Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.
Zibmaksājumus jau izmanto AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un Latvijas Banka (klientu maksājumi starp šīm bankām, kā arī ar daudzām nozīmīgām banku grupām eiro zonā notiek dažu sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā), savukārt citas kredītiestādes un maksājumu iestādes turpina pielāgot savas sistēmas zibmaksājumu ieviešanai.
Kopš 2017. gada novembra beigām notiek strauja zibmaksājumu servisa ieviešana visā Eiropā, un jau šobrīd maksājums no bankas Latvijā uz banku Vācijā, Spānijā vai Nīderlandē var notikt dažās sekundēs jebkurā diennakts laikā. Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmā līdz šim apstrādāts vairāk nekā pusmiljons zibmaksājumu vairāk nekā 100 miljonu eiro apjomā.
Zibmaksājumi dod plašas iespējas attīstīt jaunus produktus bankām un FinTech uzņēmumiem, un, skatoties klients – tirgotājs perspektīvā, jau šobrīd var prognozēt, kādas attīstības tendences tuvākajā laikā būs vērojamas klientu maksājumu pieņemšanā.
Būtisks faktors digitālo finanšu pakalpojumu attīstībai ir Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) pieņemšana, par kuru rakstījām jau iepriekš. Tās jauninājumi Latvijā drīzumā tiks ieviesti ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma grozījumiem, kas tostarp definē jaunus maksājumu pakalpojumus finanšu nozarē – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu un kontu informācijas pakalpojumu.
Maksājumu iniciēšanas pakalpojums ir pakalpojums, kad iestāde, kurā nav atvērts klienta konts, ar klienta atļauju iegūst piekļuvi viņa maksājumu kontam bankā, lai veiktu pārskaitījumus viņa vārdā (piemēram, iepērkoties internetveikalos). Kontu informācijas pakalpojums dos iespēju iedzīvotājiem vienkopus un uzreiz saņemt informāciju par visiem saviem kontiem (un arī to saturu), tādējādi iegūstot iespēju labāk plānot savas finanses. Papildus ir jāatzīmē direktīvas sniegtā iespēja nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem klientam izsniegt karti, kura būs netieši piesaistīta viņa kontam citā iestādē vai bankā.
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst risinājumi, kas dod iespēju izmantot viedtālruni maksājuma veikšanai veikalā pie kases. Virkne šādu risinājumu balstās uz norēķinu karšu infrastruktūru. Tomēr uz zibmaksājumiem balstītiem mobiliem risinājumiem SEPA (single euro payments area – vienotās eiro maksājumu telpas) mērogā ir būtiski lielāks potenciāls, pateicoties tam, ka zibmaksājumi SEPA telpā ir harmonizēti, to infrastruktūra ir tehnoloģiski vienkāršāka un modernāka par karšu sistēmām, turklāt zibmaksājumu gadījumā nauda pie saņēmēja nonāk nekavējoties.
Sagaidāms, ka tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājuma, nevis norēķinu kartes starpniecību. Lai šādi maksājumi būtu konkurētspējīgi ar bezkontaktu kartēm, tiem jābūt adresējamiem pēc tālruņa numura vai ar maksājuma pieprasījuma funkcionalitāti (request-to-pay). Lai tas būtu iespējams, Latvijas Banka nodrošina datubāzi – IBAN reģistru, kurā komercbankas var pievienot savu klientu tālruņa numuru un tam atbilstošo bankas konta numuru.
Maksājuma pieprasījums pēc būtības ir ziņojums, kas satur visu maksājuma informāciju, no kura tiks izveidots maksājuma rīkojums un klientam paliks tikai to apstiprināt vai noraidīt. Šādu funkcionalitāti jau šobrīd ļauj realizēt tādas tehnoloģijas kā Near Field Communication (NFC), Bluetooth Low Energy (BLE) un kvadrātkods (QR). Nozīmīgi ir tas, ka ierīcei, kas šo pieprasījumu nosūta, nav obligāti jābūt karšu pieņemšanas (POS) terminālim, bet tas, piemēram, var būt cits viedtālrunis, kas paver plašas iespējas maksājumu pieņemt preces piegādes vietā, piemēram, mājās.
Gadījumos, kad norēķini par preci vai pakalpojumu tiek veikti attālināti, pateicoties zibmaksājumiem, rēķinu apmaksa notiek zibenīgi. Tirgotājam nav jāgaida diena, lai pārliecinātos par kontā ienākušo maksājumu un sāktu tālāku pasūtījuma izpildi, jo ar zibmaksājumu rēķins var tikt apmaksāts sekunžu laikā. Tāpat arī zibmaksājumu gadījumā nav būtiski ierobežojumi attiecībā uz viena maksājuma vai mēneša limitiem, jo tie notiek pa tiešo no klienta bankas konta un maksimālais viena maksājuma limits jau tagad ir 15 000 eiro.
