Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Jaunākie Latvijas ekonomiskie rādītāji apstiprina pakāpenisku tautsaimniecības atveseļošanos, tomēr pamazām sāk iezīmēties lēnākas attīstības tendence. Šogad Latvijas tautsaimniecības attīstību reizē spēcīgi ietekmēs globālās norises un vietējie lēmumi budžeta konsolidācijas jomā:
- Latviju ietekmēs gan pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika, gan pieprasījuma attīstība mūsu eksporta tirgos,
- vietējos lēmumos izšķirīgs būs konsolidācijas veids – vai tiks samazināti izdevumi vai tā vietā celti nodokļi un vai Latvija turpinās audzēt valdības parādu.
PAR VALSTS PARĀDU
Iesākumā pievērsīšos tieši valsts parāda tēmai. Parāda pieaugums Latvijai ir devis iespēju budžeta konsolidāciju veikt pakāpeniski vairākos gados – budžetu nostabilizējot, nevis izraisot satricinājumus un iegūstot laiku izstrādāt strukturālās reformas, laiku pārdomāt labāko konsolidācijas veidu. Pretējā gadījumā krīzes brīdī būtu nācies budžeta izdevumus samazināt vienā paņēmienā apmēram par veseliem diviem miljardiem latu! Tas būtu divreiz vairāk nekā summa, ko valdība ir palēnām samazinājusi kopš 2008. gada beigām.
Šo stabilizācijas iespēju – iespēju krīzes situācijā aizņemties – Latvijai pavēra tobrīd zemais valsts parāds. Kopš neatkarības valsts bija prātīgi dzīvojusi, nebija sabūvējusi valsts parādu: tas nebija pāri 10% no IKP. Ekonomikas kritienu varēja amortizēt ar ļoti strauju parāda pieaugumu: vispārējais valdības parāds ir palielinājies no 9% no IKP vēl 2008. gada sākumā līdz aptuveni 45% pagājušā gada beigās (Attēls). Faktiskās summās tas tātad divarpus gados vairāk kā četrkāršojies un šobrīd pārsniedz piecus miljardus latu.
Neizbēgami augušas arī parāda apkalpošanas izmaksas: 2011. gadā un tuvākajos gados tie jau būs apmēram 270-300 miljoni latu – varam salīdzināt ar pirmskrīzes 50 miljoniem. Lieki piebilst, ka tie ir līdzekļi, kas iet secen valsts budžetam. Apjomu ziņā tie ir pielīdzināmi veselības un izglītības budžetiem. Te vērts atgādināt, ka Latvija 2010. gadā vidēji dienā tērēja nepilnus 3 miljonus latu nenopelnītas naudas, bet 2011. gadā tie būs 2.0 milj. latu. Gadā kopumā 730 miljoni latu nāks klāt jau aizņemtajiem 5 miljardiem, kopējam valsts parādam tuvojoties 6 miljardiem latiem.
Varam konstatēt, ka Latvija krīzes apstākļos strauji ir kļuvusi par valsti ar augstu parādu, vienlaikus saprotot, ka tā turpināt un nesamazināt joprojām augsto budžeta deficītu būtu ceļš uz nekurieni! Tad Latvija būtu bīstama attīstības scenārija priekšā. Ja pakāpeniskām reformām nopirktais laiks un tā noslēdzošais posms šogad tiktu izniekots, nepanākot plānoto – budžeta deficītu zem 3% 2012. gadā, pastāv risks, ka būsim spiesti pārfinansēt parādu dārgāk un nākotnē piedzīvosim ekonomikas stagnāciju.
Tas nozīmētu, ka būtu neauglīgi izšķiests laiks, kuru pirkām uz parāda, lai reformētos. Turklāt jāapzinās, ka parāds būs jāatmaksā šodien strādājošo bērniem un pensionāru mazbērniem. No budžeta izdevumiem parāda pamatsummas atmaksu Latvija nespēs veikt īsā laikā, tādēļ parāds būs jāpārfinansē finanšu tirgos. Tas nozīmē, ka valstij būs ļoti svarīgi, ko par to domā pasaules finanšu tirgi un vai uzlabosies tās kredītreitings.
