1. Ievads
Sveicināti, cienījamie žurnālisti! Prieks Jūs redzēt Latvijas Bankā.
Šī mums ir gada noslēdzošā preses konference, un šajā reizē iezīmēsim prognozes nākamajam 2015. gadam, bet vispirms novērtēsim situāciju ekonomikā gan eiro zonā kopumā, gan Latvijā.
Šis ir bijis ļoti nozīmīgs gads Latvijai – esam sekmīgi ieviesuši eiro, pilnvērtīgi iekļāvušies Eirosistēmas darbā. Gada gaitā vēl labāk esam apzinājuši izaicinājumus sekmīgai darbībai vienotās Eiropas valūtas telpā un ar nepacietību gaidām 1. janvāri, kad eiro zonai pievienosies mūsu kaimiņi lietuvieši.
Nenoliedzami, ka Lietuvas pievienošanās stiprinās eiro zonu, kas pašlaik atrodas krustcelēs, kad jāpieņem Eiropas attīstībai un konkurētspējai nozīmīgi lēmumi par monetāro, fiskālo politiku un būtisku strukturālo reformu īstenošanu.
2. Situācija eiro zonas ekonomikā
Sākšu ar situācijas vērtējumu eiro zonā. Eiro zonas ekonomiskā izaugsme, kaut arī joprojām vāja, gada otrajā pusē nedaudz paātrinājās.
Par to liecina Eurostat dati. Iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.2%: tas ir straujāks kāpums, nekā gaidīts. Trešajā ceturksnī eiro zonas IKP bija par 0.8% augstāks nekā pirms gada.
Eiro zonas IKP izaugsmi veicināja iekšējā patēriņa attīstība, kā arī ārējās tirdzniecības kāpums, īpaši Vācijā un Francijā. Negatīvi tautsaimniecības attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija – notikumi Ukrainā un Krievijā, kā arī virkne iekšēju problēmu, piemēram, vājā kreditēšana un ilgstoši zemais investīciju līmenis.
Kā jau vairākkārt uzsvērts, pašreizējos apstākļos, Eirosistēmai īstenojot aktīvu un stimulējošu monetāro politiku, arvien lielāku nozīmi iegūst abu pārējo tautsaimniecības pīlāru – fiskālās politikas un strukturālo reformu – īstenošana. Saprātīga budžeta politika un nozīmīgas reformas eiro zonas konkurētspējai būtiskās jomās ir tie elementi, kuriem jāveicina straujāka kreditēšana un nākotnes izaugsme.
Vakar, 4. decembrī, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. Eiropas Centrālās bankas (ECB) ekspertu vērtējumā šogad eiro zonas IKP pieaugs par 0.8%. 2015. gadā Eirosistēmas īstenoto monetārās politikas pasākumu un globālās ekonomikas atkopšanās ietekmē gaidāms IKP kāpums par 1.0%, bet 2016. gadā – par 1.5%.
Ja enerģijas resursu cenas saglabāsies zemas, cerams, ka gaidāma privātā patēriņa atkopšanās. Ārējās tirdzniecības pakāpenisks kāpums veicinās arī jaunu investīciju piesaisti. Ekonomiskā aktivitāte tā rezultātā pieaugs. Tomēr bažas joprojām rada bezdarba līmenis, kas ir satraucoši augsts, un krīzes smagāk skartajās valstīs tas, gaidāms, samazināsies vien ļoti pakāpeniski. Tāpat arī joprojām nepietiekamais strukturālo reformu progress daudzās eiro zonas valstīs kavēs izaugsmes atjaunošanos.
3. Inflācija eiro zonāEiro zonas inflācija turpināja samazināties un novembrī sasniedza 0.3%.
Gaidāms, ka 2014. gadā inflācija eiro zonā pieaugs līdz 0.5%, 2015. gadā – līdz 0.7%, bet 2016. gadā – līdz 1.3%.
Jāņem vērā, ka prognozes ir veidotas, izmantojot pieņēmumus, kas bija pieejami novembra vidū, tādējādi tās neiekļauj naftas cenu kritumu pēdējās dienās. Gaidāms, ka inflācijas kāpumu iegrožos gan ekonomiskās aktivitātes attīstība, kas joprojām ir vāja, gan arī zemās energoresursu cenas pasaulē.
4. Eirosistēmas īstenotie pasākumiŠogad ECB Padome ir pieņēmusi vairākus lēmumus, lai stabilizētu cenu līmeni un vidējā termiņā to tuvinātu 2%. Tostarp līdz rekordzemām samazinātas procentu likmes ar mērķi samazināt īstermiņa aizņēmumu likmes eiro zonas starpbanku tirgū, kā arī īstenoti papildu pasākumi, lai stimulētu kredītu piešķiršanu privātajam sektoram.
