozībā caur bankām, lielā mērā nosakām mēs visi kā naudas lietotāji – mūsu pieprasījums pēc skaidrās naudas. Ja veikalnieks no sava bankas konta izņem nelielas nominālvērtības banknotes maiņas naudai un cilvēks no bankomāta tāpat, mazo nominālvērtību naudas zīmju apgrozībā būs vairāk. 

Cilvēks ar šo naudu var iepirkties veikalā, kur tirgotājs to var paturēt maiņas naudai vai nosūtīt atpakaļ uz banku ieskaitīšanai kontā. Starp veikalu un banku šai vajadzībai ir naudas apstrādes sabiedrības, kuras ir reģistrējušās Latvijas Bankā kā skaidrās naudas apstrādes iestādes. Naudas apstrādes sabiedrība bankas uzdevumā inkasē naudu no veikala, uzpilda bankas bankomātus, un nauda kādu laiku apļo pa šo loku: banka – naudas apstrādātājs – naudas lietotājs.

Kad banka daļu savas skaidrās naudas ieskaita atpakaļ kontā centrālajā bankā vai apmaina to pret citu, tobrīd klientu pieprasītas nominālvērtības naudu, nauda atgriežas Latvijas Bankā. Nauda veikusi lielo aprites loku: no centrālās bankas pie bankām, naudas apstrādātajiem, naudas lietotājiem un atpakaļ sākumpunktā.

Lai šāds loks varētu griezties, vai naudas apstrādes sabiedrībās ir savi naudas apstrādes centri?

Tādi ir gan bankās, gan naudas apstrādes sabiedrībās. Latvijas Banka, centrālā banka, tos kontrolē – vai tajās esošās iekārtas māk šķirot naudu pēc kvalitātes, lai klientiem tālāk dodamā ir īsta un kvalitatīva nauda.

Vai Latvijas Bankā esošā naudas apstrādes tehnika ir jaudīga?

Tā ir ar papildu pretviltošanas pazīmju pārbaudi. Jebkurā naudas zīmē ir vairāku līmeņu pretviltošanas pazīmes. Pirmais līmenis – pazīmes, kas atpazīstamas ar neapbruņotu aci katram naudas lietotājam, nākamās – tādas, kuru pārbaudei izmanto dažādas iekārtas. Ir pazīmes, kuras var pārbaudīt tikai naudas apstrādes ierīces centrālajā bankā. Centrālā banka ir instance, kurai nekāds viltojums (pat superviltojums) cauri iziet nevarētu.

Par naudas apstrādes tehnikas ražīgumu Latvijas Bankas naudas glabātavā Rīgā. Tā ir augstražīga: darbojas ar ātrumu 30 banknošu sekundē. Ar tādu ātrumu banknotes pārvietojas pa nelielu konveijeru, kurā dažādi sensori tās pārbauda. Pārbauda gan banknotes pretviltošanas pazīmes, gan kvalitāti. Banknotes, kas ir īstas un kvalitatīvas, tiek novirzītas uz iesaiņošanu, lai varētu tās atkal citā reizē izsniegt klientiem – bankām. Nolietotā nauda tiek iznīcināta, un, ja tomēr atrod viltojumus, tos atsijā atsevišķi. Daudz tādu nav, bet pa kādam gadās. Tos nodod policijai, lai var noskaidrot, kur tāds radies un kā šurp atceļojis.

Vai nolietotās naudas iznīcināšanu uztic apstrādes iekārtai automātiski vai arī atlasa maliņā un uztic izlemt kasierim?

Īstās banknotes – ar visām pretviltošanas pazīmēm, bet nolietotas un mūžu nokalpojušas vai sasmērētas – naudas apstrādes iekārta pati arī iznīcina. Tam domāts neliels papīra smalcinātājs turpat konveijerā. Tas sagriež iznīcināmo banknoti smalkās, smalkās strēmelītēs, kuras ar gaisu aizsūc projām uz briketēšanas ierīci, kas šo papīra smalkmi, kad tā uzkrājusies, sastrādā dūres lieluma granulās vai briketēs.

Līdzīgi skaidu briketēm, kuras lieto kurināšanai?

Jā, tikai kurināt kokvilnas briketi ir grūti. Komersanti Latvijā ir mazliet mēģinājuši izmantot iznīcināto banknošu smalkmi apsildei, bet kurtuves tam īpaši jāpielāgo. Kokvilnas papīrs, no kā top nauda, bez papildu apgaisošanas vāji deg, bet apjoms nav tik liels, lai tās rūpnieciski izmantotu.

Kas notiek ar tām banknotēm, kuras iekārta neatpazīst pēc visām pazīmēm?

Banknotes, kuras ir plēstas, līmētas, degušas – dažādos veidos bojātas, kāpēc iekārta nav simtprocentīgi droša, nonāk pie kasiera, iekārtu darbinošā naudas apstrādes speciālista. Viņš ar citām ierīcēm pārbauda, vai banknote ir īsta, tikai bojāta vai kaut kas nav kārtībā un tā drīzāk ir viltota. Ja arī kasierim ir šaubas, kurā nodalījumā to iešķirot, tā nonāk pie naudas laboratorijas eksperta atzinumam vai ekspertīzei. (Viltota vai īsta? Vai no bojātās banknotes palicis pāri vairāk nekā 50%, un vai to varētu apmainīt pret jaunu? Ja banknote ir plēsta – vai gabali ir no vienas banknotes vai no vairākām?)