Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte
Pēdējos gados būtiski pieaugusi bezskaidrās naudas maksājumu nozīme iedzīvotāju ikdienas norēķinos. Šī tendence kļuvusi vēl izteiktāka līdz ar Covid-19 pandēmiju, kas ir mudinājusi patērētājus biežāk iepirkties internetā un aktīvāk izmantot bezkontakta maksājumus tirdzniecības vietās. Šī iepirkšanās ieradumu attīstība padara bezskaidrās naudas maksājumus par stratēģiski nozīmīgu jomu.
Vienlaicīgi iezīmējas arī būtiska problēma – Eiropai šobrīd nav sava vienota maksājumu risinājuma maksājumiem tirdzniecības vietās. Eiropas maksājumu tirgū dominē ASV bāzēti globālie spēlētāji (tādi kā Visa un MasterCard), kas liek uzdot jautājumus par Eiropas neatkarību maksājumu jomā. Eksistē daudzi dažādi nacionāla mēroga risinājumi, taču tie nav savstarpēji savietojami un nenodrošina iespēju ar nacionālo risinājumu tikpat ērti veikt maksājumus, atrodoties citā Eiropas (nemaz nerunājot par pasaules) valstī.
Paļaušanās uz globālām shēmām un risinājumiem nes vairākus nozīmīgus riskus. Viens no tiem ir apdraudējums Eiropas maksājumu sistēmu autonomijai un noturībai un arvien lielāka atkarība no globālajiem maksājumu tirgus spēlētājiem nākotnē. Savukārt pastiprināts fokuss uz lokāla mēroga maksājumu risinājumiem var veicināt Eiropas maksājumu tirgus sadrumstalotību, kas negatīvi ietekmētu vienotā tirgus un vienotās valūtas darbību.
Eirosistēma* – grūtais ceļš uz vienotu risinājumu
Līdz šim neliela apjoma maksājumu jomā Eiropas mērogā jau daudz sasniegts SEPA (Single Euro Payment Area) paspārnē, tostarp vienotā eiro maksājumu telpa ir ļāvusi attīstīt tādas nozīmīgas maksājumu inovācijas kā, piemēram, zibmaksājumus. SEPA ir Eiropas vienotā eiro maksājumu telpa, kurā patērētāji un uzņēmumi neatkarīgi no to atrašanās vietas var veikt pārrobežu maksājumus tikpat ērti, lēti un droši kā nacionālos maksājumus.
Zibmaksājumi jeb ātrie maksājumi darbojas jau vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā kopš 2017. gada augusta sekmīgi darbojas Latvijas Bankas Elektroniskās klīringa sistēmas Zibmaksājumu serviss, kas nodrošina "Citadele bankas", "SEB bankas", "Swedbank" un "Signet bank" klientiem iespēju veikt savstarpējus naudas pārskaitījumus pāris sekunžu laikā jebkurā dienā un laikā, arī brīvdienās, svētku dienās, ārpus darba laika. Zibmaksājumu servisam ir savienojums arī ar Eiropas mēroga ātro maksājumu servisu RT1, kas nodrošina sasniedzamību ar vairāk nekā 2500 bankām un to filiālēm visā Eiropā. Papildus Eirosistēma nesen ieviesa TIPS (Target Instant Payment Settlement) sistēmu reālā laika eiro norēķiniem centrālās bankas naudā, tā vēl vairāk uzlabojot Eiropas banku sasniedzamību zibmaksājumiem.
Taču trūkst vienotu, lietotājiem ērtu un plaši pieejamu Eiropas mēroga gala risinājumu, kas ļautu pircējiem pilnvērtīgi izmantot esošās priekšrocības tiešsaistes maksājumiem un arī maksājumiem tirdzniecības vietās. "Visa" un "MasterCard" risinājumiem joprojām nav Eiropas alternatīvas.
Savukārt nacionālajiem maksājumu risinājumiem trūkst vajadzīgā mēroga un sasniedzamības, kas kavē visas Eiropas līmeņa inovāciju ieviešanu. Tāpēc Eirosistēma ir izstrādājusi stratēģiju neliela apjoma maksājumiem, kas veicinātu vienota Eiropas mēroga risinājuma izveidošanu.
|
Eirosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģija Stratēģijas galvenais uzdevums ir veicināt risinājumus Eiropas mēroga maksājumiem gan tirdzniecības vietās – POI (point of interaction), gan arī e-komercijā. POI maksājumu risinājumi nodrošinātu drošas, tūlītējas un samērīgu izmaksu maksājumu iespējas gan veikalos, gan tiešsaistes pirkumos, vienlaikus nodrošinot arī efektīvu pārrobežu maksājumu iespējas, kas atbilst gan patērētāju prasībām, gan arī stiprina Eiropas vienoto tirgu. Sagaidāms, ka jaunie risinājumi atbildīs šādām prasībām:
Eirosistēma sagaida, ka tiks veidoti Eiropas mēroga maksājumu risinājumi POI un e-komercijā, un to darīs privātais sektors. Eirosistēma sniegs atbalstu iniciatīvām, kuras atbildīs visām piecām minētajām prasībām. |
Reaģējot uz Eiropas neliela apjoma maksājumu stratēģiju, jau izstrādātas vairākas iniciatīvas. Viena no tām ir Eiropas maksājumu iniciatīva (European Payment Initiative, EPI), kurā apvienojušās 16 bankas no piecām Eiropas valstīm (Nīderlandes, Beļģijas, Spānijas, Francijas un Vācijas), lai izveidotu vienotu maksājumu risinājumu patērētājiem un tirgotājiem visā Eiropā. Potenciālajā risinājumā plānots par pamatu izmantot Eiropas zibmaksājumu shēmu un radīt Eiropas maksājumu karti un digitālo maku. Ja projekts tiks realizēts, pirmais maksājumu risinājums Eiropas tirgū var parādīties 2022. gada sākumā.
Kas notiek Latvijā?
Maksājumu jomas attīstība ir viens no Latvijas Bankas stratēģiskajiem virzieniem. Inovatīvo maksājumu attīstībā Latvijas Banka nav apstājusies pie zibmaksājumiem, kurus kā pirmie eiro norēķiniem ieviesām eiro zonā. Strauji attīstītās arī Zibsaišu reģistrs, kas dod iespēju nosūtīt naudu, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru. Zibsaišu priekšrocības izmanto vairāk nekā 260 tūkstoši banku klientu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Nākamais posms zibmaksājumu attīstībā ir zibprasījumu ieviešana. Zibprasījums ir maksājuma pieprasījums, ko maksājuma saņēmējs nosūta maksātājam, kuram tas ir tikai jāapstiprina. Iedzīvotāji varēs izmantot zibprasījumu savstarpējos norēķinos, tiem kļūstot vēl ērtākiem. Uzņēmējiem un valsts iestādēm zibprasījums ļaus nosūtīt maksājumu pieprasījumu, tajā iekļaujot rēķinu informāciju to tiešai apstiprināšanai (samaksai) bez maksājuma informācijas ievades, kas padarīs šo procesu ērtāku, mazinās kļūdu iespējamību un veicinās rēķinu ātrāku samaksu.
Sagaidām, ka jaunais Eiropas mēroga maksājumu risinājums pēc iespējas izmantos sasniegumus zibmaksājumu jomā, jo zibmaksājumi ir Eiropas vadīts un veidots inovatīvs produkts, kuram ir tālākas attīstības potenciāls.
Eirosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģija arvien tiek attīstīta un papildināta. Tāpat turpinās darbs arī citās inovatīvo maksājumu jomās. Piemēram, pašlaik ir sākts aktīvs darbs pie digitālā eiro izvērtēšanas projekta. Ja tiks nolemts ieviest digitālo eiro, tas papildinātu (un ne aizvietotu) skaidro naudu, kā arī Eiropas privātās maksājumu iniciatīvas.
Tieši pašlaik eiro zonas līmenī notiek sabiedrības uzklausīšana, kādam jābūt nākotnes digitālajam eiro. Izsaki savu viedokli ECB vietnē arī Tu!
*Eirosistēma – Eiropas Centrālā banka un eiro zonas valstu nacionālās centrālās bankas