SITUĀCIJA EIRO ZONAS EKONOMIKĀ
Sākšu ar situācijas vērtējumu eiro zonā. Kopumā var teikt, ka Eiropas Centrālās bankas Padomes, respektīvi, Eirosistēmas pagājušajā gadā sāktie monetārās politikas pasākumi ir devuši grūdienu eiro zonas ekonomiskās aktivitātes kāpumam un straujākai izaugsmei.
Šā gada pirmajā ceturksnī eiro zonas ekonomikas izaugsme paātrinājās līdz 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir straujākais eiro zonas izaugsmes temps divu gadu laikā. Dati liecina par ekonomiskās aktivitātes nostiprināšanos rūpnieciskās ražošanas sektorā, ekonomiskā noskaņojuma rādītāju uzlabošanos un pozitīvu ietekmi no zemākām naftas cenām. Par noturīgu izaugsmi liecina sekmīgie rādītāji visās četrās lielākajās eiro zonas dalībvalstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā.
Redzam, ka ir mainījusies arī eiro zonas inflācijas rādītāja dinamika.
Maijā pēc provizoriskām aplēsēm šis rādītājs bija 0.3%, salīdzinot ar aprīļa inflāciju, kad tā bija apaļa nulle . Spriežot pēc biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām un citiem faktoriem, inflācija eiro zonā nākamajos mēnešos joprojām varētu būt ļoti zema. Taču, saglabājoties Eirosistēmas veiktās monetārās politikas pasākumu pozitīvajai ietekmei un ņemot vērā naftas cenu bāzes efektu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, rudenī inflācija varētu turpināt pieaugt. Kopumā 2015. gadā inflācija eiro zonā prognozējama ap 0.3%, bet 2016. gadā tā pieaugs līdz 1.5%.
Redzam, ka pēdējos mēnešos finanšu tirgus nosacījumi ir kļuvuši labvēlīgāki, kreditēšanas nosacījumi būtiski uzlabojušies, pieaudzis pieprasījums pēc aizdevumiem eiro zonā, un sarukušas privātā sektora finansējuma izmaksas.
Liels nopelns tajā ir Eirosistēmas īstenotajai aktīvajai monetārajai politikai. Divās no Eirosistēmas programmām aktīvi ir iesaistīta arī Latvija. Pirmā ir manis jau iepriekšējās preses konferencēs sīkāk analizētā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju programma, kuras pirmajās trīs izsolēs Latvijas kredītiestādes, izmantojot iespēju, aizņēmās 161 miljonu eiro no Eirosistēmas piedāvātajiem kredītlīdzekļiem produktīvā tautsaimniecības sektora kreditēšanai uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Otra programma ir valsts sektora aktīvu pirkšanas programma, kurai nozīmīgāka ietekme uz Latviju būs pastarpināti – pozitīvi ietekmējot eiro zonu. Jaunākie dati liecina, ka Latvijas Banka trīs mēnešu laikā iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 531.8 miljoniem eiro. Latvijas valdības vērtspapīri iegādāti 458 miljonu eiro vērtībā, šos vērtspapīrus galvenokārt iegādājusies gan Latvijas Banka, gan arī Eiropas Centrālā banka.
SITUĀCIJA LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ
Tagad par Latvijas tautsaimniecību.
2014. gadā IKP ir pieaudzis par 2.5% – šāds iznākums ir vājākais pēckrīzes periodā, tomēr, ņemot vērā ārējās vides apstākļus, vērtējams pozitīvi. Latvijas tautsaimniecības straujāku izaugsmi 2014. gadā ierobežoja joprojām vājā eiro zonas izaugsme, kas neļāva Latvijas eksportētājiem straujāk kāpināt savus pārdošanas apjomus. Papildus tam, vājinoties Krievijas ārējam pieprasījumam un krītoties rubļa vērtībai, pasliktinājās ekonomiskie apstākļi arī tuvējā reģionā. Lai gan ekonomisko sankciju piemērošanas tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bija salīdzinoši neliela, tām bija liela ietekme uz kopējo ekonomisko situāciju – tautsaimniecības dalībnieku pārliecības līmenis saruka, to rīcība, pieņemot lēmumus par lielākiem pirkumiem vai investīcijām, kļuva konservatīvāka. 2014. gadā ekonomikas izaugsmi nodrošināja galvenokārt uz iekšējo patēriņu vērstas nozares – tirdzniecība, būvniecība un sabiedrisko pakalpojumu nozares. Visticamāk, līdzīga tendence saglabāsies arī 2015. gadā.