Šeit var minēt gan dažādas vērtspapīru uzpirkšanas programmas, kas Latvijas tautsaimniecību tiešā veidā neietekmē, gan mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (TLTRO), kurās tiešā veidā piedalās arī Latvijas kredītiestādes. Refinansēšanas operāciju otrā kārta notiks šomēnes.
Sākotnējais vērtējums liecina, ka eiro zonas komercbankām būs lielāka interese par TLTRO programmas otro izsoli, kas ir 400 miljardu vērtībā. Atgādināšu, ka eiro zonas kredītiestādēm par ļoti zemām procentu likmēm (0.15% gadā) ir pieejami līdz pat 400 miljardiem eiro uz 4 gadiem šajā gadā un vēl vairāk nākamajās TLTRO izsolēs. Tas ir ļoti liels atbalsts, lai mēģinātu atdzīvināt kreditēšanu visā Eiropā, tostarp eiro zonā.
Latvijas kredītiestādes var pretendēt aptuveni uz 560 miljoniem eiro, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visa šī summas netiks paņemta (informācijai: Latvijā par šo instrumentu interesi ir izrādījušas 5 no 27 kredītiestādēm). Tas apstiprina mūsu bažas, ka kreditēšanu Latvijā kavē nevis naudas trūkums komercbankās, bet citi, fundamentāli faktori, tai skaitā pirmskrīzes "mantojums", neziņa par turpmāko tautsaimniecības attīstību reģionā, kredītiestāžu piesardzība un stingrākas prasības pret kredītņēmējiem. Nozīmīgs faktors ir dažādas likumdošanas iniciatīvas, kas ietekmē banku darbu, piemēram, bēdīgi slavenie grozījumi Maksātnespējas likumā. Te, kā esam jau minējuši septembrī, mijiedarbojas gan kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori.
Atgriežoties pie TLTRO – nauda tiks piešķirta komercbankām 8 posmos – šogad septembrī un decembrī un pēc tam vēl 6 reizes ik ceturksni. Turklāt nākamajās izsolēs var piedalīties arī tās kredītiestādes, kas iepriekš nav piedalījušās.
Nodrošināto obligāciju iegādes programma (CBPP3) tika uzsākta oktobra otrajā pusē, bet ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABS PP) tika uzsākta novembra otrajā pusē. Abu programmu darbības laiks būs ne mazāks par 2 gadiem, vērtspapīru iegāde tiks veikta gan sākotnējā, gan otrreizējā tirgū. Pērkamajiem vērtspapīriem tiks piemērotas minimālā kredītreitinga (BBB-/Baa3/BBBL) prasības, kas noteiktas atbilstoši ECB monetāro operāciju ķīlas prasībām.
Vakar ECB Padome nolēma nemainīt galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likmi.
Vienlaikus tika nolemts, ka nākamā gada sākumā ECB Padome izvērtēs esošo monetārās stimulēšanas pasākumu sniegumu, ECB bilances palielinājumu un inflācijas attīstību, tai skaitā novērtējot arī naftas cenu ietekmi uz vidēja termiņa inflāciju. Ja ar esošajiem monetārajiem instrumentiem nebūs pietiekami, lai novērstu riskus, kas saistīti ar pārlieku garu zemas inflācijas periodu eiro zonā, ECB Padome būs gatava papildināt esošo monetārās politikas instrumentu klāstu. Visu Eirosistēmas pasākumu mērķis ir stimulēt eiro zonas inflācijas pakāpenisku virzību uz rādītāju, kas vidējā termiņā ir tuvu, bet zemāks par 2%.
5. Situācija Latvijas ekonomikāTagad pievērsīšos situācijai Latvijas ekonomikā.
2014. gada trīs ceturkšņos Latvijas tautsaimniecība uzrāda izaugsmi, kas pārsniedz 2%. Tas sasniegts, neskatoties uz nelabvēlīgo ārējo vidi, ko ietekmē gan eiro zonas vājā attīstība, gan Krievijas pieprasījuma mazināšanās un pret šo valsti ieviestās ekonomiskās sankcijas, kā arī pretējās sankcijas. Iepriekšējos gados IKP izaugsmes nodrošināšanā dominēja apstrādes rūpniecības, nekustamā īpašuma, kā arī enerģētikas nozares, bet pašlaik to devums ir vājāks, kas arī nosaka kopprodukta izaugsmes palēnināšanos. Savukārt izaugsmi notur uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozares – tirdzniecība, būvniecība, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozares.
