Labdien! Prieks Jūs redzēt tik kuplā pulkā. Šodien ir kārtējā mūsu preses konference, kurā iepazīstināsim ar savu skatījumu gan uz Latvijas, gan eiro zonas ekonomisko attīstību, kreditēšanas bremzēšanos un ar valsts budžetu saistītām problēmām.

1. sadaļa. Ekonomiskā situācija Latvijā

Sākšu es ar īsu vērtējumu par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm.
Lai arī nedaudz lēnāk nekā iepriekš, Latvijas tautsaimniecība 2014. gada 1. pusgadā turpināja izaugsmes ceļu. 1. pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 2.9% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), 2. ceturksnī uzrādot 3.5% pieaugumu (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas joprojām ir viena no straujākajām izaugsmēm eiro zonas valstu vidū un ir tuva iepriekš prognozētajiem 3.3%. Attēls
Tomēr kopš gada sākuma ir novērotas dažas pazīmes tam, ka ekonomikas izaugsme diemžēl pakāpeniski bremzējas. Par to liecināja apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide, kas 1. pusgadā bija vien par 0.6% lielāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. To noteica gan iekšēji faktori kā joprojām jūtamais negatīvais "Liepājas Metalurga" efekts, gan arī ārējās norises, kas pakāpeniski sāka ietekmēt Latvijas eksporta rādītājus. Arī dzelzceļā pārvadāto un ostās pārkrauto kravu apjomu dinamika pēc neliela uzlabojuma 1. ceturksnī, turpmākajos mēnešos turpināja samazināties.
Savukārt galvenais ekonomikas dzinējspēks 2014. gada 1. pusgadā ir bijis privātais patēriņš jeb mājsaimniecību tēriņi, kas atspoguļojas tirdzniecības un pakalpojumu nozaru salīdzinoši spēcīgajos izaugsmes rādītājos. Arī būvniecības nozare šā gada 1. pusgadā sniedza diezgan būtisku pienesumu IKP izaugsmē.
Tomēr skaidrs, ka privātā patēriņa izaugsme nespēs ilgstoši uzturēt šo tempu un tāpēc ārējo norišu kontekstā vājinoties eksporta rādītājiem, vājināsies arī uzņēmumu pelnītspēja, kas mazinās to rocību radīt jaunas darbavietas un kāpināt atalgojumu. Tādēļ vidējā termiņā ir kritiski nepieciešams sekmēt un kāpināt izaugsmi eksportā.
Runājot par Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi, šā brīža prognozēšanas nenoteiktības pakāpe ir samērā augsta, un tas galvenokārt saistīts ar neziņu ārējā vidē. Tāpēc šobrīd, ņemot vērā, ka piepildījušās pavasarī mūsu pieminētās bažas par iespējamo negatīvo attīstības scenāriju un tālāku sankciju noteikšanu no abām pusēm, Latvijas Banka šī gada izaugsmes prognozi aktualizē – IKP pieaugums 2014. gadā kopumā būs 2.9%. Attēls
Arī nākamajā gadā sagaidām, ka izaugsme būs mērena - 2.7% apmērā, un tas, kā vienmēr esam to uzsvēruši, ir mūsu tā saucamais bāzes scenārijs. Ja lietas attīstīsies labāk un "Liepājas metalurgs" atsāks savu darbību līdz šā gada beigām vai nākamā gada sākumam, šī prognoze varētu tikt pārskatīta uz augšu. Savukārt, ja nenoteiktība ar ārējo vidi turpināsies, pasliktināsies Eiropas ekonomiskās telpās rādītāji, turpināsies neziņa par konflikta noregulējumu Ukrainā un Krievijā un tādējādi pasliktināsies Krievijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji, Latvijai var nākties pārskatīt arī šos nākamā gada izaugsmes rādītājus.
Runājot par inflāciju, jāsaka, ka to būtiski ietekmē ne vien pasaules pārtikas un naftas cenu dinamika, neradot spiedienu uz inflāciju, bet arī ļoti nelielais patēriņa cenu kāpums galvenajās Latvijas importētāj-partnervalstīs. Attēls
Novērtējumu par 2014. gada vidējo inflāciju, ko jūnijā prognozējām 1.1% (kas ir saskaņotais patēriņa cenu indekss), šobrīd lejupvērsti ietekmē Krievijas noteiktās pārtikas produktu sankcijas. Līdz ar to Latvijas Bankas prognozes ir - inflācija šogad būs 0.7%. Attēls

2. sadaļa. Eiro zonas ekonomiskā situācija, to ietekmējošie faktori

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2. ceturksnī eiro zonas ekonomika auga par 0.7%. Attēls
Salīdzinoši vājais izaugsmes temps skaidrojams gan ar negatīviem kreditēšanas tempiem, gan laikapstākļu radītām īpatnībām un silto ziemu, kas ietekmēja Vācijas attīstību, gan arī ģeopolitisko situāciju Austrumukrainā, kas rada augstas nenoteiktības apstākļus reģionā, līdz ar to cieš kā uzņēmēju, tā investoru un patērētāju konfidence.
Gausā kreditēšanas attīstība ir būtisks drauds eiro zonas tautsaimniecības attīstībai, ņemot vērā to, ka eiro zonas uzņēmumi galvenokārt ir atkarīgi tieši no kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem ārējā finansējuma piesaistē, nevis no kapitāla tirgus, kā tas ir, piemēram, ASV.
Joprojām daudzās valstīs banku piešķirto kredītu procentu likmes saglabājas augstas, neskatoties uz eiro naudas tirgus indeksu samazinājumu
Inflācija eiro zonā jau 11 mēnešus pēc kārtas ir saglabājusies zemāka par 1%, tā turpina samazināties un augustā gada inflācijas līmenis bija vien 0.4%, kas ir ievērojami zem Eirosistēmas noteiktā mērķa līmeņa 2% apmērā. Dažās valstīs jau vairākus mēnešus ir novērotas negatīvas inflācijas likmes, bet attīstītajās valstīs reģistrētā inflācija joprojām turpina samazināties. Lai arī vidējā termiņā inflācijas prognozes saglabājas saskaņā ar ECB prognozēm, tuvākajā nākotnē riski cenu līmeņa pieaugumam eiro zonā ir ierobežoti un lejupvērsti. Attēls

3. sadaļa. Kreditēšana Latvijā un TLTRO

Pievēršoties kreditēšanai Latvijā, nedaudz statistikas.
Šā gada jūlijā Latvijas kredītiestādes un ārvalsts kredītiestāžu Latvija filiāles rezidentiem bija izsniegušas 12.9 miljardus eiro, no tiem 6.6 miljardi eiro bija izsniegti nefinanšu sabiedrībām, 4.8 miljardi eiro mājsaimniecībām mājokļa iegādei un 0.9 miljardi eiro mājsaimniecībām patēriņam un pārējiem tēriņiem.
Pēdējos gados izsniegto kredītu atlikums pakāpeniski samazinās, kredītiestādēm izsniedzot diemžēl arvien mazāk un mazāk jauno kredītu, nekā tām tiek atmaksāti iepriekš izsniegtie kredīti. Taču kopējā rezidentiem izsniegtā kredītu atlikuma gada krituma temps pakāpeniski samazinās un tuvojas nullei. Attēls Attēls
Pēckrīzes periodā mainījušās globālās tendences arī citur. Kopējo kredītu apjoma pieaugums attiecībā pret IKP izaugsmi palēninājies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs gan pasaulē, gan Eiropā.
Vājo kreditēšanas attīstību veicina vairāku kredītu piedāvājuma un pieprasījuma faktoru mijiedarbība. No pieprasījuma puses kreditēšanu kavē šādi faktori.
  • Pirmkārt, kreditēšanas attīstību joprojām lielā mērā nosaka pirmskrīzes "mantojums", piemēram, starpbanku attiecības, sabojātā kredītvēsture.
  • Otrkārt, tā ir neziņa par turpmāko tautsaimniecības attīstību reģionā, ņemot vērā gan eiro zonas tautsaimniecības lēno attīstību, gan ģeopolitiskos notikumus kaimiņvalstīs.
  • Treškārt, pēc Latvijas tautsaimniecības krīzes uzņēmumi strauju attīstību spēja panākt galvenokārt uz savu iekšējo resursu rēķina un nepaļaujoties uz banku kredītiem.
  • Ceturtkārt, un tas jau ir piedāvājuma puses faktors, to nosaka līdzīgi faktori – tostarp vēsture un neziņa. Pēc pārmērīgi straujas kreditēšanas attīstības 2004. – 2008. gadā kredītiestādes ir kļuvušas piesardzīgākas un izvirza ievērojami stingrākas prasības pret kredītņēmējiem, tādējādi vēlēdamās samazināt savu pakļautību kredītriskam.
  • Piektkārt, kredītņēmēju ienākumi, nodrošinājums un kredītrisks kļuvis kredīta saņemšanai neatbilstošs salīdzinājumā ar tām prasībām, ko izvirzījušas bankas.
  • Sestkārt, jāņem vērā, ka pašu kredītiestāžu iespējas un vēlme kreditēt kopš 2008. gada ievērojami mazinājusies: vairākām kredītiestādēm ir zināmi sarežģīti piesaistīt ilgtermiņa finansējumu starptautiskajos tirgos.
  • Visbeidzot, kredītiestāžu aktivitāti kreditēšanā noteikti neveicina arī neziņa, ko minēju sākumā. Tā saistīta ar dažādām likumdošanas iniciatīvām, kas varētu būtiski apgrūtināt kredītiestāžu biznesu nākotnē. Šeit es runāju par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest nolikto atslēgu principu, tādējādi pārvelkot svītru banku interesei kreditēt hipotekāro kredītu aizdevumus.
Turpinoties kreditēšanas kritumam, arī Latvijā turpmākā izaugsme varētu nākotnē bremzēties. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka šie vakar pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi tiks vēlreiz rūpīgi pārskatīti un atgriezti otrreizējai caurskatīšanai nākamajai Saeimai un tiks veikti attiecīgie grozījumi.
Runājot par iespējamo rīcību, atgādinu, ka ECB Padome savā 5. jūnija sēdē nolēmām sākt mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (TLTRO), kurās eiro zonas kredītiestādēm par ļoti zemām procentu likmēm (pēc likmju tālākas samazināšanas septembra sēdē - 0.15% gadā) būs pieejami aptuveni 400 miljardi eiro uz 4 gadiem. Es domāju, dāmas un kungi, mēs visi labi atceramies vēl neseno pagātni, kad par to varēja tikai sapņot. Kad mēs gājām skolā, garākais termiņš, uz kuru centrālās bankas izsniedza kredītus komercbankām, bija 90 dienas. Turklāt – par salīdzinoši dārgām procentu likmēm. Šobrīd 4 gadu termiņš, 400 miljardi un 0.15% likme ir ļoti liels atbalsts, lai atdzīvinātu kreditēšanu visā Eiropā, tostarp eiro zonā.
Ko tas nozīmēs Latvijas kredītiestādēm? Tas nozīmēs lētu, uz tautsaimniecības attīstību tieši mērķētu naudu aptuveni 560 miljonu eiro. Turklāt šīs summas var būtiski pieaugt – līdz pat 3 reizēm, ja šie pirmie 560 miljoni tiks paņemti.
Kopumā TLTRO nauda tiks piešķirta komercbankām 8 posmos – šogad septembrī un decembrī, un pēc tam vēl 6 reizes ik ceturksni.
Pirmajos divos TLTRO posmos kredītiestādes kopsummā varēs aizņemties 7% no 2014. gada aprīļa beigās bilancē esošajiem eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem (izņemot mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtos kredītus).
Nākamajās TLTRO izsolēs līdz pat 2016. gada jūnijam kredītiestādes varēs izdevīgi aizņemties resursus, kas 3 reizes pārsniedz to neto jaunu kredītu pieaugumu eiro zonas nefinanšu sektoram.
Tas, vai šī programma būs nozīmīgs grūdiens kreditēšanas izkustināšanā no pašreizējā miera stāvokļa – gan eiro zonā, gan Latvijā – būs atkarīgs no banku un uzņēmumu sadarbības.
Jāatceras – šai programmai būs arī netieša pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku, jo veicinās kreditēšanu un ekonomisko aktivitāti nozīmīgās Latvijas eksporta partnervalstīs.
Vienlaikus var jau arī izdarīt pirmos secinājumus – septembra izsoles rezultāti apstiprina mūsu viedokli, ka banku sektoram šobrīd ir pieejami samērā daudz līdzekļu, finansējums ir pietiekams un, iespējams, pastāv tomēr citi šķēršļi kreditēšanas attīstībai.
Un viens no šiem šķēršļiem ir neziņa. Neziņa, kas notiks ar valsts finansēm, budžetu, ārējo parādu un nodokļu sistēmu. Tiks celti nodokļi vai nē. Attēls

4. sadaļa. Budžeta disciplīnas izšķirīgā nozīme. Attēls

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nepieciešams ne tikai stimulēt ekonomiku ar dažādu finansēšanas programmu palīdzību – gan ar Eirosistēmas kreditēšanas veicināšanas pasākumiem, gan Eiropas struktūrfondu apgūšanu –, bet izšķiroša nozīme ir saprātīgas budžeta politikas īstenošanai.
Diemžēl, iepazīstoties ar atsevišķiem priekšvēlēšanu gaisotnē izteiktiem viedokļiem, rodas sajūta, ka pamazām aizmirstam pēdējos krīzes gados sāpīgi gūto pieredzi un mācības. Šodien vēlos par to atgādināt un izteikt stingru brīdinājuma signālu sabiedrībai – dzīvošana pāri saviem līdzekļiem nav pieļaujama.
Latvijā tā saucamajos treknajos gados tika saimniekots uz parāda, atstājot klēti tukšu – neražas reizei vai priekšdienām neko neuzkrājot. To sāpīgi sajūtām 2008. un 2009. gadā, kad visas pasaules ekonomikā un finansēs iestājās sasalums. Tuvi un tāli kaimiņi – Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un reģiona valstis 2008. gada decembrī steidza palīgā Latvijai un deva iespēju aizņemties, lai budžeta iztrūkumu varētu mazināt pakāpeniski, nevis vienā rāvienā, kas apdraudētu valsts spēju kārtot maksājumus un saistības. Starptautiskais aizdevums ļāva Latvijai "nopirkt" laiku un sakārtot tautsaimniecību tā, lai turpmāk netērējam nenopelnīto. Tomēr diemžēl šī "laika nopirkšana" mums maksāja vairākus miljardus eiro.
Pēckrīzes laikā Latvija atjaunoja eksporta konkurētspēju un kļūstot par vienu no straujāk augošajām ekonomiskām. Atjaunojies arī iekšzemes pieprasījums.
Veiktās strukturālās reformas un saprātīga budžeta politika ļāva Latvijai izpildīt kritērijus, lai pārietu uz eiro, kas nozīmē zemākas procentu likmes gan valstij, gan uzņēmējiem. Izdevies atjaunot investoru uzticību Latvijai.
Mēs ļoti labi varam redzēt, kā domāšanas un rīcības sakārtošana nes augļus arī finansiālā izteiksmē – ar skaidru fiskālās disciplīnas solījumu un ieviestu eiro Latvijas budžets ik gadu ietaupa ap 50 miljonus eiro ar zemākiem parāda apkalpošanas izdevumiem. Nākamgad, ja neko nesabojāsim, tie būs pāri par 70 miljoniem eiro. Tie nav abstrakti ieraksti ailītēs, tā ir reāla nauda, ko valdība novirzījusi tautsaimniecībai. Atkārtošu daudzkārt jau minēto šķietami paradoksālo likumu. Taupīga, saviem ienākumiem atbilstoša budžeta politika nozīmē - "mazāk ir vairāk". Mazāk nozīmē neaizņemties uz nākamo paaudžu rēķina.
Nepamatoti audzējot valsts tēriņus, palielinot budžeta deficītu un tādējādi graujot valsts starptautisko prestižu, valsts parāda apkalpošanas izmaksas pieaug, turklāt šis izmaksu pieaugums var izrādīties pat lielāks par tiem līdzekļiem, kas tiktu plānoti kā "ieguvums" no budžeta izdevumu palielināšanas.
Budžeta izstrādē jābalstās uz mūsu pašu Fiskālās disciplīnas likumā iekļautajām normām. Tas nozīmē, ka apstākļos, kad ekonomiskās izaugsmes tempi ir pozitīvi – kā tas ir arī Latvijas gadījumā –, valstij jāturpina mazināt budžeta deficītu. Budžeta deficīta palielināšana ir pieļaujama tikai negatīvas izaugsmes vai negatīvas izaugsmes draudu gadījumā nākotnē.
Runājot par nodokļu politiku, ļoti būtiski, lai tā būtu stabila un prognozējama. Tāpēc labākais ieteikums būtu ilgstošā laika periodā "neraustīt" nodokļu likmes un sistēmu kopumā, kas nozīmētu labāku un prognozējamāku uzņēmējdarbības vidi un lielāku uzņēmēju uzticību valstij. Nodokļu sistēmas stabilitāte veicinātu uzņēmēju pārliecību par nākotnes attīstību un rosinātu aktīvāk domāt par projektiem un investīcijām Latvijas valstī.
Mūsu priekšlikums ir panākt vienošanos starp valsti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, ka nodokļu sistēma tiek mainīta tikai reizi četros gados. Saeima tiek ievēlēta, tiek izdiskutēts, ko mainīt, kur virzīties, un ļaut uzņēmējiem savu darbību plānot vismaz vidējā termiņā un mazināt cilvēku neziņu, kas notiks nākotnē.
Ja jaunā Saeima tomēr nolemj veikt korekcijas nodokļos, esam jau vairākkārt norādījuši, ka no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa svarīgi ir īstenot tādas reformas nodokļu sistēmā, kas nepasliktina kopējo valdības budžeta bilanci. Tādas iespējas ir, un šajā jomā vispirms būtu jākoncentrējas uz šiem fiskāli neitrālajiem soļiem un instrumentiem. Var mainīt visas lietas, bet noteiktos rāmjos – nepasliktināt kopējo budžeta bilanci.
Latvijas Bankas interese ir rūpēties par makroekonomisko stabilitāti un sniegt pamatotu viedokli sabiedrībai un valdībai.
Taču Latvijā ir institūcija, kuras tiešais uzdevums ir uzraudzīt fiskālo nosacījumu ievērošanu budžeta likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā. Tāpēc izsaku vislielākās lielākās cerības, ka Fiskālās disciplīnas padome savā pirmajā pilnajā budžeta ciklā, kas iekrīt tik sarežģītā laikā, ļoti precīzi sekos budžeta disciplīnas ievērošanai un sniegs atzinumus, kā Latvijas jaunajai valdībai pēc vēlēšanām veidot budžetu.