en

Lielākās daļas mājsaimniecībām un uzņēmumiem Latvijā izsniegto kredītu procentu likme piesaistīta EURIBOR (tuvu 80%) vai kādai citai etalonlikmei. EURIBOR pārvalda Eiropas Naudas tirgus institūts (EMMI). Lai EURIBOR aprēķins atbilstu ES regulai par indeksiem, EURIBOR aprēķina metode nesen mainīta, taču reformas turpinās. Tāpēc bankām Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā, ir ieteikts iekļaut kredīta līgumos "rezerves nosacījumus", lai klientam būtu skaidrs, kā veidosies mainīgā procentu likme, ja EURIBOR nebūs pieejama.

Šaubas par piemēroto indeksu precizitāti un integritāti var apdraudēt uzticēšanos finanšu tirgum, radīt zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un izkropļot reālo tautsaimniecību. Tāpēc, lai nodrošinātu finanšu tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tās nosacījumus, kā arī lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni, Eiropas Savienībā noteikts regulatīvs etalonu ietvars. 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota ES regula par indeksiem .

EONIA un EURIBOR kā kritiski svarīgas etalonlikmes saskaņā ar šo regulu jau ir reformētas. EONIA tika aizstāta ar jaunu etalonlikmi €STR, bet EURIBOR tiek noteikta saskaņā ar jaunu metodoloģiju. Etalonlikmju reformas tiek veiktas, bet ES regulas par indeksiem prasību izpilde turpinās. Lai uzraugāmo institūciju darbība atbilstu ES regulas par indeksiem prasībām, tām jāveic papildu darbības. Jāpiezīmē, ka €STR administrē un publicē Eiropas Centrālā banka, savukārt EURIBOR pārvaldītājs ir EMMI.

ES regulas par indeksiem 28. panta otrajā daļā noteikts, ka "uzraudzītās vienības, kas izmanto etalonu, izstrādā un uztur spēkā stabilus rakstiskus plānus, kuros izklāsta darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai to pārtrauktu izstrādāt".

Eiropas Centrālās bankas (ECB), Finanšu pakalpojumu un tirgu iestādes (FSMA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) un Eiropas Komisijas izveidotā euro bezriska procentu likmju darba grupa 2019. gada 6. novembrī publicēja rekomendācijas rezerves nosacījumu (fallback provisions) izveidei līgumiem, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR. Ieteikumi ir radīti, lai atbalstītu atbilstību ES regulai par indeksiem un samazinātu nenoteiktību.

Minētā darba grupa iesaka tirgus dalībniekiem iekļaut rezerves nosacījumus visos no jauna izveidotajos finanšu instrumentos un līgumos, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR. Esošajos līgumos, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR un kuri noslēgti pēc 2018. gada, tiek rekomendēts iekļaut rezerves nosacījumus līgumu grozījumu veikšanas laikā.

Darba grupa turpinās izstrādāt konkrētu EURIBOR alternatīvo etalonlikmju jeb aizstājējlikmju ieteikumus dažādām aktīvu kategorijām un produktiem. Kamēr alternatīvās etalonlikmes nav nosauktas, darba grupa tirgus dalībniekiem minētajos līgumu rezerves nosacījumos iesaka izmantot šādu standarttekstu:

"Ja vien puses nevienojas citādi, EURIBOR aizstājējlikme ir procentu likme (t.sk. visi uzcenojumi un korekcijas), ko oficiāli rekomendē 1) Eiropas Centrālās bankas (ECB), Finanšu pakalpojumu un tirgu iestādes (FSMA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) un Eiropas Komisijas izveidotā euro bezriska procentu likmju darba grupa vai 2) Eiropas Naudas tirgus institūts kā EURIBOR pārvaldītājs, vai 3) kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011 ir atbildīga par Eiropas Naudas tirgus institūtu kā EURIBOR pārvaldītāju, vai 4) nacionālā kompetentā iestāde, kuru katra Dalībvalsts pilnvaro saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, vai 5) Eiropas Centrālā banka."

euribor reforma regula 2019 dec

Raksti

02.01.2020

Finanšu digitālā transformācija un tās ietekme uz senioriem

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas eksperte Mūsu ikdienā arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas. Digitalizācija pēdējos gados notikusi ļoti strauji – transformējas daudzas jomas un arī...

16.12.2019

Par etalonlikmju reformām

Lielākās daļas mājsaimniecībām un uzņēmumiem Latvijā izsniegto kredītu procentu likme piesaistīta EURIBOR (tuvu 80%) vai kādai citai etalonlikmei. EURIBOR pārvalda Eiropas Naudas tirgus...

10.12.2019

Mākslīgais intelekts: palīgs, konkurents vai drauds?

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju ekspertsMarlēne Sabīne Raiena (Marlene Sabine Ryan), praktikante Latvijas Bankā no Vācijas Bundesbankas Mākslīgais intelekts (MI)...

11.11.2019

Diskusija par mazā nomināla monētu samazināšanu apgrozībā turpināsies – pārsteidzīgu lēmumu nebūs

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā, bet šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības...

29.10.2019

Zibenīgi maksājumi – kā sākām maksājumu revolūciju Eiropā

Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas maksājumu tehnoloģiju eksperts Pāris gadu laikā Latvijas Bankas ideja par ātrākiem maksājumiem un veiksmīgais piemērs lika eiro zonas valstīm atzīt...

19.09.2019

Darba tirgus reformas ES: kāda nozīme ir darba tirgus regulējumam?

Kādas reformas Eiropas Savienības darba tirgū notikušas kopš krīzes laikiem un par ko jādomā tagad, kad Eiropā aug dažādu nestandarta nodarbinātības veidu īpatsvars, lasiet ekonomistes...

www.makroekonomika.lv
18.09.2019

Kāpēc Baltijas valstu darbaspēka rezerves ne tuvu nav izsmeltas

O. Krasnopjorova rakstā tiek skaitliski novērtētas pieejamās darbaspēka rezerves, identificētas iedzīvotāju grupas, kurām vajadzīga īpaša politikas veidotāju uzmanība, kā arī...

www.makroekonomika.lv
11.09.2019

Eirosistēmas aktīvu iegādes programma: kāds Latvijai no tās labums?

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) bijusi viens no galvenajiem Eirosistēmas nestandarta monetārās politikas instrumentiem, lai cīnītos ar ilgstoši zemo inflāciju eiro zonā....

www.makroekonomika.lv

    Tēmas