Bažas rosina Imigrācijas likuma un Maksātnespējas likuma grozījumi. Abi varētu negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Līdz ar to atzinīgi vērtējama valdības un Saeimas gatavība grozīt Maksātnespējas likumu, lai neradītu papildu šķēršļus kreditēšanai.
Krievijas un Ukrainas konflikta sakarā izziņoto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību līdz šim ir bijusi neliela, tomēr bremzējoša ir arī netiešā ietekme. Efekti, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieku – mājsaimniecību un uzņēmēju – pārliecības (vai precīzāk – nedrošības) līmeni, var mazināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempu būtiskāk nekā sankciju tiešā ietekme. Ja ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība pieturēsies, tas var arī turpmāk mazināt uzņēmēju vēlmi uzņemties risku un investēt darbības paplašināšanā, kā arī atturēt mājsaimniecības no lielāku pirkumu veikšanas, tādējādi paaugstinot uzkrājumu normu. To redzam arī makroekonomiskajos datos – šogad atalgojuma fonda kāpums pārsniedz mājsaimniecību tēriņu kāpumu. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības ir gatavas pašlaik nogaidīt, noguldīt naudu bankās un sagaidīt, kad iestāsies skaidrība par nākotni.
Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijas preču eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.0%. Lielāko pozitīvo devumu preču eksportā deviņos mēnešos nodrošināja koksne un koksnes izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Gada izaugsmi negatīvi ietekmēja parastā metāla un parastā metāla izstrādājumu, tekstila un minerālproduktu eksporta samazināšanās.
Šogad turpina augt vidējā darba samaksa, tā veicinot arī privātā patēriņa izaugsmi. Tieši privātais patēriņš bija galvenais IKP izaugsmes nodrošinātājs 3. ceturksnī, augot par 2.1% un dodot 1.4 procentu punktus IKP pieaugumā. Arī oktobra mazumtirdzniecības rādītāji ir bijuši pozitīvi, kas liecina, ka, visticamāk, arī gada 4. ceturksnī privātais patēriņš turpinās balstīt IKP izaugsmi.
6. Inflācijas attīstība LatvijāGada inflācijas līmenis Latvijā saglabājas zems gan no ilgāka laika vērtējuma, gan no augošas ekonomikas viedokļa.
Zemu inflācijas līmeni Latvijā šogad noteica gan pasaules cenu tendences, kas ietekmēja inflācijas līmeni arī eiro zonā, gan elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Reaģējot uz Krievijas pārtikas importa aizliegumu, augustā un septembrī saruka inflācijas gaidas. Tika gaidīts piena produktu un dārzeņu cenu sarukums palielināta piedāvājuma ietekmē. Tomēr augusta un septembra dati parādīja, ka gaidas pilnā mērā neīstenojās un inflācijas līmenis turpināja pakāpeniski stabilizēties, atsevišķās patēriņa grupās neraksturīgi sezonai un ekonomiskajiem apstākļiem. Taču jau oktobrī daudzas no šīm cenām tika koriģētas, parādot, ka pieprasījums, iespējams, ticis pārvērtēts.
7. Jaunākās Latvijas IKP un inflācijas prognozesPašlaik, 2014. gada nogalē, ir skaidrs, ka īstenojies mūsu iepriekš jau akcentētais negatīvais attīstības scenārijs. Ģeopolitiskā situācija ir būtiski ietekmējusi Latvijas un reģiona kopumā attīstību.
Iepriekšējās Latvijas Bankas prognozes tika publiskotas 26. septembra preses konferencē (tad prognozējām 2.9% pieaugumu).
Septembra prognoze decembrī tiek tehniski mazliet koriģēta, lai pilnībā ņemtu vērā jaunākos IKP datus un CSP vēsturiskās laika rindas korekcijas. Latvijas Banka tādējādi prognozē reālā IKP pieaugumu 2014. gadā par 2.8%, bet 2015. gadā saglabājam prognozēto pieaugumu 2.7%apmērā.
Inflācijas prognoze 2014. gadam pašlaik ir 0.7%, kas sakrīt ar septembrī pausto novērtējumu.
Lielāko pienesumu 2015. gada inflācijā radīs elektroenerģijas cenu kāpums tirgus liberalizācijas dēļ, taču kopējo enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju varētu ierobežot visai zemais naftas cenu līmenis. Kopējā inflācija 2015. gadā varētu sasniegt 1.4%.
8. Saprātīgas budžeta politikas nozīmeApstākļos, kad vērojama lēnāka ekonomikas izaugsme un pieaug nenoteiktība, nepieciešama vēl lielāka atbildība budžeta politikā.
