Publicēts: 05.04.2016.

Nekur citur statistikas lietotāji nevar iegūt tik operatīvus finanšu instrumentu datus par mājsaimniecībām kā par tautsaimniecības sistēmas integrētu sastāvdaļu kā vienīgi ceturkšņa finanšu kontu statistikā. Tas lieti noder operatīvai tautsaimniecības norišu analīzei un lēmumu pieņemšanai. Par to, kas ir finanšu konti, kam ir svarīgi šie dati un kāds ir Latvijas Bankas staistiķu ieguldījums vairāk šajā rakstā.

Eiropā ceturkšņa finanšu konti ir galvenokārt Eiropas Savienības centrālo banku gatavoti statistikas pārskati, kuros iekļauta informācija par finanšu instrumentiem tautsaimniecības sektoru, kā arī iekšzemes un pārējās pasaules dalījumā.

Finanšu kontu statistika ļauj iegūt ziņas par to, kā dažādi finanšu instrumenti (piemēram, noguldījumi, vērtspapīri, aizdevumi) ietekmē tautsaimniecības sektorus (finanšu un nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un valdību), kā arī šo instrumentu kustību starp šiem iekšzemes sektoriem un pārējo pasauli.

Lai apjaustu finanšu kontu vietu statistikas veidos un ko tie piedāvā tautsaimniecības procesu analīzei, jāielāgo, ka finanšu konti ir nacionālo kontu sastāvdaļa, tātad tautsaimniecības statistiskās kopainas finanšu daļa.

To sagatavošana Eiropā un citur pasaulē ir balstīta uz vienotiem principiem, lai dati būtu savstarpēji salīdzināmi.

Ekonomiskās politikas veidotājiem finanšu kontu statistika palīdz iegūt informāciju par tendencēm mājsaimniecību finanšu uzvedībā un dod iespēju koriģēt ekonomisko politiku. Analītiķi un politiķi, analizējot finanšu kontu informāciju, var rast pamatotus risinājumus, piemēram, tam, kā piesaistīt finansējumu jaunu projektu īstenošanai, kā veicināt iedzīvotāju aizņemšanos no kredītiestādēm.

KAM ŠIE DATI IR SVARĪGI?

Ceturkšņa finanšu kontu galvenais pasūtītājs un lietotājs ir vairākas starptautiskās institūcijas (Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Savienības statistikas birojs (Eurostat), Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)). Eiropas Centrālo banku sistēma finanšu kontu statistikas veidā reizi ceturksnī saņem aktuālu tautsaimniecības momentuzņēmumu finanšu instrumentu dalījumā, kas tiek izmantots kopējo Eirosistēmas finanšu kontu sagatavošanā. Savukārt, iegūstot Eirosistēmas valstu mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību (piemēram, komercsabiedrību, kas ražo preces pārdošanai vai sniedz nefinanšu pakalpojumus) finanšu instrumentu datus, ECB Padome kārtējo Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu var balstīt uz aktuālākajiem Eiropas tautsaimniecības analīzes datiem.

Eirosistēmai pieaug nepieciešamība arvien biežāk saņemt šādu informāciju. Jaunākie uzstādījumi, kuru pamatā ir krīzes gadu pieredze, liecina, ka provizorisko datu gadījumā prioritāte ir datu saņemšanas ātrums, nevis to absolūta precizitāte, ilgāk saskaņojot ar citiem statistikas pārskatiem, piemēram, valdības finanšu datiem. Monetārās politikas lēmējam labāk laikus zināt svarīgu indikatoru provizoriskos rādītājus, nekā paļauties uz iepriekšējā perioda skaitļiem, kas var neatbilst aktuālajai situācijai.

Krīze mācījusi laikus sekot nefinanšu sabiedrību sektora un mājsaimniecību sektora datiem. Latvijas Banka jau 2004. gadā brīdināja, ka pārāk strauja naudas ieplūde – kreditēšana, budžeta tēriņi uz deficīta rēķina – draud pārkarsēt tautsaimniecību. Finanšu kontos atspoguļotie nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu un emitēto parāda vērtspapīru darījumu apjomi pirmskrīzes periodā liecina, ka Latvija jau krietni vien pārsniedza tagad Eiropas Savienībā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros noteikto slieksni – 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP; sk. 1. att.). 

Šāds statistisks brīdinājuma mehānisms būtu Eirosistēmai lieti noderējis pirms 2008. gada, palīdzot ieraudzīt briestošu problēmu.

KAS "LĀCĪTIM" VĒDERĀ?

Finanšu konti atspoguļo to, kādi finanšu instrumenti (piemēram, aizdevumi, vērtspapīri) izmantoti vairāku tautsaimniecības sektoru (nefinanšu sabiedrības, finanšu sabiedrības, valdība un mājsaimniecības) darbībā. Ceturkšņa finanšu konti ļauj meklēt finanšu instrumentu kopsakarības starp šiem sektoriem, noskaidrojot, piemēram, kurš sektors vairāk aizņemas, bet kuram savukārt vairāk brīvu aizdodamu līdzekļu (sk. 2. att.). 

Ja atsevišķu sektoru statistika, piemēram, banku dati, rāda, ka "mums šajā ceturksnī gājis šādi": ir tik un tik noguldījumu un aizdevumu, tad finanšu kontu sistēma, integrējot un saskaņojot atsevišķu sektoru finanšu instrumentu datus, ļauj šo informāciju redzēt visu sektoru kopainā (sk. 3. attēlu).

Turklāt, tā kā statistiķi Latvijā un citur pasaulē izmanto vienādu rezidences, tautsaimniecības sektoru un finanšu instrumentu dalījumu un finanšu kontu sagatavošana notiek pēc vienotiem principiem, varam salīdzināt Latvijas un citu valstu tautsaimniecības attīstības tendences.

KĀDS IR LATVIJAS BANKAS STATISTIĶU IEGULDĪJUMS?

Apjomīgākais darbs finanšu kontu pārskatu tapšanā ir informācijas sagatavošana un pēctecības nodrošināšana, kā arī finanšu instrumentu sabalansēšana, lai dati starp sektoriem ir sakritīgi. Latvijas Bankas statistiķi rūpīgi seko līdzi, lai, no respondentiem saņemot atlikumu datus, tiktu izmantots vienas pieturas aģentūras princips un lai nodrošinātu datu pēctecību, t.i., lai dati būtu salīdzināmi arī pēc tam, kad mainās sagatavošanas prasības vai paši datu avoti.

Kad saņemti finanšu instrumentu atlikumu dati par visiem sektoriem, tie tiek pārbaudīti un pēc tam tiek aprēķinātas finanšu instrumentu plūsmas attiecīgā ceturkšņa laikā, t.i., darījumu apjomi, pārvērtēšanas pārmaiņas (valūtas kursa un cenu pārmaiņas) un citas pārmaiņas.

Pēc tam Latvijas Bankas statistiķiem sākas darba smagākā daļa – finanšu instrumentu sabalansēšana. Savstarpēji nesakritīgie ieraksti no dažādiem avotiem ir jāpārbauda un tālāk jālemj par datu saskaņošanu starp sektoriem. Nesakritību novēršanas rezultātā top sektoru starpā sakritīgs datu kopums par finanšu instrumentiem.

KO ATRADĪSI VIENĪGI FINANŠU KONTOS?

Nekur citur statistikas lietotāji nevar iegūt tik operatīvus finanšu instrumentu datus par mājsaimniecībām kā par tautsaimniecības sistēmas integrētu sastāvdaļu kā ceturkšņa finanšu kontu statistikā. Mājsaimniecības pašas datus, protams, neiesūta – tie ir galvenokārt centrālo banku statistiķu aprēķini, pamatojoties uz citu sektoru ceturkšņa datiem (par to, cik mājsaimniecībām kopumā aizņēmumu, vērtspapīru u.tml.). Tas lieti noder operatīvai tautsaimniecības norišu analīzei un lēmumu pieņemšanai. Vēl viens no finanšu kontu devumiem, ko citur neatradīsiet: finanšu instrumentu mijiedarbība starp iekšzemes sektoriem un starp šiem sektoriem un pārējo pasauli, t.i., saņemsiet atbildi uz jautājumu "kas ko kam", piemēram, uzzināsiet, ka nefinanšu sabiedrības izsniegušas aizdevumus mājsaimniecībām attiecīgā apjomā. Te iekļauti dati par noguldījumiem, īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumiem, īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīriem, kotētām akcijām un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām.