en
Publicēts: 16.12.2019

Lielākās daļas mājsaimniecībām un uzņēmumiem Latvijā izsniegto kredītu procentu likme piesaistīta EURIBOR (tuvu 80%) vai kādai citai etalonlikmei. EURIBOR pārvalda Eiropas Naudas tirgus institūts (EMMI). Lai EURIBOR aprēķins atbilstu ES regulai par indeksiem, EURIBOR aprēķina metode nesen mainīta, taču reformas turpinās. Tāpēc bankām Eiropas Savienībā, t.sk. Latvijā, ir ieteikts iekļaut kredīta līgumos "rezerves nosacījumus", lai klientam būtu skaidrs, kā veidosies mainīgā procentu likme, ja EURIBOR nebūs pieejama.

Šaubas par piemēroto indeksu precizitāti un integritāti var apdraudēt uzticēšanos finanšu tirgum, radīt zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un izkropļot reālo tautsaimniecību. Tāpēc, lai nodrošinātu finanšu tirgus pienācīgu darbību un uzlabotu tās nosacījumus, kā arī lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni, Eiropas Savienībā noteikts regulatīvs etalonu ietvars. 2016. gadā tika publicēta un no 2018. gada tiek piemērota ES regula par indeksiem .

EONIA un EURIBOR kā kritiski svarīgas etalonlikmes saskaņā ar šo regulu jau ir reformētas. EONIA tika aizstāta ar jaunu etalonlikmi €STR, bet EURIBOR tiek noteikta saskaņā ar jaunu metodoloģiju. Etalonlikmju reformas tiek veiktas, bet ES regulas par indeksiem prasību izpilde turpinās. Lai uzraugāmo institūciju darbība atbilstu ES regulas par indeksiem prasībām, tām jāveic papildu darbības. Jāpiezīmē, ka €STR administrē un publicē Eiropas Centrālā banka, savukārt EURIBOR pārvaldītājs ir EMMI.

ES regulas par indeksiem 28. panta otrajā daļā noteikts, ka "uzraudzītās vienības, kas izmanto etalonu, izstrādā un uztur spēkā stabilus rakstiskus plānus, kuros izklāsta darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai to pārtrauktu izstrādāt".

Eiropas Centrālās bankas (ECB), Finanšu pakalpojumu un tirgu iestādes (FSMA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) un Eiropas Komisijas izveidotā euro bezriska procentu likmju darba grupa 2019. gada 6. novembrī publicēja rekomendācijas rezerves nosacījumu (fallback provisions) izveidei līgumiem, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR. Ieteikumi ir radīti, lai atbalstītu atbilstību ES regulai par indeksiem un samazinātu nenoteiktību.

Minētā darba grupa iesaka tirgus dalībniekiem iekļaut rezerves nosacījumus visos no jauna izveidotajos finanšu instrumentos un līgumos, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR. Esošajos līgumos, kuros ietverta atsauce uz EURIBOR un kuri noslēgti pēc 2018. gada, tiek rekomendēts iekļaut rezerves nosacījumus līgumu grozījumu veikšanas laikā.

Darba grupa turpinās izstrādāt konkrētu EURIBOR alternatīvo etalonlikmju jeb aizstājējlikmju ieteikumus dažādām aktīvu kategorijām un produktiem. Kamēr alternatīvās etalonlikmes nav nosauktas, darba grupa tirgus dalībniekiem minētajos līgumu rezerves nosacījumos iesaka izmantot šādu standarttekstu:

"Ja vien puses nevienojas citādi, EURIBOR aizstājējlikme ir procentu likme (t.sk. visi uzcenojumi un korekcijas), ko oficiāli rekomendē 1) Eiropas Centrālās bankas (ECB), Finanšu pakalpojumu un tirgu iestādes (FSMA), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) un Eiropas Komisijas izveidotā euro bezriska procentu likmju darba grupa vai 2) Eiropas Naudas tirgus institūts kā EURIBOR pārvaldītājs, vai 3) kompetentā iestāde, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011 ir atbildīga par Eiropas Naudas tirgus institūtu kā EURIBOR pārvaldītāju, vai 4) nacionālā kompetentā iestāde, kuru katra Dalībvalsts pilnvaro saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011, vai 5) Eiropas Centrālā banka."

euribor reforma regula 2019 dec

Raksti

16.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - III

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa: Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Raksta 2. daļa: Monetārā...

09.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - II

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa:  Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Monetārā politika pēc...

02.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - I

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Latvijas Bankas monetārā politika 20. gs. 90. gadu beigās bija pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai labvēlīgos, bet arī kritiskos apstākļos,...

10.06.2020

Naudas digitālā transformācija I: ievads vēsturē

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Globālā pandēmija veicinājusi ļoti strauju digitālo transformāciju daudzās jomās, taču naudas digitālā transformācija noris pat...

05.06.2020

Kazāks: īpašie nodokļu režīmi būtu jālikvidē

Intervija LV portālam: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Ja izdosies izvairīties no pandēmijas otrā viļņa, ekonomika atveseļosies samērā ātri un par krīzes zemāko punktu...

08.05.2020

Nenolaist rokas un saskatīt iespējas

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Marta beigās Latvijas Banka nāca klajā ar pārskatītajām Latvijas ekonomikas – izaugsmes un inflācijas – prognozēm, un...

05.05.2020

Maksājumu tendences Latvijā, un kā tās ietekmē Covid-19

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Pašlaik dzīvojam laikā, kad jebkāda veida izmaiņas notiek paātrinātā režīmā. Tas attiecas arī uz maksājumu jomu. Šajā...

09.04.2020

Kā ECB palīdz uzņēmumiem un mājsaimniecībām

ECB prezidentes Kristīnas Lagardas (Christine Lagarde) viedokļraksts, publicēts Delfi.lv 2020. gada 9. aprīlī Visā pasaulē valsts iestādes mobilizē spēkus cīņai ar koronavīrusu....

    Tēmas