Tāpēc apsveicami, ka jaunais Ministru kabinets turpina īstenot atbildīgu budžeta politiku. Tas atspoguļojas 2015. gada budžeta kontrolskaitļos un arī gala projektā, ko nākamnedēļ plānots nosūtīt izskatīšanai Saeimā. Lai arī nākamā gada budžetā plānots saglabāt nelielu budžeta deficītu, tas joprojām būs pietiekami zems, lai nevarētu apšaubīt Latvijas apņēmību turpināt īstenot ilgtspējīgu budžeta politiku. Tomēr tajā pašā laikā šobrīd zināmas bažas raisa daži budžeta veidošanā izmantotie pieņēmumi, ko atsevišķos gadījumos varētu raksturot kā pārāk optimistiskus.
Piemēram, nākamā gada budžetā plānotais 2.4% inflācijas līmenis tika plānots uz augustā pieejamajiem datiem. Tas ir pārāk augsts, it sevišķi ņemot vērā pēdējā laika norises globālajos preču tirgos, kā arī zemāku, nekā iepriekš prognozēts, inflācijas līmeni pārējās Eiropas valstīs. Kā jau iepriekš minēju, šo faktoru kopums ir licis uz leju pārskatīt arī mūsu inflācijas prognozes nākamajam gadam.
Patlaban redzam, ka ir vairāki ne ļoti lieli, bet tomēr riski nākamā gada budžeta plānošanā.
- Pirmkārt, saglabājot šādas inflācijas prognozes, budžeta plānā tiek ierēķināti papildu 30 miljoni eiro, bet šie ieņēmumi ir apšaubāmi. Ņemot vērā, ka šiem prognozētajiem papildu ieņēmumiem pretī jau ir iezīmēti reāli budžeta izdevumi, augstākas inflācijas prognozēšana var novest pie lielāka budžeta deficīta par plānoto.
- Otrkārt, arī pašvaldību budžeta izpilde Latvijā jau tradicionāli ir bijusi sliktāka, nekā plānots, tādējādi pasliktinot arī faktisko kopējo valdības budžeta bilanci.
- Visbeidzot, valdības apņemšanās arvien aktīvāk apkarot ēnu ekonomiku ir gan apsveicama, tomēr paļaušanās uz samērā būtisku papildu nodokļu ieņēmumu ieplūdi budžetā jau kā notikušu faktu šķiet kā vēl nenomedīta lāča ādas dalīšana.
Audzējot valsts tēriņus, palielinot budžeta deficītu un tādējādi radot šaubas par disciplīnas ievērošanu, parāda apkalpošanas izmaksas var pieaugt. Latvija ir valsts, kurai vēl ir pietiekami lielas aizņemšanās iespējas ārējos tirgos. Mūsu bažas ir, ka, ja ārvalstu aizdevēja sajutīs, ka Latvija ir mainījusi kursu un izaugsmes laikā palielina deficītu, valsts parāda apkalpošanas izmaksas varētu pieaugt un nosacītais "ieguvums" no budžeta izdevumu palielināšanas pazaudēts.
Ņemot vērā manis minētos riskus, finanšu tirgos valdošo neskaidrību par globālās tautsaimniecības, tajā skaitā Eiropas, turpmāko attīstību, kas reģionā valdošo ģeopolitisko risku kontekstā neapšaubāmi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, vēlos uzsvērt, ka vēl tālāka budžeta izdevumu palielināšana nav pieļaujama. Pašlaik ir robežšķirtne un nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams, ka vēl papildus valdības nosūtītajam budžeta projektam tiek palielināta izdevumu sadaļa.
Pirms krīzes izaugsmi nodrošināja lēta kreditēšana un straujš algu pieaugums, bet pēc krīzes esam daudz ko mācījušies. Tagad mūsu izaicinājums ir panākt izaugsmi, uzlabojot gan produktivitāti, gan atjaunojot kreditēšanu. Līdz ar to Latvijā, tāpat kā Eiropā, pieaug strukturālo reformu nozīme.
Bieži dzirdam jautājumu – kas ir strukturālās reformas? Kas to darīs, kāpēc tas nav darīts? Es ceru, ka nākamgad Latvijā aizsāksies dziļāka diskusija par to, ko mēs varam darīt strukturālo reformu ziņā, un jaunā valdība īstenos daudzus no šiem reformām, tā atrodot arī papildu līdzekļus budžetā, nevis meklējot jaunus naudas avotus.
Strukturālajās reformās ar izdevumu samazināšanu vien nepietiek; jāveicina produktivitāte un inovācijas. Citiem vārdiem sakot – jārīkojas gudri, un lineāra "griešana" nav strukturālās reformas.
Strukturālo reformu nozīme arvien pieaug, un tām būs izšķirīga nozīme mūsu tautsaimniecības izaugsmē un Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā.