2015. gadā Latvijas Bankā tika apstrādātas – šķirotas, saiņotas, pārskaitītas un citādi pārbaudītas – 140.7 milj. eiro banknošu (no tām iznīcināti 23.3 milj. banknošu) un 33.0 miljonu eiro monētu. Daudz mazākā plūsmā Latvijas Bankā 2015. gadā turpinājušas atgriezties lata naudas zīmes (215 tūkst. banknotes un 2.0 milj. monētu), kuras Latvijas Bankā pēc pārejas uz eiro varēsim mainīt neierobežotu laiku.
No Latvijas Bankas jauna vai pārbaudīta lietota nauda nonāk bankās un savukārt ar to starpniecību – pie banku klientiem, t.i., uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Pēc tam nauda no veikaliem u.c. atgriežas bankās un no bankām vai naudas apstrādes uzņēmumiem – atkal Latvijas Bankā. Banknote centrālajā bankā gada laikā atgriežas vidēji 3.9 reižu.
To, cik eiro banknošu un monētu no centrālo banku naudas glabātavām nonāk apgrozībā caur komercbankām, lielā mērā nosaka naudas lietotāju pieprasījums pēc skaidras naudas. Ja veikalnieki bankas kontā esošo summu vairāk izņem nelielos nominālos (maiņas naudai) un cilvēki no bankomāta tāpat, tad mazo naudaszīmju apgrozībā ir vairāk.
Kā praksē izskatās skaidras naudas apstrādes process centrālajā bankā? Drošības nosacījumu dēļ to personīgi pieredz tikai neliels skaits speciālistu, tādēļ šajā rakstā pavērsim priekškaru uz naudas apstrādi Latvijas Bankas Rīgas filiālē Pārdaugavā.
***
Latvijas Banka un tās klienti (bankas, naudas apstrādes uzņēmumi) kopīgi lieto datorizētu naudas loģistikas sistēmu, kuru izmanto vesela virkne centrālo banku Eiropā. Attēlā redzamas naudas glabātavas slūžas ar atvestiem banknošu iepakojumiem ceļā no transporta uz apstrādes cehu un glabātavu. Tas ir pirmais pieturas punkts skaidrai naudai, kas atvesta apstrādei uz centrālo banku. Latvijas Bankas izmantotā naudas loģistikas sistēma aptver arī tās klientus – komercbankas un to algotas naudas apstrādes kompānijas. Klients savā galā sagatavo naudas iesaiņojumus nosūtīšanai uz apstrādi un ievada datorsistēmā informāciju: cik un kāda nauda tiks vesta uz Latvijas Bankas naudas glabātavu. Tā tiek noformēts arī pasūtījums – cik un kādu nominālu naudu vajadzēs.
Sistēmā katram naudas iesaiņojumam piešķir savu svītru kodu, kas ļauj tam sekot visu ceļu no klienta līdz Latvijas Bankas naudas glabātavas kasierim, tās gaitā apstrādes cehā un glabātavā un tālākā ceļā, naudai atkal atgriežoties apritē.
Saņemtā nauda tālāk tiek nogādāta apstrādei vai glabāšanai.
Naudas rati var būt ļoti smagi – pat līdz 700-800 kilogramiem. Tādas izskatās safasētas monētas. Tās speciālā iekārtā – vakuuma pakotājā – tiek ievalcētas plēvē.
Monētu ruļļus kopā satur iepakojuma lenta. Katram nominālam piešķirta sava krāsa, kas ir spēkā visā eiro zonā; monētu rullīši atšķiras vien ar konkrētas centrālās bankas – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas u.c. – nosaukumu un logo.
Papīra nauda ir vieglāka – pilna kaste ar banknotēm sver ap 15 kg. Eiropā lieto standartizētas banknošu kastes, kas aizveramas ar drošām vienreizējām plombām vai ar drošības uzlīmēm. Un tām katrā sūtījumā tiek piešķirts savs svītru kods.
Kad atvestais pieņemts, jāķeras pie satura pārbaudes – banknošu pārskaitīšanas un pārbaudes. Klienta atsūtīto naudas kasti atver, noskenējot plombas.
Naudu ievieto apstrādes konveijerā, kas vienlaikus spēj apstrādāt un pārbaudīt lielu apjomu naudas zīmju.
Naudas apstrādes tehnika Latvijas Bankas naudas glabātavā Rīgā strādā ar ātrumu 30 banknotes sekundē. Ar tādu ātrumu naudas zīmes skrien pa nelielu konveijeru, kurā dažādi sensori tās pārbauda. Tādā ātrumā mašīna spēj ne tikai saskaitīt naudu, bet arī pārbaudīt drošības pazīmes, to, vai banknote ir īsta, vai pārāk nolietota, lai atkal laistu apritē, resp., vai tā atbilst kvalitātes prasībām.
Īstas un kvalitatīvas banknotes tiek novirzītas uz iesaiņošanu, lai varētu tās izsniegt klientiem – komercbankām. Šo naudu atkal liek kastēs, iesaiņo un novieto naudas glabātavā, lai izsniegtu, kad nepieciešams.
Nolietotās naudas automātiska iznīcināšana uzticēta apstrādes iekārtai. Banknotes, kas ir īstas – ar visām drošības pazīmēm, bet savu mūžu nokalpojušas vai nosmērējušās –, naudas apstrādes iekārta pati arī iznīcina. Mašīnas dzesēšanas gaisa plūsma aizsūc smalkās strēmelītes prom uz briketēšanas ierīci. Toverī samaisa papīra krikumu masu, lai pat teorētiski nebūtu iespējams no vienas saujiņas salikt banknoti. Beigās tiek sapresētas briketes, kas ir vieglāk utilizējamas, jo aizņem mazāk vietas.
Banknotes, kuras ir plēstas, līmētas, degušas – dažādos veidos bojātas vai ļoti nosmērētas, kā dēļ iekārta tās neatpazīst, – ar operatora starpniecību tiek novirzītas pie cita naudas apstrādes speciālista. Turpat nonāk arī citu valūtu banknotes, ja kāda nejauši iesprukusi eiro sūtījumā. Kasieri šādas naudas zīmes rūpīgi pārbauda un izlemj to tālāko likteni. Ja gadās viltojumi, kas mūsu reģionā ir diezgan liels retums, tos atsijā atsevišķi – ekspertīzei un nodošanai policijai.
Monētu apstrāde tiek veikta ar speciālas iekārtas palīdzību – tā skaita un fasē monētas rullīšos. Arī no monētām tiek "atsijātas" nolietotās un nekvalitatīvās, taču monētu mūžs ir ievērojami ilgāks nekā banknošu un par nederīgām atzītu monētu ir ļoti maz.
Viens no būtiskākajiem aspektiem skaidras naudas apstrādē ir drošība. Kontrole naudas apstrādes procesā ir trīskārša. Pirmkārt, tiek ievērots četru acu princips un naudas apstrādātāji strādā pāros. Otrkārt, augstas izšķirtspējas kameras ļauj īstenot videofiksāciju visas telpas apjomā. Tās ir visās telpas zonās, kur vien paredzēta naudas apstrāde. Treškārt, process tiek regulāri auditēts, kam palīdz naudas iesaiņojumu rūpīga uzskaite un glabāšana.