Publicēts: 15.07.2014.

Dzīvē gadās, kad kādu nelaimīgu apstākļu sakritības rezultātā sabojājam naudas zīmes – visbiežāk banknotes, bet dažreiz arī monētas. Aizmirsts "piecītis" veļas mašīnā ievietotu bikšu kabatā; mazs delveris ar šķērēm vienā rokā un banknotēm (vai to, kas no tām pēc pasaules izzināšanas procesa palicis) otrā; nauda cietusi ugunsnelaimē… Gandrīz ikviens no mums saskāries ar šādiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

Ja sabojātā nauda ir īsta, to atgūt var palīdzēt Latvijas Banka. Centrālā banka klientu kasēs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī bez maksas maina bojātas banknotes, ja tām ir:

  • saskatāmas drošības pazīmes;
  • nosakāma nominālvērtība;
  • ir pārliecība par to īstumu.

Saplēstas vai citādi cietušas banknotes maina, ja to atlikušais lielums ir lielāks par 50% no veselas banknotes lieluma. Var būt arī mazāk, taču tad ir jāpierāda, ka iztrūkstošās banknotes daļas ir iznīcinātas, piemēram, tās sadegušas. Tās var būt vienā gabalā vai salīmētas no atsevišķām banknotes daļām, ja to atsevišķās daļas pieder vienai un tai pašai banknotei. Iesniedzēja apzināti bojātas banknotes nemaina.

Sīkāka informācija par naudas zīmju apmaiņas nosacījumiem – šajos noteikumos.

Latvijas Banka maina bojātās eiro un lata banknotes un monētas. Ar bojātām citu valūtu banknotēm un monētām jāvēršas attiecīgās valsts centrālajā bankā.

Latvijas Bankas naudas ekspertu darbs dažreiz atgādina juveliera vai pulksteņmeistara pienākumus. Šogad jūnija beigās Latvijas Bankas naudas laboratorijā atnestas smalkās strēmelēs sagrieztas dažādu nominālu latu banknotes.

Kopumā cietušas banknotes, kuru nominālvērtība ir ap 1000 latiem.

Latvijas Bankas naudas laboratorija vairākas dienas atgādināja pužļu kopā likšanas entuziastu pulciņu - eksperti no daudzajiem gabaliņiem lika kopā banknotes, un sākotnējās aplēses liecina, ka izdevies "glābt" aptuveni trešdaļu no cietušās naudas.

{phocagallery view=category|categoryid=42|limitstart=0|limitcount=0}

Vairāk bilžu – Latvijas Bankas "Flickr" vietnē

Un te redzami daži senāki gadījumi, kad naudaszīmes cietušas liesmās un no mitruma. Piemēram, pirms vairākiem gadiem kolēģi mēģināja saglābt trauslu ugunsgrēkā pabijušu pieclatnieku un desmitnieku kaudzīti, lai kaut cik mazinātu cietēja zaudējumus.

{phocagallery view=category|categoryid=43|limitstart=0|limitcount=0}

Vairāk bilžu - Latvijas Bankas "Flickr" vietnē

Kopumā 2013. gadā cilvēki Latvijas Bankā ekspertīzes veikšanai nogādāja bojātas lata naudaszīmes 89 reizes, bet šogad, lai arī gads ir tikai pusē, bojātas lata un eiro naudaszīmes pieteiktas ekspertīzei 79 gadījumos.

Naudas zīmju nolietotības un īstuma pārbaude Latvijas Bankā notiek arī ikdienas režīmā – tā ir viena no centrālās bankas funkcijām raitas un kvalitatīvas skaidras naudas aprites nodrošināšanā. Latvijas Banka naudas zīmes saņem no kredītiestādēm, un tās nokļūst automātiskās naudas apstrādes iekārtās. Ja banknote ir nolietojusies, tā automātiski tiek iznīcināta un aizstāta ar jaunu. Dažkārt citās valstīs makos nonāk ļoti nobružātas banknotes, gluži kā lupatiņas. Latvijā naudas apstrādes standarti ir tādi, ka šāda nepatīkama nauda ir retums – tā tas bija ar latiem, tā tas būs arī turpmāk ar eiro.

Apstrādātās naudas apjomi ir milzīgi. Piemēram, 2013. gadā Latvijas Bankā apstrādāti aptuveni 3.73 miljardi latu, kas 3.5 reizes pārsniedza apgrozībā esošās skaidrās naudas apjomu.

Latvijas Bankas naudas eksperti reizumis sastopas ar kurioziem gadījumiem. 2012. gadā informējām par gadījumu, kad māte un meita mēģināja pret īstu apmainīt joku naudu – četras "100 lapu Latvijas naudai līdzīgas zīmes".

Pašdarinātās naudas zīmes bija veidotas pēc 100 latu banknošu parauga, bet to, ka nauda nav īsta, ļāva atklāt vairākas pazīmes – uzraksti "100 lapu", "Latvijas naudai līdzīga zīme", "Piezīmju papīrs", drošības elementu trūkums, "Jociņa kunga" paraksts vietā, kur banknotēm atrodams centrālās bankas vadītāja uzvārds. Naudas zīmēm bija apdrukāta tikai viena puse, acīmredzot jokdariem parūpējoties, lai neiznāk sajaukt ar īstām banknotēm.