Savukārt e-komercijā, kur preču un pakalpojumu apmaksa notiek tirgotāja mājas lapā tiešsaistes režīmā, sagaidāma nopietna spēles noteikumu maiņa. Izmantojot PSD2 sniegtās iespējas, tirgū varētu ienākt jauni spēlētāji – maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas varēs nodrošināt iespējas jebkuram klientam no viņa konta jebkurā Eiropas bankā apmaksāt darījumu jebkurā internetveikalā Eiropas Savienības (ES) ietvaros. E-komersants būs ieguvējs, jo tam pietiks noslēgt līgumu tikai ar vienu maksājumu iniciēšanas pakalpojuma sniedzēju, lai ikviens klients no jebkuras ES valsts bez problēmām varētu norēķināties viņa e-veikalā. Tas neizslēdz to, ka arī pašas bankas un tirgotāji var uzņemties šo maksājumu iniciēšanas pakalpojuma sniedzēja lomu.
2018. gada 10. aprīlī Latvijas Banka organizēja semināru, kurā ar tirgotāju, komercbanku un citu finanšu tirgus dalībnieku līdzdalību tika pārrunātas tuvākajā laikā sagaidāmās izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā.
Semināra laikā "SEB bankas" pārstāvji Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds un Kontu un skaidras naudas vadītājs Baltijā Uģis Birka norādīja, ka "SEB banka" saredz lielu potenciālu zibmaksājumos, kas sniedz iespējas Fintech nozares attīstībai. Zibmaksājumi nebūt nenozīmē karšu aizstāšanu kā maksāšanas līdzekli, ticamāks ir scenārijs, kurā karšu pieņemšanas ierīcēs tiks integrēta funkcionalitāte, kas ļaus maksāt, izmantojot uz zibmaksājumiem balstītos risinājumus. Pašlaik jau 75% klientu maksājumu starp "SEB banku" un banku "Citadele" tiek izpildīti, izmantojot zibmaksājumu kanālu.
"SEB banka" nākotnē plāno piedāvāt lietotni, kas sniegs plašas iespējas tirgotājiem pieņemt zibmaksājumus. Protams, noteicošais faktors būs tirgus pārklājums, bet, tiklīdz zibmaksājumu infrastruktūrai pievienosies "Swedbank", absolūtam vairākumam maksājumu pakalpojumu lietotāju Latvijā būs pieejami zibmaksājumi.
Norēķinu karšu sistēmas operatora SIA "Worldline Latvia" vadītāja Zanda Brīvule-Jansone savukārt norādīja, ka tirgus patlaban aprobē tehnoloģiskās iespējas un vēl ir pāragri runāt par tirgus pārdali starp kartēm un zibmaksājumiem. Gaidāms, ka nozares izaugsmes līmenis saglabāsies 6-7% gadā, un tuvākais tirgus attīstības posms ir bezkontakta karšu maksājumu plašāka izplatība. To veicinās bezkontakta karšu darījuma limita palielinājums līdz 25 eiro (no šā gada 16. aprīļa).
Lai varētu runāt par to, vai zibmaksājumu infrastruktūra "uzvarēs kartes", jāpagaida 3-5 gadi. Zibmaksājumu potenciāls ir liels, tāpēc arī karšu tirgus dalībniekiem ir liela interese par PSD2 un zibmaksājumiem.
SIA "VediCard" pārstāvis Aivars Belis piekrita šim viedoklim, uzsverot, ka patlaban ir vēl pāragri runāt par maksājumu karšu un zibmaksājumu konkurenci. Pirmais efekts no zibmaksājumiem varētu būt skaidrās naudas darījumu samazinājums klients-tirgotājs attiecībās.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis piebilda, ka Latvijas lielajiem tirgotājiem ārkārtīgi svarīgs ir naudas plūsmas ātruma aspekts.
Lai zibmaksājumi sasniegtu savu potenciālu, bet sabiedrībai un uzņēmējdarbībai būtu iespēja pilnvērtīgi izmantot to sniegtos ieguvumus, fundamentāli svarīgi, lai zibmaksājumu infrastruktūrā piedalītos pēc iespējas lielāks skaits maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošinātu plašāku zibmaksājumu pieejamību. Tāpat būtiski, lai tiktu izstrādāti un lietotājiem piedāvāti efektīvi un ērti gala risinājumi. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir šo risinājumu standartizācija, harmonizācija un sadarbspēja Eiropas mērogā.
Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte
Deniss Fiļipovs, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs