06.06.2014. Latvijas Bankas prezidenta preses konference

1. sadaļa. Eiro zonas ekonomiskā situācija, to ietekmējošie faktori un Eiropas Centrālās bankas Padomes 05.06.2014. lēmumi

Vērtējot eiro zonas attīstību pēdējo mēnešu laikā, redzam mērenas atkopšanās tendences. Taču šī izaugsme ir trausla, un tas turpina radīt lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, pastiprinot riskus, ka inflācijas līmenis, kas ir būtiski zemāks nekā ECB noteiktais vidējā termiņa mērķis – 2%, varētu saglabāties ilgāk, nekā iepriekš prognozēts. Saskaņā ar jaunākajām inflācijas prognozēm šogad eiro zonas vidējā gada inflācija sasniegs 0.7%, un arī nākamajos gados inflācija eiro zonā saglabāsies zemā līmenī – 1.1% 2015. gadā un 1.4% 2016. gadā.

Raugoties uz eiro zonas makroekonomisko attīstību pēdējos mēnešos, pilnā mērā apstiprinās priekšstats, ka eiro zona pašlaik atrodas krustcelēs. No vienas puses, ir pilnīgi skaidrs, ka sliktākais jau ir gandrīz aiz muguras. Redzams, ka ir atsākušās kapitāla plūsmas uz valstīm, kurās iepriekš bija novērojamas nopietnas ekonomiskas problēmas un kurās bija nepieciešams spert būtiskus soļus makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai. Šo kapitāla ieplūžu rezultātā valdības vērtspapīru likmes līdzšinējās problēmvalstīs ir būtiski samazinājušās – piemēram, Portugālē no vēsturiski augstajiem 13.85% līdz 3.82% vai Īrijā no 12.45% līdz 2.90%.

Tas nozīmē, ka finanšu tirgos uzticība šīm valstīm un valstu veiktajām politikas izmaiņām ir atgriezusies. Tas arī nozīmē, ka krīzes ietekmē veiktajām strukturālajām un budžeta reformām ir reāls, taustāms rezultāts. Primārais budžeta deficīts, ko rēķina, neieskaitot maksājumus par valsts parāda apkalpošanu, daudzās eiro zonas valstīs ir ievērojami uzlabojies, salīdzinot ar situāciju pirms krīzes. Turklāt ekonomikas kopējā izaugsmē arvien vairāk valstīs aizvien lielāka loma ir tieši eksporta attīstībai, kas aizstāj iepriekš bieži pieredzēto uz parāda pieauguma balstīto iekšējo patēriņu. Tas ir apliecinājums, ka veiktās korekcijas ekonomikā ir bijušas sekmīgas.

No otras puses, ir skaidri jāatzīst, ka vēl ir tāls ceļš ejams līdz situācijas pilnīgai normalizācijai, - joprojām vairākās ekonomikas politikas jomās nākamajos gados nepieciešams straujāks progress. Pirmkārt, valdības parāda līmenis daudzās valstīs saglabājas pārāk augsts (tas ir ievērojami audzis, salīdzinot ar 2007. gadu). Otrkārt, daudzās valstīs bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks nekā pirmskrīzes periodā, un daudzās valstīs šim bezdarbam ir strukturāls raksturs, proti, darba devējiem nepieciešamās prasmes nesakrīt ar prasmēm, kas pieejamas darba tirgū. Treškārt, par spīti vispārējam uzlabojumam un izaugsmes atjaunošanai eiro zonā, tai skaitā Latvijā, kreditēšana attīstītās lēni. Jaunākie dati apstiprina, ka kreditēšana eiro zonā vēl aizvien ir vāja – monetāro un finanšu institūciju kredītu nefinanšu sabiedrībām atlikums aprīlī samazinājās par 2.7%.

Turklāt, neraugoties uz iepriekšējiem monetārās politikas lēmumiem par bāzes procentu likmju mazināšanu un naudas tirgus likmju kritumu, joprojām daudzās valstīs banku piešķirto kredītu procentu likmes saglabājas augstas. Šāda situācija, kad kredītu procentu likmes ir augstas un kopējā kreditēšana neattīstās, neļauj straujāk augt eiro zonas tautsaimniecībai, un tas savukārt pastiprina zemās inflācijas riskus.

Izvērtējot šos faktorus, 5. jūnijā Eirosistēmas centrālo banku vadītāji ECB Padomes sēdē nolēma vēl tālāk samazināt procentu likmes.

Noguldījumu iespēju likme samazināta no 0.00% (šādā līmenī kopš 2012. gada jūlija) līdz mīnus 0.10%; galvenā refinansēšanas operāciju likme samazināta no 0.25% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra) uz 0.15%; aizdevumu iespēju likme samazināta no 0.75% (šādā līmenī kopš 2013. gada novembra) uz 0.40%.

Lai atbalstītu šos procentu likmju lēmumus, ECB Padome vienojās par vairākiem papildu monetārās politikas instrumentiem.

Sākot ar 2014. gada septembri, tiks uzsāktas jaunas mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, kurās kredītiestādēm par ļoti zemām procentu likmēm (0.25%) būs pieejami aptuveni 400 miljardu eiro, kas novirzāmi tautsaimniecības kreditēšanai.

Ir pieņemts lēmums pagarināt fiksētas procentu likmes izsoles ar pilna laika apjoma piešķīrumu vismaz līdz 2016. gada decembrim.

Ir nolemts pārtraukt termiņnoguldījumu izsoļu organizēšanu, kuras tika ieviestas, lai neitralizētu ar "Vērtspapīru tirgu programmu" saistīto naudas apjoma pieaugumu.

Visi šie lēmumi, kas primāri vērsti uz cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu, padara monetāros nosacījumus vēl labvēlīgākus arī tautsaimniecības izaugsmei. Šie lēmumi arī mudinās bankas aktīvāk kreditēt tautsaimniecību. To stimulēs gan lēmums pārtraukt banku termiņdepozītu izsoļu rīkošanu, gan negatīvas procentu likmes banku noguldījumiem eiro zonas centrālajās bankās (kas nozīmē, ka bankas maksās par saviem depozītiem centrālajai bankai), gan papildu ilgtermiņa finansējuma piešķiršana bankām, kura apjoms katrai bankai būs atkarīgs no tā, cik aktīvi šī banka izsniegs kredītus privātajam sektoram.

Turklāt, par nākotni runājot, ECB Padome pieņēma lēmumu turpināt sagatavošanās darbus pie iniciatīvas par aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas, ja šāda rīcība nākotnē būtu nepieciešama. ECB Padome apliecina, ka ilgākā laika periodā procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī un ka ir gatava lietot arī netradicionālus monetārās politikas instrumentus, ja tas būs nepieciešams.

Jūs jautāsit, ko šie lēmumi nozīmē Latvijai.

Vispirms – izaugsmes nostiprināšanās eiro zonā labvēlīgi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecību. Tomēr papildus šim netiešajam efektam lēmumi ietekmēs Latvijas finanšu sistēmu arī tiešā veidā. Arī Latvijā bankas ļoti piesardzīgi attiecas pret tautsaimniecības kreditēšanu un glabā nozīmīgus brīvos finanšu līdzekļus centrālajā bankā. Pēdējos mēnešos šis banku brīvo līdzekļu apjoms ir svārstījies aptuveni 2 miljardu eiro līmenī.

Līdz ar ECB Padomes lēmumu banku līdzšinējā stratēģija vairs nebūs efektīva. Termiņnoguldījumu iespējas vairs nebūs, bet, vienkārši turot brīvos līdzekļus centrālajā bankā un nelaižot tos apgrozībā, bankas cietīs zaudējumus. Nepārprotiet – šī lēmuma mērķis nav sodīt bankas. Tieši otrādi – mērķis ir sekmēt aktīvāku tautsaimniecības kreditēšanu. Tāpēc bankām tiks piedāvāti papildu līdzekļi ar vēsturiski garāko termiņu (līdz pat 4 gadiem) un vēsturiski zemākajām likmēm (pašlaik 0.25%).

Analizējot situāciju kā centrālās bankas vadītājs, varu teikt, ka šie ir labākie iespējamie nosacījumi no jauna izsniegto kredītu finansēšanai, un es aicinu bankas aktīvi šo piedāvāto iespēju izmantot.

Papildus jāuzsver, ka piešķirtos līdzekļus bankas nevarēs izmantot mājsaimniecību nekustamā īpašuma kreditēšanai.

2. sadaļa. Ekonomiskā situācija Latvijā

Tagad sīkāka analīze par Latvijas ekonomikas tendencēm. Pirmā ziņa – lai ko teiktu skeptiķi un nelabvēļi, Latvija turpina būt starp straujāk augošajām ekonomikām eiro zonā.

Saskaņā ar Eurostat ātrā novērtējuma datiem, kas ļauj salīdzināt visas eiro zonas valstis, Latvijas reālais IKP sezonāli izlīdzinātajā izteiksmē 1. ceturksnī pieauga par 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 2.4% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, taču izaugsme bija nedaudz vājāka, nekā prognozēts.

