Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijā, kā arī sprieda par turpmāko monetārās politikas virzību.
Inflācija
Vispirms par inflāciju. Jaunākās norises tautsaimniecībā turpina apliecināt mūsu iepriekš teikto, proti – raugoties no vidējā termiņa perspektīvas, pašlaik nepastāv būtiski riski, kas varētu nākotnē apdraudēt cenu stabilitāti. Darba samaksas pieauguma temps kopumā atbilst darba ražīguma attīstības tendencēm, globālo naftas cenu kāpuma risks kopš gada vidus ir mazinājies, arī globālās neapstrādātās pārtikas preču cenas palīdz uzturēt salīdzinoši zemu inflācijas līmeni. Arī pašreizējā gausā kreditēšanas attīstība valstī neļauj tuvākajā nākotnē sagaidīt būtisku iekšējā pieprasījuma kāpumu, kas varētu apdraudēt cenu stabilitāti.
Zemu inflāciju rāda arī jaunākie dati: oktobrī vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga tikai par 0.3%, salīdzinot ar septembri, un palika nemainīgs, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri.
Faktiskie inflācijas dati jau vairākus mēnešus ir izrādījušies zemāki, nekā gaidīts. Tas ļauj spriest, ka gada vidējā inflācija varētu būt zemāka par iepriekš prognozēto. Šobrīd jau var visai droši apgalvot, ka gada vidējā inflācijas rādītājs šogad būs tuvs nullei. Pamatinflācijas un neapstrādātās pārtikas cenu kāpuma ietekmi gandrīz pilnībā neitralizēs degvielas un administratīvi regulējamo cenu deflācija. Tādējādi Latvijai šogad būs izdevies apvienot šķietami neiespējamo – laikā, kad esam viena no straujāk augošajām valstīm Eiropas Savienībā (ES), saglabājam vienu no zemākajiem inflācijas līmeņiem.
Nav apstiprinājušās bažas, ka pēc tam, kad Latvija saņems uzaicinājumu iestāties Eiropas monetārajā savienībā, inflācijas rādītāji ies uz augšu un viss tas, kas tika izdarīts līdz martam-aprīlim, būs tikai fikcija. Šī teorija nav apstiprinājusies.
Vairāki faktori, kas nosaka zemu inflāciju šogad, būs spēkā arī nākamgad. Trīs piemēri:
- sagaidām, ka darba samaksa valstī nākamgad pieaugs atbilstoši darba ražīguma izmaiņām;
- globālās degvielas cenas nākamgad paredzamas stabilas, uz ko pašlaik norāda vidēja termiņa fundamentālie faktori, tas ir, globālais pieprasījums un piedāvājums. Par šādu attīstību gan nevaram būt pilnībā pārliecināti, tomēr pašreizējā virzība mums liek domāt, ka īstermiņā cenas saglabāsies stabilas;
- arī kreditēšanas temps nākamgad, visticamāk, būtiski nepieaugs, un kopējais banku izsniegto kredītu portfelis turpināsies samazināties, banku no jauna izsniegto kredītu apjomam turpinot būt mazākam par kredītu atmaksās saņemtajiem līdzekļiem. Izaugsme uzņēmumu kreditēšanā varētu atsākties nākamā gada otrajā pusē.
Līdz ar to arī nākamgad fundamentālie faktori turpinās nodrošināt zemu inflāciju Latvijā.
Par iekšzemes kopproduktu
Šī gada 2. ceturkšņa faktiskie IKP dati un 2013. gada oktobrī veiktā vēsturiski statistisko datu korekcijas var ieviest nelielas izmaiņas arī IKP gada rādītājos, tomēr pašlaik nav pamata būtiski pārskatīt mūsu jau iepriekš izteikto prognozi, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad varētu sasniegt 4%. Mēs zinām, ka šodien ir publicēts IKP ātrais novērtējums, kas apstiprina, ka 3. ceturksnī IKP izaugsme ir saglabājusies 4.2% robežās. Arī nākamajam gadam mūsu prognozētais IKP pieauguma temps ir līdzīgs – 2014. gadā sagaidām starp 4.0% un 4.2% lielu tautsaimniecības izaugsmi.
Aplūkojot atsevišķu nozaru sniegumu, jāatzīmē, ka šogad labāks rezultāts par plānotajiem acīmredzot būs apstrādes rūpniecībā. Visa gada garumā nozares kopējo izaugsmi turpināja bremzēt "Liepājas Metalurga" nedienas, taču pārējie nozares uzņēmumi turpināja darboties veiksmīgi. Kopējā nozares pievienotā vērtība šogad, visticamāk, būs ar mīnus zīmi, tomēr, ja noņemam nost "Liepājas metalurga" efektu, 2013. gadā apstrādes rūpniecības nozare uzrādītu aptuveni 5% lielu izaugsmi. Turklāt pozitīvi, ka apstrādes rūpniecības izaugsmē liela loma šogad ir augstas pievienotas vērtības nozarēm – dažādu elektrisko iekārtu, mehānismu un ierīču, kā arī transportlīdzekļu ražošanai.
Būvniecības nozares pievienotā vērtība 2013. gada 2. ceturksnī pieauga par 5.3%. Joprojām nozares izaugsmi galvenokārt virza ES fondu līdzfinansēto objektu būvniecība. Lielāko daļu nozares izaugsmes veido ceļu būvniecība, dažādu ūdens saimniecības projektu realizācija pašvaldībās, kā arī transporta infrastruktūras darbu veikšana. Tomēr 2013. gada pirmajā pusgadā vērojama arī dzīvojamo ēku būvniecības atjaunošanās. Tajā pašā laikā būvniecības nozares noskaņojuma rādītāji saglabājas stabili zemi jau aptuveni gadu, kas neļauj prognozēt būtisku situācijas uzlabošanos tuvākajā laikā. Liela nozīme būvniecības turpmākajā attīstībā būs privāto investīciju dinamikai. 2013. gadā investīciju apjoms ir sarucis, tomēr virkne pazīmju liecina, ka 2014. gadā šī attīstība varētu būt nedaudz straujāka. Savukārt pozitīva ietekme uz būvniecību vidējā termiņā sagaidāma no iepirkuma un būvniecības likumu labojumiem, kas atvieglo būvniecības un iepirkumu procedūru birokrātiskos šķēršļus.
Transporta nozares pievienotā vērtība diemžēl samazinājusies par 5.1%. Arī šā gada 3. ceturksnī nav vērojamas būtiskas konjunktūras pārmaiņas un vērojams pārvadāto kravu apjomu samazinājums dzelzceļā un pārkrauto kravu apjoma samazinājums ostās. Sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk, tāpēc svarīga būs ostu pārvalžu spēja piesaistīt jaunas kravas un atklāt sev jaunus tirgus.
Skatoties no pieprasījuma puses, jau iepriekš prognozējām, ka IKP izaugsmes galvenais virzītājspēks šogad un nākamajā gadā būs privātais patēriņš, un jaunākie statistikas dati to arī apliecina. Savukārt lielākās bažas joprojām saistāmas ar preču un pakalpojumu eksporta izaugsmes palēnināšanos. Turklāt eksporta tirgus daļu analīze apliecina, ka eksporta pieauguma tempa kritums nav saistāms ar Latvijas ražotāju konkurētspējas samazināšanos – Latvijas tirgus daļas galvenajos eksporta tirgos turpina pieaugt. Diemžēl šim kritumam ir objektīvs iemesls, un tas ir vājais globālais pieprasījums, kas tiešā veidā ietekmē visas valstis, bet it sevišķi – tādas mazas un atvērtas valstis kā Latvija.
Par budžetu
No makroekonomiskās stabilitātes viedokļa valsts 2014. gada budžets ir vērtējams pozitīvi. Tas ir balstīts uz pietiekami konservatīviem pieņēmumiem par nākamā gada makroekonomisko attīstību, ņemot vērā ārējās vides trauslumu un joprojām valdošo neskaidrību par globālās ekonomikas atveseļošanās perspektīvām. Pozitīvi arī tas, ka nākamā gada budžets pēc gada pārtraukuma turpina pēdējos gados nostiprināto budžeta deficīta samazināšanas tendenci.
Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem
Apkopojot iepriekš minēto, mēs varam secināt, ka inflācija valstī gan šogad, gan arī nākamajos gados saglabāsies zema, un tautsaimniecības attīstības tendences nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Līdz ar to Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas un aizdevumu iespēju likmes, proti:
- Latvijas Bankas refinansēšanas likmi samazināt no 1.50% līdz 0.25% gadā;
- aizdevumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmes samazināt:
- no 2.0% līdz 0.75% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi ne vairāk kā 5 darbadienas;
- no 3.50% līdz 1.5% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi 6-10 darbadienas;
- no 5% līdz 2.5% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi vairāk nekā 10 darbadienu.
- Rezervju norma un noguldījumu iespēju likme netiek mainīta.
Izmaiņas stājas spēkā līdz ar 24. novembri.