2015. gada pirmajos mēnešos kreditēšanas dinamikā Latvijā saglabājās iepriekšējo periodu tendences. Agrāk izsniegto kredītu atmaksa joprojām pārsniedza jauno kredītu ieplūdi tautsaimniecībā. Tomēr vērojamas arī pozitīvas tendences – iekšzemes kredītu apjoma sarukuma temps sāka samazināties. Ja 2014. gada decembrī atpalikām no iepriekšējā gada līmeņa par 7.1%, tad aprīļa nogalē – vairs tikai par 4.4%.
Banku kreditēšanas apsekojumi liecina, ka augsta riska uztvere un neskaidrība par ekonomikas attīstību nākotnē un ārējie faktori uztur gan banku, gan aizņēmēju piesardzību, tomēr bankas kļūst optimistiskākas par pieprasījuma norisēm tuvākajā nākotnē. Bankas ir gatavas kreditēt kvalitatīvus uzņēmumu projektus, turklāt resursi kreditēšanai kļūst aizvien lētāki un pieejamāki, ko veicina Eirosistēmas īstenotie monetārie pasākumi. Pašreizējā situācija ar zemo procentu likmju līmeni ir lieliska iespēja konkurētspējīgu projektu uzsākšanai.
JAUNĀKĀS INFLĀCIJAS UN IKP PROGNOZES
Iepriekšējās Latvijas Bankas prognozes tika publiskotas 2015. gada 13. janvārī. Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas attīstību, problēmas Krievijas ekonomikā un eiro zonas izaugsmes vājumu, prognoze 2015. gadam tika pārskatīta no 2.7% uz 2.0%. Šā gada 1. ceturkšņa dati un operatīvā statistika par 2. ceturksni liecina, ka mūsu redzējums par tautsaimniecības šā gada attīstību ir bijis pareizs. Tāpēc Latvijas Bankas izaugsmes prognoze 2015. gadam tiek atstāta nemainīga – 2.0% apmērā.
2016. gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, IKP varētu augt nedaudz straujāk nekā šogad, proti, ap 3%, tomēr ar izaugsmi saistītie riski – pirmkārt negatīvie, bet arī pozitīvie – saglabājas augsti.
Savukārt inflācijas prognoze 2015. gadam tika samazināta no 0.9 uz 0.7%. Prognozes samazinājumu noteica zemākas naftas un dabasgāzes cenas ar attiecīgu ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem, kā arī zemākas pasaules pārtikas cenas. 2015. gada inflāciju uzturēs galvenokārt pieprasījuma puse, ko veicinās atalgojuma kāpums. Papildu artavu sniegs atsevišķu lēmumu radītās sekas – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas radītais un "Rīgas satiksmes" tarifu kāpums. 2016. gadā, pieaugot naftas un globālajām pārtikas cenām, kā arī atjaunojoties straujākai eiro zonas un Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, inflācija tuvosies 2%.
PAR BUDŽETU
Šomēnes valdības apritē sāksies diskusijas par jaunajām politikas iniciatīvām 2016. gada valsts budžetā. Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir – vai valsts spēs saglabāt to saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva mums izkļūt no krīzes? Vai spēsim neatgriezties pie politikas, kuras dēļ Latvija nokļuva krīzē?
Mēs labi apzināmies, ka darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots. Tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no augstākminētajiem riskiem. Un šobrīd, raugoties uz pēdējām tendencēm un publiskajiem izteikumiem, situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas, ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci, un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā.
Publiski izskanējusī 2016. gada budžeta konsolidācijas summa, mūsuprāt, ir ļoti konservatīva aplēse par patieso stāvokli budžetā un neņem vērā vairākas lietas. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka naudas budžetā jaunu iniciatīvu apmierināšanai un finansēšanai nav.
