Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijā, kā arī sprieda par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir saistīti ar inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību, kā arī kreditēšanas dinamiku valstī.
Inflācija
Jaunākās norises tautsaimniecībā, zemā inflācija un aplēses par situācijas attīstību turpmākajiem periodam liecina, ka šobrīd riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti. Pēdējo mēnešu inflācijas rādītāji konsekventi ir uzrādījuši zemāku cenu pieaugumu, nekā gaidīts gada pirmajā pusē, un augustā Latvijā pat īslaicīgi ir atgriezusies deflācija gada griezumā.
Pirmkārt, darba samaksas kāpums joprojām atbilst darba ražīguma pieaugumam – vienības darbaspēka izmaksu pieauguma tempi sezonāli izlīdzinātā izteiksmē šī gada sākumā pat ir samazinājušies iepretim 2012. gada rādītājiem.
Otrkārt, naftas cenu kāpumu, ko nosaka nestabilā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, kompensē galveno lauksaimniecības preču grupu cenu kritums, kur vienīgais izņēmums - piena cena. Graudaugu ražas prognozes 2013./2014. gadam globāli ir augstākas kā iepriekšējā gadā. Līdz ar to, sekojot eksporta ierobežojumu pakāpeniskai samazināšanai, graudu cenas pasaules tirgos piedzīvo lejupslīdi. Tas samazina cenas Eiropas Savienības un - attiecīgi - arī Latvijas tirgū.
Treškārt, gāzes tirdzniecības cenas prognozētā attīstība uzrāda nemainīgu vai pat nedaudz lejupvērstu tendenci. Tajā pašā laikā jau iepriekš novērotais gāzes cenu samazinājums turpina ietekmēt siltumenerģijas tarifu kritumu arvien vairāk Latvijas reģionu pilsētās. Jaunākie tarifu samazinājumi apstiprināti – Cēsīm un Jūrmalai no šī gada oktobra.
Dabasgāzes un ar to saistītās siltumenerģijas tarifu dinamika šajā apkures sezonā kopumā arī ir gaidāma labvēlīgāka - tas ir, tarifi zemāki nekā pagājušajā ziemā, ja deviņu mēnešu vidējā mazuta cena turpinās samazināties vēl vismaz tuvāko pāris mēnešu laikā.
Tas atstāj kopumā labvēlīgu ietekmi arī uz kopējo inflācijas līmeni.
Visbeidzot, gribu īsi komentēt arī iespējamo efektu uz cenām saistībā ar nākamgad paredzēto eiro ieviešanu. Pārskatot masu medijos publicēto, var rasties iespaids, ka cenu noapaļošana uz augšu pirms eiro ieviešanas ir tik plaši izplatīta parādība, ka tā noteikti būtiski paaugstinās kopējos inflācijas rādītājus valstī. Tas ir maldinošs iespaids. Ir tā, ka katram skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas, bet tas savukārt vienkārši nenonāk masu medijos. Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Noapaļošanas gadījumi savukārt vērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto grupā. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.
Saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0.1, varbūt 0.2 procenta punktiem.
Ņemot vērā nupat minēto, varam secināt, ka šobrīd spēkā paliek līdzšinējā gada vidējās inflācijas līmeņa prognoze – tā nepārsniegs 0.7% līmeni. Vēl vairāk, jaunākie dati pat ļauj sagaidīt, ka gada inflācijas rādītāji gada beigās būs pat vēl nedaudz zemāki.
Par IKP
Jaunākie dati par tautsaimniecības attīstību kopumā uzrāda tendences, kas sakrīt ar mūsu līdz šim nospraustajām prognozēm. Līdz ar to šobrīd nav pamata pārskatīt mūsu izaugsmes prognozes par IKP, ko iepriekš šim gadam prognozējām 4.1% apjomā.
Īsi ieskatoties nozaru attīstībā: apstrādes rūpniecības jaunākie dati uzrāda labāku situāciju, nekā iepriekš gaidīts. Ņemot vērā "Liepājas metalurga" problēmas, iepriekš prognozējām, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz visu apstrādes rūpniecības nozari kopumā, un šī gada 2. ceturksnī paredzējām apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu samazinājumu.
Tomēr faktiskie dati izrādījušies labāki – ar mazāku pievienotās vērtības kritumu, nekā gaidīts. Situācija metāla apstrādes nozarē atbilst iepriekš plānotajam, t.i., uzrāda būtisku apjomu samazinājumu, bet šo negatīvo efektu lielā mērā palīdz kompensēt labāka izaugsme citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, un, pirmām kārtām, ja runājam par citu transportlīdzekļu - kuģu - ražošanu.
Tajā pašā laikā izaugsme citās tautsaimniecības nozarēs šogad varētu būt nedaudz zemāka, nekā iepriekš plānots. Pirmkārt, lauksaimniecības nozari šogad ietekmēs graudaugu raža, kas acīmredzot šogad būs zemāka nekā pagājušajā gadā. Arī cenu apstākļi Latvijas lauksaimniekiem šogad nav tik labvēlīgi kā pērn, jo labas ražas šogad ir gaidāmas arī Āzijā un Eiropā. Otrkārt, arī transporta nozarē kravu samazinājums dzelzceļā un ostās turpinās negatīvi ietekmēt visas nozares kopējos rādītājus, un tos tikai daļēji spēs kompensēt kravu pieaugums autotransportā. Tātad kopumā labākus kā gaidīts rezultātus vienās tautsaimniecības nozarēs šogad kompensēs nedaudz lēnāki izaugsmes tempi citās nozarēs.
Privātā patēriņa izaugsme, kas joprojām ir noturīga, gada beigās vēl varētu pieaugt, jo sagaidām, ka daļa iedzīvotāju varētu gribēt iztērēt savā rīcībā esošos skaidrās naudas līdzekļus. Par to liecina iedzīvotāju aptaujas. Taču šo efektu jau esam ņēmuši vērā iepriekš, veidojot savas prognozes, līdz ar to šobrīd nav pamata tās mainīt.
Par kreditēšanas attīstību
Kopējais banku izsniegto kredītu portfelis joprojām diemžēl turpina samazināties, un šis krituma temps pat ir palielinājies pēdējo mēnešu laikā. To gan lielā mērā ir ietekmējuši dažādi vienreizēji ar kredītu pārklasifikāciju saistīti darījumi, tomēr arī izslēdzot šos vienreizējos faktorus, secinājums ir nemainīgs – kreditēšana Latvijā šobrīd ir salīdzinoši lēna un banku attieksme ir nogaidoša.
Kopējais banku kredītu iekšzemes nefinanšu iestādēm izsniegto kredītu apjoms šī gada augustā bija par 6.7% zemāks kā pirms gada, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms – par 7.8% mazāks. Tajā pašā laikā turpina palielināties banku brīvo līdzekļu noguldījums Latvijas Bankā, šobrīd šai summai jau pārsniedzot 600 miljonus latu katru nakti. Un tas neskatoties uz to, ka Latvijas Bankas noteiktā atlīdzība par šiem noguldījumiem nepārsniedz 0.075%. Saglabājoties šādai situācijai, kopējie kreditēšanas tempi varētu kļūt pozitīvi ne ātrāk kā 2015.gada sākumu.
Par Latvijas Bankas padomes lēmumiem
Apkopojot iepriekšminēto, jāsecina, ka inflācija valstī turpina uzrādīt zemākus tempus, kā iepriekš prognozēts. Kopējā tautsaimniecības attīstība ir stabila un nerada riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Vienlaicīgi tautsaimniecības kreditēšanas attīstības tendences ir vājākas, kā iepriekš plānots. Līdz ar to Latvijas Bankas padome šodien savā kārtējā sēdē nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas un aizdevumu iespēju likmes:
- Latvijas Bankas refinansēšanas likmi samazināt no 2.00% līdz 1.50% gadā;
- Aizdevumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmes samazināt:
Noguldījumu iespēju likme un rezervju norma netiek mainīta.
Izmaiņas stājas spēkā līdz ar šī gada 24. septembri.