Pozitīvi, ka situācija uzlabojas vairākumā attīstīto valstu, tai skaitā daudzās ES valstīs, kur Latvija pārdod vairāk nekā 70% no kopējā preču eksporta. Tomēr piesardzību par attīstības prognozēm raisa vairāku mums nozīmīgu eksporta tirgu vājināšanās. Gribu minēt Igauniju, Somiju un Krieviju.

Saistībā ar ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā ir pieaugusi arī neskaidrība un riski ekonomikā. Taču negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību 1. ceturksnī galvenokārt noteica iekšēji notikumi, kas pazemināja rezultātus gan apstrādes rūpniecībā, gan arī enerģijas ražošanā.

Iesākšu ar labām ziņām trīs pakalpojumu nozarēs – transportā, tūrismā un būvniecībā.

• Latvijas ostās šī gada 1. ceturksnī pārkrāva par 9.4% vairāk kravu nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 7.6%. Operatīvā informācija par aprīli liecina par nelielu turpmāku uzlabojumu, tomēr, ņemot vērā Krievijas pieprasījuma lielo nozīmi transporta sektora attīstībā, saglabājas bažas par situācijas noturīgumu.
• Arī tūrisma sektorā, kur ap 1/3 tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu ir no Krievijas, 1. ceturksnī vērojams aktivitātes kāpums – tūristu skaits, tai skaitā no Krievijas, ir pieaudzis – par 19.8%.
• Straujš pieaugums 1. ceturksnī bija vērojams būvniecībā, īpaši nedzīvojamo ēku būvniecībā, taču kāpums notika arī dzīvojamo ēku un inženierbūvju celtniecībā.

Tomēr vairākos sektoros tautsaimniecības izaugsme bija lēnāka par prognozēto.

• Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās 1. ceturksnī samazinājās par 5.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija vien 0.3% virs iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa. Lai arī atsevišķu nozaru uzņēmumi ziņoja par Krievijas pieprasījuma mazināšanās negatīvo ietekmi, tomēr kopumā apstrādes rūpniecības sarukumu noteica iekšējie faktori, lielākoties izlaides apjoma samazināšanās metālu ražošanas nozarē (par 48.0% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), kas skaidrojams ar problēmām vairākos metālu nozares uzņēmumos.
• Savukārt enerģētikas izlaidi mazināja neraksturīgi siltie laikapstākļi pagājušajā ziemā.

Pēc pēdējā pusgadā piedzīvotās lejupslīdes nominālā preču eksporta gada pieaugums 1. ceturksnī bija 2.3% virs pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Tomēr bažas par nozaru izaugsmes noturību rada ārējā pieprasījuma mazināšanās atsevišķos tirgos, it īpaši nozarēs, kas ciešāk saistītas ar Krievijas tirgu. Latvijas preču eksports uz Krieviju pēdējo mēnešu laikā ir nozīmīgi pavājinājies.

Būtiski nav mainījusies situācija kreditēšanas piedāvājumā un pieprasījumā. Kopējais banku izsniegto kredītu apjoms turpina lēnām samazināties. Ceru, ka ECB vakardienas lēmumi sekmēs pozitīvu pavērsienu kreditēšanā Latvijā.

Tātad šī gada 1. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte Latvijā bija vājāka par pērn prognozēto, un piesardzību vairo ģeopolitiskā situācija reģionā. Līdz ar to Latvijas Banka pārskatījusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2014. gadam no 4% uz 3.3%.

Runājot par inflāciju, gada inflācija Latvijā aizvien tuvāk atbilst pašreizējai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Gada pamatinflācija pēc pakāpeniska kāpuma 2013. gada laikā 2014. gada pirmajos mēnešos stabilizējās, pārsniedzot 1%. Tā atspoguļo mērenu tautsaimniecības izaugsmi, kā arī ietver nelielu netiešo nodokļu ietekmi sakarā ar akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem. Kopējā gada inflācija aprīlī bija 0.7% - zemāka nekā pamatinflācija, ko noteica enerģijas cenu sarukums pagājušajā gadā, taču enerģijas cenu pazeminošā ietekme uz inflāciju mazinās. Šogad nav vērojamas straujas naftas cenu svārstības, un vidēji tās saglabājas  pērnā gada līmenī.

