Bruto jeb reālā laika sistēmas katru maksājumu apstrādā atsevišķi un nosūta pa vienam uzreiz. Tās domātas lieliem un zibenīgi veicamiem banku maksājumiem (bruto, jo katru maksājumu atsevišķi norēķina no maksātājas bankas konta un ieskaita saņēmējai bankai). Neto maksājumu sistēmas domātas ļoti daudziem, bet samērā maziem banku klientu maksājumiem (piemēram, mūsu karšu maksājumiem veikalos). Šos maksājuma uzdevumus apvieno lielos failos un nosūta noteiktos laikos vairākas reizes dienā (neto nozīmē, ka tiek aprēķināts nosūtāmo un saņemamo maksājumu apjoms un veikts norēķins par abu šo summu starpību).
Latvijā norēķiniem eiro darbojas abu minētoveidu maksājumu sistēmas. Latvijas Banka uztur maksājumu sistēmu lieliem un nekavējoties veicamiem maksājumiem – TARGET2-Latvija sistēmu – un otru nelieliem banku klientu maksājumiem – Latvijas Bankas elektronisko klīringa sistēmu (EKS sistēmu). TARGET2-Latvija sistēmā veicamo maksājumu skaits ir neliels, bet summas – lielas, rēķināmas miljonos. EKS sistēmā pretēji - pārvedumu summas ir nelielas, bet maksājumu skaits – milzīgs.
Latvijas Bankas maksājumu sistēmas
Vispirms par TARGET2-Latvija. Tas ir Latvijas risinājums kopējā maksājumu platformā, ko reālā laika maksājumiem veido un uztur 24 Eiropas Savienības valstis. Katra valsts savu TARGET2 posmu uztur tā, lai maksājums sekundēs nonāktu no Latvijas uz Portugāli, no Lietuvas uz Somiju vai no Vācijas uz Itāliju. Eiropas Savienības bankas šo platformu izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.
Katras Eiropas Savienības valsts centrālā banka rūpējas par TARGET2 risinājumu savā zemē. Piemēram, Latvijas Bankai tajā ir pienākums pret Latvijas bankām, Portugāles centrālajai bankai – pret Portugāles bankām, Deutsche Bundesbank – pret Vācijas bankām. TARGET2 sistēmas IT risinājums (serveri) atrodas Vācijā un Itālijā.
Vidēji dienā TARGET2-Latvija sistēma apstrādā 1.4 tūkst. maksājumu – salīdzinoši nedaudz – 1.0 mljrd. eiro apjomā (2014. gada septembra dati). Milzīgais apgrozījums nozīmē, ka, lai nodrošinātu finanšu tirgus stabilitāti, visam jāstrādā kā Šveices pulkstenim (TARGET2-Latvija sistēmas divu dienu apgrozījums atbilst visu Latvijas banku kapitāla apjomam, bet divu nedēļu apgrozījums ir tuvs Latvijas iekšzemes kopprodukta gada apjomam).
Vēl par to, kas piedalās TARGET2-Latvija norēķinos? Gribot negribot uzskaitījums iznāks sarežģīts: dalībnieces ir 22 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī trīs mazākas sistēmas (EKS sistēma, kas ir Latvijas Bankas neto norēķinu sistēma klientu nelielajiem maksājumiem, Latvijas Centrālā depozitārija sistēma, kas veic vērtspapīru darījumu norēķinus, un uzņēmums "First Data Latvia", kas ir norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Otra Latvijas Bankas maksājumu sistēma, jau pieminētā EKS, ir cilvēka ikdienai tuvāka, jo veic viņu starpbanku maksājumus (piemēram, karšu maksājumus, kredīta pārvedumus). EKS sistēma ir klīringa jeb neto norēķinu sistēma, kur klientu nelielie maksājumi vispirms tiek apkopoti. Lai veiktu norēķinu, EKS sistēma septiņas reizes dienā pieslēdzas TARGET2-Latvija sistēmai – pārskaitījums dažu stundu laikā var no maksātāja nonākt saņēmēja kontā (atsevišķas bankas gan izvēlējušās lēnākus maksājumus ārpus EKS sistēmas). EKS sistēma ir aktualizēta, lai tās dalībnieki varētu veikt un saņemt eiro maksājumus Vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā (SEPA). Vidēji dienā EKS sistēma apstrādā lielu skaitu (134.2 tūkst.) maksājumu, bet to kopsumma ir neliela (0.2 mljrd. eiro; 2014. gada septembra dati).
EKS sistēmā piedalās 18 tiešo dalībnieku, to skaitā daudzas bankas, Latvijas Banka un Valsts kase. Diemžēl kopš eiro ieviešanas Latvijā EKS sistēmā nepiedalās bankas, kuru mātesbankas reģistrētas Skandināvijas valstīs (izņēmums ir DNB banka). Klientu pārskaitījumus tās veic citās maksājumu sistēmās, un norēķinam var būt nepieciešama puse dienas vai pat diena. Arī jaunu maksājumu pakalpojumu (piemēram, klienta maksājumi ar viedtālruņiem reālajā laikā 24 × 7 režīmā) ieviešana Latvijā situācijā, kad daļa universālo banku nav EKS sistēmas dalībnieces, var izrādīties sarežģītāka un lēnāka.