Pagaidām tas joprojām par 2-5 pakāpēm atpaliek kaut vai no Baltijas kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas. Pārvēršot to konkrētos ciparos – ar tādiem reitingiem Latvija par valsts parāda apkalpošanu gadā procentos pārmaksātu apmēram 150-180 miljonus latu, ja tas būtu jāfinansē ar finanšu tirgū aizņemtu naudu.
INFLĀCIJAS DINAMIKA
Tālāk – par inflāciju. Atbilstoši prognozētajam, gada inflācija šī gada pirmajos divos mēnešos pieauga, februārī sasniedzot 4% – to lielā mērā noteica nodokļu pieaugums. (Attēls) Atrēķinot nodokļu pieaugumu, gada inflācija februārī būtu par 1.3 procentu punktiem zemāka, un gadā vidēji joprojām būtu vērojama neliela deflācija. Atrēķinot arī 2009. gada nodokļu kāpuma efektu uz inflāciju, vidējais cenu līmenis šobrīd būtu par 4.2% zemāks kā 2008. gada beigās – laikā pirms tika aizsākta nodokļu celšanas politika.
Gada vidējā inflācija februāri saglabājās zema – 0.2% līmenī.
Inflāciju noteicošo faktoru analīze liecina par lejupvērstu spiedienu uz inflāciju – to nosaka zems iekšzemes pieprasījuma līmenis. Tas ierobežo riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā, un šobrīd vērojamais cenu pieaugums ir īslaicīgu piedāvājuma puses šoku un administratīvo lēmumu rezultāts. Citiem vārdiem sakot: līdzko pierims naftas un pārtikas cenu augšupeja pasaules tirgos, gada inflācija atkal sāks samazināties un atgriezīsies zemā līmenī – ja vien valdība neturpinās celt nodokļus.
Īstermiņā tomēr jārēķinās, ka naftas cenām turpmāk saglabājoties augstām, tuvākajā laikā varam arī nepiedzīvot nozīmīgu pārtikas cenu mazināšanos, jo pēdējos gados pasaulē vērojama cieša sakarība starp abiem rādītājiem. Apkopojot – šie divi faktori – naftas un pārtikas cenu svārstības pasaules tirgos - un iekšzemes lēmumi par nodokļiem noteiks inflācijas dinamiku šogad. Par naftas un pārtikas ietekmi jāsaka, ka pašreizējai inflācijas prognozei to sakarā var nākties pievienot 0.6 procentu punktus un nodokļu likmju celšanas dēļ - 0.4 procentu punktus - kopumā jārēķinās ar 1 procentu punktu klāt pie inflācijas prognozes.
Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju par budžeta konsolidāciju plānotā nodokļu likmju celšana gada vidū varētu papildus paaugstināt gada inflāciju gandrīz par 0.4 procentu punktiem.
Tas skaidri parāda, ka inflācijas kāpumu ietekmē nodokļu un administratīvi regulējamo cenu celšana un pasaules procesi. Uz to var skatīties arī šādi: ja nodokļi netiktu celti, nebūtu nepieciešams kāds "inflācijas apkarošanas plāns". Spēcīgākais pretinflācijas instruments un labākais "pretplāns inflācijai" šobrīd ir – necelt nodokļus!
Skaidrs, ka naftas un pārtikas cenu izmaiņas līdzīgi skārušas arī Latvijas tirdzniecības partnervalstis un tālākai Latvijas konkurētspējas uzlabošanai ir izšķirīgi svarīgi, lai inflācija Latvijā būtu zemāka nekā vidēji Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.Pašlaik gada vidējā inflācija Latvijā vēl ir viena no zemākajām Eiropā, 12 mēnešu vidējā ir otrā zemākā aiz Īrijas.TAUTSAIMNIECĪBAS REĀLĀ SEKTORA ATTĪSTĪBA
Eksports joprojām ir Latvijas tautsaimniecības attīstības dzinējspēks. Eksporta straujo augšupeju noteikusi gan ārējā pieprasījuma izaugsme, gan Latvijas ražotāju konkurētspējas kāpums. Latvijas Bankas apkopotā maksājumu bilances statistika liecina, ka preču eksporta apgrozījums pērn audzis par 28.6%. Kopumā Latvijas preču eksporta izaugsme 2010. gadā bija ceturtā straujākā Eiropas Savienībā, ierindojoties aiz Igaunijas, Lietuvas un Bulgārijas, kas zīmīgi tās visas ir valstis ar fiksētu valūtas režīmu, un to valūtas stabilitāte ir nodrošinājusi spēcīgu eksporta izaugsmi.
Pakalpojumu eksporta attīstība ir bijusi mazāk sekmīga, bet ar pozitīvu dinamiku, bet lielāku izaugsmi kavēja jūras pārvadājumu eksporta kritums. Daudzas citas jomas bijušas sekmīgas, tai skaitā autopārvadājumi un gaisa satiksme. (Attēls) Kopumā šāda izaugsme ir vainagojusies ar lielākajiem preču un pakalpojumu eksporta ieņēmumiem, kādi Latvijas tautsaimniecības vēsturē jelkad reģistrēti. 2010. gadā Latvija eksportēja preces un pakalpojumus 6.7 miljardu latu vērtībā, kas ir par miljardu latu vairāk nekā gadu iepriekš.
Sekmīgā eksporta atkopšanās ir aizsākusi vairākus pozitīvus procesus tautsaimniecībā.
Pirmkārt, (Attēls) preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance jau divus gadus pēc kārtas ir bijusi tuvu sabalansētai, labi augot eksportam, bet mēreni – importam. Tādējādi arī pērn saglabājās tekošā konta pārpalikums 3.6% no IKP apmērā. Tas ir krass pretstats milzīgajam ārējās tirdzniecības deficītam ekonomikas pārkaršanas laikā, kad tas bija virs 20% no IKP, vienā brīdī sasniedzot 22%.
Otrkārt, eksporta atkopšanās gada gaitā tomēr ir sekmējusi nodarbinātības pieauguma atsākšanos tautsaimniecībā, it īpaši apstrādes rūpniecības un transporta nozarēs. Tādējādi reģistrētais bezdarbs ir krities no 17.3% 2010. gada martā līdz 14.5% šī gada februārī.
Tomēr, kā jau iepriekš paredzēts, vienlaikus ar pozitīvām ziņām par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos un bezdarba kritumu pagājušā gada beigās un šī gada sākumā pakāpeniski sāka iezīmēties lēnākas ekonomiskās izaugsmes tendence. Jaunākie dati par pēdējiem mēnešiem rāda mazāku rūpniecības un tirdzniecības aktivitāti.
Ekonomikas atkopšanās joprojām ir uzskatāma par trauslu. Daudzās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs pieprasījums aug lēni, jo
- arī citviet Eiropā un pasaulē nepieciešama fiskālās konsolidācija;
- iestājas pēc krīzes sekojošā krājumu atjaunošanas cikla beigas;
- negatīva ietekme uz ekonomikas pieaugumu daudzās valstīs ir energoresursu kāpumam pasaules tirgos.
Līdztekus minētajiem ārējās ekonomiskās vides faktoriem nozīmīgi riski nolasāmi arī iekšzemes norisēs.
Iedzīvotāju piesardzība tēriņos kopš pagājušā gada beigām atkal pastiprinājusies pēc tam, kad 2011. gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākumi ieguva precīzākas aprises un apstiprinājās gaidāmais nodokļu sloga pieaugums.
Turklāt apstājusies uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanās. To nosaka inflācijas pieaugums, kuru nozīmīgi veicināja nodokļu celšana. Respektīvi, jau šobrīd vērojama nodokļu celšanas negatīvā ietekme uz tautsaimniecības atkopšanos. Nodokļu tālāka celšana šo tendenci tikai nostiprinātu. Tas vērtējams ļoti negatīvi, jo tieši konkurētspēja nosaka, vai saglabāsies eksporta izaugsme.
PAR KREDITĒŠANAS ATTĪSTĪBU
Latvijas iedzīvotāju uzticība banku sektoram ir augusi, par ko liecina pieaugušais noguldījumu apjoms bankās – šī gada janvārī gada pieaugums bija ap 10%, tai skaitā latos – par 20%. Operatīvie dati liecina, ka kāpums bijis vērojams arī februārī. (Attēls) Tomēr banku izsniegto kredītu apjoms diemžēl ir turpinājis samazināties, kopējā kredītportfeļa gada sarukumam šī gada februārī pēc operatīvajiem datiem sasniedzot 8.7%.
Komercbankas turpināja turēt nozīmīgu līdzekļu apjomu Latvijas Bankā, par to saņemot minimālus procentu maksājumus procentu maksājumus atkarībā no nogultījumu termiņa (likme ir 0.25%-0.375%), lai gan kreditēšanā nopelnāmās likmes ir vismaz desmitkārt augstākas.
Var vaicāt – kāpēc tā?
PAR BUDŽETA KONSOLIDĀCIJU
Te jārunā par budžeta konsolidāciju. Arī banku piesardzību kredītu izsniegšanā lielā mērā noteicis stieptais režīms (Attēls), kādā notikusi neizbēgami veicamā budžeta līdzsvarošana. Pašlaik šādā režīmā noris arī konsolidācijas noslēdzošā trešdaļa, radot neziņa investīciju lēmumu pieņemšanā.
Latviju gan nereti piesauc kā labu mācībstundu citiem smagu lēmumu pieņemšanā, taču konsolidācijā diemžēl netiek ievērots princips: jo to veic ātrāk, jo ātrāk tautsaimniecībā iespējams sajust šo pasākumu pozitīvo ietekmi – plūkt augļus dārzā, kur ābelēm vaiņagi apgriezti pienācīgi un savlaicīgi un spēj dot bagātīgu ražu jau nākamajā gadā.
Ja Latvija 2012. gada budžeta veidošanā vilcināsies un nevis samazinās izmaksas, bet turpinās celt nodokļus, tad jārēķinās ar izaugsmes un nodokļu ieņēmumu stagnāciju un vajadzību turpināt budžetu konsolidēt arī turpmāk – 2013. gadā, tādējādi arī vienlaikus bremzējot tautsaimniecību, darba vietu rašanos un audzējot inflācijas gaidas.
Nepārspīlējot varam teikt: 2012. gada budžeta konsolidācija lielā mērā noteiks Latvijas attīstību vismaz tuvākajos 5-10 gados.
Salīdzinājumam atgriežamies pie kaimiņvalsts Igaunijas, kas straujās izaugsmes gados veidoja budžetu ar pārpalikumu, bet krīzes laikā strauji veica nepieciešamo budžeta konsolidāciju, noturot budžeta deficītu 2% rāmjos. Pašlaik Igaunijas valsts parāds sasniedz tikai ap 10% no IKP – tātad parāda līmeni, kāds Latvijai bija pirms krīzes. Turklāt, veicot nepieciešamo fiskālo konsolidāciju, Igaunija jau ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām tautsaimniecībām Eiropā, tās iekšzemes kopprodukta gada pieaugumam 2010. gada 4. ceturksnī sasniedzot 6.7%.
Noslēdzot budžeta tēmu: kā prioritāte nav vērtējama tikai atlikusī 2011. gada budžeta konsolidācija. Drīzāk jāapzinās, ka līdz nākamā gada budžeta iesniegšanai atlikuši seši mēneši, un visas pūles būtu jāvelta tam, lai sagatavotu kvalitatīvu 2012. gada budžetu un nepiedzīvotu tādas situācijas atkārtošanos kā pagājušajā gadā pirms vēlēšanām, kura vēl šobrīd turpinās.
PAR LATVIJAS BANKAS PADOMES LĒMUMIEM
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šodien lemto.
Jaunākie Latvijas ekonomiskie rādītāji apstiprina pakāpenisku tautsaimniecības atveseļošanos, tomēr pamazām sāk iezīmēties tautsaimniecības attīstības bremzēšanās pazīmes.
Inflācijas pieaugumu gada sākumā noteikuši piedāvājuma puses faktori – naftas un pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī administratīvie lēmumi Latvijā – nodokļu paaugstināšana, arī dažu ar administratīvi regulējamo cenu celšanu saistīti jautājumi. Pieprasījuma puse joprojām darbojas kā inflāciju ierobežojošs faktors: algu un patēriņa attīstība ir pavisam mērena, un joprojām samazinās banku kreditēšana. Tādējādi pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā nav nozīmīgi, un, apstājoties energoresursu un pārtikas cenu pieaugumam ārējos tirgos, prognozējama inflācijas samazināšanās un stabilizēšanās jau zemākā līmenī – pie nosacījuma, ja vēl netiks palielināti nodokļi un administratīvi regulējamās cenas.
Ņemot vērā pakāpenisku tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī to, ka pašreizējie inflācijas riska faktori nav saistīti ar pieprasījuma kāpumu un ka pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.