Svarīgākie cenas ietekmējošie faktori turpinās uzturēt zemu inflāciju Latvijā. Iekšējie faktori – pirmkārt, darba ražīguma kāpums kā darba samaksas pieauguma galvenais virzītājs, otrkārt, lēnāks bezdarba līmeņa samazinājums un, treškārt, vājā kreditēšanas attīstība – neradīs būtisku iekšējā pieprasījuma kāpumu un spiedienu uz inflāciju. Pārtikas cenu pieauguma spiediens pasaulē ir mazinājies, uzlabojoties apstākļiem un labības ražības prognozēm, kā arī pieaugot piena produktu piedāvājumam un vājinoties tā pieprasījumam lielākajās noieta valstīs.

Faktiskie inflācijas dati atbilst prognozētajiem, un inflācijas prognozes korekciju no 1.7% uz 1.1% galvenokārt nosaka tas, ka līdz 2015. gadam tika atlikta elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām.

3. sadaļa. Saprātīgas budžeta politikas nozīme

Manis iepriekš minētā ekonomikas izaugsmes mazināšanās Latvijā šogad ietekmēs arī valsts budžetu. Zemāka nekā iepriekš plānota ekonomiskā izaugsme nozīmē arī mazākus budžeta ieņēmumus, kas pie nemainīgiem budžeta izdevumiem palielina šogad prognozēto valdības budžeta deficīta lielumu. Saskaņā ar Latvijas Bankas speciālistu aprēķiniem izaugsmes mazināšanās no 4.0% uz 3.3% un iespējamais izdevumu pieaugums palielina šī gada budžeta deficītu par aptuveni 0.3 procentu punktiem. Vēl 0.2 procentu punktu iespējamu palielinājumu budžeta deficītam, kas izteikts saskaņā ar Eiropā piemēroto EKS95 metodoloģiju, rada t.s. korekcijas apmērs. EKS budžeta korekcija nozīmē budžeta naudas plūsmas korekciju atbilstoši laikam, uz kuru tā attiecas.

Tātad mūsu prognozes liecina, ka vispārējās valdības konsolidētais budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 1.5%, kas ir pasliktinājums par 0.5 procentu punktiem pret valdības jau plānoto izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem.

Tas nozīmē, ka patlaban ir īstais brīdis atcerēties un neatkārtot tās kļūdas, kas tika pieļautas trekno gadu laikā, pirms 10 gadiem un kuru dēļ Latvija piedzīvoja dziļu krīzi:

• valsts dzīvoja pāri saviem līdzekļiem;
• valstī bija liels strukturālais budžeta deficīts;
• valsts neuzkrāja nebaltām dienām;
• valsts vājināja savu, resp., savu uzņēmumu konkurētspēju;
• valstī pasliktinājās maksājumu bilances situācija.

Turklāt jāņem vērā, ka riski reģionā ir nozīmīgi un arī mūsu jaunākās prognozes nav akmenī cirstas – situācija var mainīties. Šādos apstākļos piesardzība liek vēl rūpīgāk izvērtēt budžeta izdevumus, spert apņēmīgus soļus ekonomikas stabilizēšanā un ārējo risku ietekmes novēršanā.

Viena no būtiskākajām lietām ir piesardzīgums un saprātīgums budžeta plānošanā. Latvijas Bankas viedoklis – budžeta kopējos izdevumus 2014. gadā nedrīkst palielināt, un budžeta deficītu, kas jau tā augs lēnākas tautsaimniecības izaugsmes dēļ, nedrīkstētu audzēt, dalot nenopelnītu naudu. Latvija iepriekšējos gados ir ielikusi labus pamatus tautsaimniecības attīstībai , tai skaitā stiprinot fiskālo disciplīnu ar īpašu likumu un Fiskālās disciplīnas padomi. Jūs pamanījāt, ka aģentūra "Standard&Poor's" tikko paaugstināja Latvijas kredītreitingu, un esam arī ziņojuši par rekordzemajām likmēm, par kurām Latvijas Valsts kase aizņemas naudu finanšu tirgos. Izsaku vislielāko cerību, ka šos grūti gūtos augļus viegli neaizlaidīsim vējā. Domāju, ka visi labi apzināmies, ka pastāv divas iespējas. Viena ir saglabāt zemas parāda apkalpošanas izmaksas, kas faktiski nozīmē saglabāt ieguldījumiem uzticamas valsts statusu un ietaupīt desmitiem miljonu eiro valsts budžetā. Otra – līst dziļāk tēriņos un ar paātrinājumu audzēt parāda izmaksas, atkal neko neuzkrāt nebaltai dienai, pasliktinot Latvijas konkurētspēju, maksājumu bilanci un nākotnes izaugsmes izredzes. Tagad labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem.