Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Galvenie secinājumi saistīti ar ekonomisko aktivitāti valstī, inflācijas dinamiku un kreditēšanas attīstību.
Par inflāciju
Gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1.6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū. To, ka gada gaitā inflācija samazināsies, bijām prognozējuši, bet oktobrī kritums izrādījās par pāris procenta punktiem lielāks, nekā gaidījām. Tas, protams, priecē.
Kas tad to noteica? Jāpiemin trīs noteicošie faktori: telekomunikācijas sakaru pakalpojumu cenu kritums konkurences ietekmē, atsevišķu preču pārdošanas akcijas, kā arī degvielas cenu kritums. Daļa no šiem faktoriem, visticamāk, būs ar vienreizēju ietekmi (piemēram, akciju cenas dzērieniem), kamēr citu – piemēram, sakaru pakalpojumu cenu ietekme būs ilgāka.
Inflācijai Latvijā ilgstoši saglabājoties zemā līmenī, kā jūs to redzat arī attēlā, oktobrī 12 mēnešu vidējais inflācijas rādītājs, kas tiek izmantots novērtējot valstu atbilstību dalībai eiro zonā, Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas bija zemāks kā atbilstošais kritērijs. Augstāk minētais liecina, ka šī tendence saglabāsies.
Paraudzīsimies, kas mums šobrīd ļauj sagaidīt šādu attīstību.
Šobrīd samazinātas vairāku industriāli attīstīto valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes – tātad nav gaidāma globālā pieprasījuma puses spiediena pastiprināšanās uz pasaules cenām. Un tas ir būtiski tādām mazām un atvērtām ekonomikām kā Latvija. Savukārt naftas tirgū nenoteiktība būs augsta arī nākotnē, taču arī šajā jomā lēnāka globālā izaugsme nozīmē, ka pieprasījuma puses spiediens uz cenām globālajā tirgū nepastiprināsies, tas drīzāk varētu nedaudz mazināties. Līdzīgi arī pārtikas tirgū – pieprasījuma spiediens uz cenām nav gaidāms. Tāpēc inflācijas kāpumu Latvijā, kas saistīts ar ārējās vides faktoriem, tuvākajā laikā negaidām.
Iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju tuvākajos mēnešos varētu arī būtiski nemainīties, uz to norāda t.s. noskaņojuma rādītāji: saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem augustā un septembrī iedzīvotāju vērtējums saglabājās līdzīgs attiecībā uz ekonomisko situāciju valstī, kļuva piesardzīgāks attiecībā uz lielo pirkumu iespējamību, bet nedaudz lielāka ir uzkrājumu veidošanas iespēja – tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi nedaudz uzmanīgāk sadalīt savus finanšu līdzekļus un tērēt drusku piesardzīgāk.
Tātad tuvākajā nākotnē nav gaidāms ne ārējo, ne iekšzemes faktoru izraisīts inflācijas spiediens Latvijā. Tas savukārt nozīmē, ka inflācija arī nākamgad saglabāsies zemā līmenī, apliecinot zemas inflācijas noturību.
Par tautsaimniecības pieaugumu
Galvenās tautsaimniecības nozares, tādas kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un rūpniecība demonstrē noturīgu pieaugumu pēdējos mēnešos. Tas ļauj sagaidīt, ka arī atlikušajos gada mēnešos ekonomiskā izaugsme valstī saglabāsies samērā augsta, lai gan izaugsmes tempi tomēr mazināsies augstākas bāzes un nelabvēlīgo ārējo faktoru ietekmē.
Turklāt jāatzīmē nozarē vērojamās pozitīvās aktivitātes – turpinās jaunu ražotņu atklāšana, jaunu produktu izstrāde un jaunu tirgu apgūšana. Par to liecina arī apstrādes rūpniecības izlaides diversifikācijas pieaugums. Pēdējie mēneši ir bijuši salīdzinoši veiksmīgi pārtikas rūpniecībai, kas norāda uz iespējamu vietējā pieprasījuma pakāpenisku atjaunošanos. Tāpat pēdējie mēneši ir veiksmīgi arī būvmateriālu ražotājiem. Septembrī pieaugumu uzrādījusi farmācijas nozare un metālu ražošana.
Labie rūpniecības un tirdzniecības rādītāji ļāva gaidīt arī labāku, kā iepriekš prognozēts, ekonomisko izaugsmi, tāpēc dati par IKP gada pieaugumu par 5.3% šī gada 3. ceturksnī nav pārsteigums. Tomēr apstrādes rūpniecības tempu samazinājums liecina, ka pilnīgi izvairīties no nelabvēlīgās ārējās vides ietekmes Latvijai tomēr nākotnē var arī neizdoties. Tāpēc gada beigās tomēr sagaidām izaugsmes tempu piebremzēšanos palēnināšanos. Tomēr arī ņemot vērā šo sagaidāmo piebremzēšanos, kopumā 2012. gadā IKP izaugsme sagaidāma 5% apjomā.
Lielā mērā to ir noteicis tas apstāklis, ka nav īstenojušies nelabvēlīgie riski, kas saistīti ar atsevišķu eiro zonas valstu finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos. Kā atceramies - gada sākumā Eiropas Centrālā banka aizdeva vairāk kā triljons eiro vairāk nekā 100 eiro zonas komercbankām uz trijiem gadiem, ECB veiktās darbības, vērtspapīru tirgus operācijas un arī apsolījums, ka tad, kad finanses, budžeta lietas Spānijā un Itālijā tiks savestas kārtībā, tā atsāks arī šo valstu vērtspapīru uzpirkšanu, un solījums to darīt arī nākotnē, ir atstājis pozitīvas un stabilizējošas sekas Eiropas finanšu tirgos. Tas ir ļāvis vismaz uz laiku novērst ievērojamus finanšu satricinājumus ar krasi negatīvām sekām eiro zonas valstu izaugsmei, kuras nelabvēlīgi ietekmētu arī Latviju.
Turklāt arī pašas Latvijas tautsaimniecības spējas pielāgoties mainīgajiem ārējās vides apstākļiem ir bijušas labākas, nekā mēs prognozējām iepriekš. Vispirms jau Latvijas eksporta izaugsme ir bijusi pārsteidzoši laba. Tajā pašā laikā labo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šī gada laikā ir nodrošinājuši arī citi faktori, kuru ietekme ir pārejoša, un par kuru pozitīvās ietekmes turpināšanos arī nākamajā gadā nevaram būs pilnīgi droši. Tāds, piemēram, ir iedzīvotāju paradums tērēt naudu straujākos tempos nekā tā tiek nopelnīta, tādejādi samazinot uzkrājumus. Esam novērojuši, ka liela daļa iedzīvotāju ir tērējusi komercbankās esošos uzkrājumus. Arī naftas cenu kritums sniedz pozitīvu devumu tautsaimniecības attīstībai, taču nav pilnīgas pārliecības, ka naftas cenu lejupslīde saglabāsies arī nākotnē.
Par kreditēšanas attīstību
Runājot par kreditēšanas attīstību, jaunākie dati liecina, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, turpina palielināties arī mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem. Tajā pašā laikā kredītiestāžu standarti kredītiem nefinanšu sabiedrībām ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecībām vietumis kļuvuši pat daudz stingrāki. Līdz ar to kredītu pieprasījuma palielināšanās nav izsaukusi būtisku izsniegto kredītu apjoma kāpumu, lai gan pēdējo mēnešu laikā situāciju tomēr ir izdevies nedaudz uzlabot.
No jauna izsniegtie kredīti mājsaimniecībām pakāpeniski pieaug, to absolūtais apjoms tomēr ir pārāk mazs, lai kompensētu esošā kredītportfeļa atmaksas un pakāpeniski augošo norakstīto kredītu apjomu. Tāpēc kopumā mājsaimniecību kredītportfelis banku sistēmā arvien samazinās. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis Latvijā darbojošās bankās bija par gandrīz 8% mazāks kā gadu iepriekš.
Uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoma gada sarukuma tempi kopš gada sākuma ir uzlabojušies, un septembrī uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms bija tikai par nepilniem 3% mazāks kā pirms gada. Tomēr šo uzlabojumu galvenokārt ir noteicis ievērojams kredītu atlikuma pieaugums vienā sektorā – proti, enerģētikas nozarē. Lai gan enerģētikas nozare ir perspektīva un varētu cerēt uz turpmāku kredītiestāžu aizņēmumu piesaisti plānoto investīciju projektu īstenošanai, tomēr šī viena nozare diez vai varēs būt par iekšzemes kreditēšanas izaugsmes dzinējspēku nākotnē. Tajā pašā laikā kredītportfeļa kritums joprojām novērojams ar nekustamo īpašumu saistītajos segmentos (operācijās ar nekustamo īpašumu, būvniecībā, mājsaimniecību kredītos mājokļa iegādei), kuros pirmskrīzes laikā redzējām ļoti lielu pieaugumu. Tāpēc kredītportfeļa sarukums ar nekustamo īpašumu saistītajos segmentos kopumā vērtējams pozitīvi, taču mēs būtu priecīgi, ja mēs redzētu, ka, lēnam sarūkot atkarībai no nekustamā īpašuma tirgus, iekšzemes kredītportfelis kļūtu diversificētāks.
Kopumā jāsecina, ka, lai gan kreditēšanas jomā novērojamas zināmas stabilizācijas un uzlabojuma pazīmes, kredītu atlikuma pakāpenisko mēneša pieaugumu nodrošina potenciālu nākotnē šim kreditēšanas apjomam tikai pieaugt. Tāpēc kredītportfeļa sarukums ar nekustamo īpašumu saistītajos segmentos kopumā vērtējams pozitīvi un mēs būtu priecīgi, ja redzētu, ka kreditēšana kļūtu diversificētāka un notiktu tās izaugsme.
Nobeigumā – par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemtajiem lēmumiem.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka šobrīd tautsaimniecību vienlīdz ietekmē gan attīstību veicinoši, gan bremzējoši faktori, bet riski cenu stabilitātei šobrīd nepastāv: algu pieaugumu ir samērā ar ražīguma pieaugumu, banku izsniegto kredītu apjoms turpina mazināties, Latvijas valsts budžeta deficīts arī tiek samazināts, tādējādi neizdarot papildus spiedienu uz pastāvošo cenu līmeni. Tādējādi Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un rezervju normu.