Jau pašlaik budžeta deficīta pieļaujamais līmenis būtu 1% no IKP jeb iztrūkums apmēram 260 miljonu eiro apmērā, ir iztērēts, kaut gan izaugsmes laikā – kāds šobrīd ir Latvijā - budžetam vajadzētu būt sabalansētam, proti – bez deficīta. Minētajam 1% jārēķina klāt likumos un valdības lēmumos jau iestrādātā, paredzētā nauda dažādām vajadzībām 2016. gadā, proti, 145 miljoni eiro.
No šīs summas 68.5 miljonus eiro jeb 0.26% no IKP veido papildu pieprasījums aizsardzības vajadzībām, bet 26 miljonus eiro jeb 0.1% no IKP – fiskālā riska rezerve, kas kopā palielinātu budžeta deficītu līdz aptuveni 1.4%.
Vēl pie 95 miljoniem eiro jāpieskaita 50.2 miljoni eiro jeb 0.19% no IKP, ko veido šā gada martā Ministru kabinetā izskatītās jaunās politikas iniciatīvas. To īstenošana kopā veidotu jau 1.6% budžeta deficītu.
Naudas, ienākumu šo jauno politikas iniciatīvu apmierināšanai nav – tā sauktā fiskālā telpa jau ir izsmelta. Mēs jau būtiski pārsniedzam mūsu budžeta mērķi – budžeta deficītu 1% līmenī.
Tomēr redzam, ka iesniegtas vēl daudzas papildu iniciatīvas.
Rudenī gaidāmas diskusijas par sociālās sistēmas sakārtošanas jautājumu, kur nepieciešami gandrīz 76 miljoni eiro jeb 0.3% no IKP. Jūnijā iesniegtajās jaunās politikas iniciatīvās pieprasīts ap 550 miljoniem eiro, no kā atskaitot iepriekš jau akceptētās prioritātes aizsardzības jomā, sanāk papildu naudas pieprasījums par aptuveni 480 miljoniem eiro. Šo pieprasījumu apmierināšanas gadījumā budžeta deficīta līmenis sasniegtu 3.7% no IKP.
Šis pilnīgi skaidri apliecina, ka plānojam atkal aizņemties un palielināt valsts parāda nastu. Tātad arī maksāt daudzus papildu miljonus eiro no valsts budžeta parāda apkalpošanas izdevumus.
Fiskālās politikas veidošanas ietvars paredz, ka budžets jāveido atbilstoši pretcikliskajam principam. Kas vienkāršā valodā nozīmē, ka apstākļos, kad valsts tautsaimniecība attīstās mērenāk, nekā prognozēts, ir pieļaujama īslaicīga budžeta deficīta lejupvērsta novirze no iepriekš plānotā mērķa. Savukārt apstākļos, kad ekonomika attīstās straujāk par budžeta veidošanas laikā prognozēto, arī budžeta deficītam ir jābūt mazākam, nekā iepriekš plānots, un nodokļos papildus iekasētā nauda ir jānovirza nākotnes uzkrājumu veidošanai vai valsts parāda samazināšanai. Arī augstāka Latvijas IKP prognoze nenozīmē budžetā papildus pārdalāmu naudu, un es aicinātu nesacensties pēc iespējas pozitīvāku attīstības scenāriju sacerēšanā, cerot šādi atrisināt pašreizējās budžeta problēmas.
To vislabāk apliecina tā saucamās budžeta strukturālās bilances dinamika, kas parāda valsts budžeta virzību, neņemot vērā ekonomiskā cikla ietekmi un dažādus vienreizējus faktorus. Te skaidri var redzēt, ka kopš 2012. gada fiskālā disciplīna Latvijā pakāpeniski ir vājinājusies.
Neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomika ir augusi, esam katru gadu tērējuši vairāk, pasliktinot strukturālās bilances stāvokli. Nākamajā gadā, ja turpinām līdzšinējo tendenci, varam sasniegt to pašu 1.9% līmeni. Atkārtojas tā pati situācija, kāda Latvijā veidojās 2004., 2005., 2006. gadā. Fonā redzamajā attēlā ar pelēkajiem stabiņiem redzam ieņēmumus, kurus nodrošina ekonomikas īstermiņa svārstības. Šo naudu nedrīkstētu notērēt, tomēr to pašlaik darām, un tā nav saprātīga un ilgtspējīga prakse.
Tāpēc mēs pilnībā pievienojamies Fiskālās disciplīnas padomes un Finanšu ministrijas maijā izteiktajam brīdinājumam un rosinātajai diskusijai par iespējamo fiskālās konsolidācijas nepieciešamību 2016. gada budžetā.
Valsts finanses kļūst nelīdzsvarotākas un ievainojamākas, un nepieciešams īstenot pasākumus budžeta ilgtspējas un likumos nostiprinātās fiskālās disciplīnas principu ievērošanai. Par laimi – vēl nav par vēlu, un šis ir īstais brīdis salīdzinoši nesāpīgi veikt korekcijas budžeta politikā.
Nepārprotiet mani, es nesaku, ka jāiesaldē visas budžeta programmas vai jāveic kādi izdevumu samazinājumi. Nē! Papildu nauda sabiedrības vajadzībām ir jāmeklē un jāatrod, taču nevis palielinot budžeta deficītu un valsts parāda slogu, bet veicot strukturālas reformas. Šobrīd ir ļoti labvēlīga situācija, lai veiktu nepieciešamās strukturālās reformas. Stabilitātes un izaugsmes pakts pieļauj atkāpes no budžeta deficīta mērķa par naudas apjomu, ko īstermiņā prasa strukturālās reformas.
No otras puses, eiro zonā uzsāktā valdību vērtspapīru uzpirkšanas programma ir ļāvusi samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus un radījusi neplānotus ietaupījumus. Valdības var un tām pat vajag izmantot šo naudu strukturālo reformu veikšanai, nevis izmantot šo naudu papildu ikdienas tēriņu finansēšanai.
Paralēli strukturālajām reformām vērts domāt par valsts sektora tēriņu pārskatīšanu. Es domāju, ka daudzi tēriņi, iespējams, skatoties desmit gadus vēlāk ar citām acīm, ir zaudējuši savu aktualitāti. Mūsuprāt, šie ir pareizie darbības virzieni, jo trešā iespēja budžeta situācijas uzlabošanai – celt nodokļus – būtu trieciens uzņēmējdarbībai un grautu uzticību Latvijas tautsaimniecībai. Jau saknē noraidāma būtu ideja par PVN celšanu. Diemžēl šāds priekšlikums ir izskanējis. Šo es gribētu raksturot kā nacionālās drošības jautājumu – PVN apstākļos, kad ekonomika aug, nebūtu nekādā gadījumā darāms. Šis ir nodoklis, instruments, kas ļauj pārdzīvot dziļas un negaidītas krīzes kā, piemēram, 2008. gadā, kad bija iespēja to celt par 3 procentpunktiem un izmantot to kā glābšanas salmiņu sarežģītajā finansiālajā situācijā. Vienīgā valsts, kura patlaban apspriež PVN palielināšanu, ir… jūs noteikti zināt? Neziniet! Grieķija. Valsts, kas atrodas nopietnās finanšu grūtībās. Domāju, ka Latvija šobrīd neatrodas smagā finanšu situācijā. Tāpēc runas par PVN celšanu un inflācijas palielināšanu tādā veidā ir nepieņemamas.
Atkārtošu visās savās pēdējās preses konferencēs teikto – nodokļu politika jāplāno vairāku gadu perspektīvā, tai jābūt stabilai un prognozējamai. Tāpēc labākais ieteikums būtu ilgstošā laika periodā "neraustīt" nodokļu likmes un sistēmu kopumā, kas nozīmētu labāku un prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi un lielāku uzņēmēju uzticību nākotnes izaugsmei. Nodokļu sistēmas stabilitāte veicinātu uzņēmēju pārliecību par nākotnes attīstību un rosinātu aktīvāk domāt par projektiem un investīcijām Latvijas valstī.
Turklāt gan mūsu pašu, gan citu valstu pieredze liecina, ka konsolidācija uz izdevumu samazināšanas rēķina vienmēr ir ilgstošāka un dod lielāku un labāku efektu nekā konsolidācija, kas tiek veikta uz nodokļu palielināšanas rēķina.
Šī ir mūsu ieteiktā recepte, un ceru, ka valdība un parlaments ieklausīsies gan mūsu, gan Fiskālās disciplīnas padomes un Finanšu ministrijas ekspertu viedoklī.