Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Tautsaimniecības attīstību šogad lielā mērā noteiks globālās norises, kā arī lēmumi budžeta konsolidācijas jomā. Jāapzinās, ka globālā tautsaimniecības krīze vēl nebūt nav pārvarēta, un tā rada nestabilu pamatu ekonomikas turpmākajai virzībai. Tas noteikti ņemams vērā politikas veidotājiem, neļaujot ieslīgt pārliekā optimismā un liekot saglabāt veselīgu piesardzības devu, plānojot tautsaimniecības turpmāko virzību.
PAR CENU DINAMIKU
Saskaņā ar nedēļas sākumā publicētajiem statistikas datiem, pērn gadā vidēji bija vērojams cenu kritums, gada vidējai inflācijai sasniedzot -1.1%. Savukārt gada inflācija decembrī palielinājās līdz +2.5%, ko lielā mērā ietekmēja gan zemās bāzes efekts, gan arī globālās norises pārtikas un energoresursu tirgos. (Attēls ) Mums, kā zināt, ir divas inflācijas: tā, kas mums jāpatur prātā virzībā uz eiro, ir gada vidējā inflācija - tā ir šajā zemajā līmenī.
Pagājušā gada pēdējos divos mēnešos inflāciju turpināja ietekmēt ārējo faktoru noteikts izmaksu kāpums. Patēriņa cenu kāpumu pēdējos mēnešos aizvien ietekmēja piedāvājuma puses faktori: pasaules pārtikas cenu pieaugums, īpaši cenu kāpums graudiem, kā arī naftas sadārdzināšanās. Tomēr lielākajai daļai pamatinflācijā ietilpstošo preču un pakalpojumu joprojām bija vērojams cenu samazinājums gada laikā: ja atskaitām pasaules norišu ietekmēto pārtikas un energoresursu sadārdzināšanos, Latvijā joprojām bija vērojama gada deflācija. (Attēls )
Šāda inflācijas komponenšu attīstība liecina par to, ka joprojām zemais iekšzemes pieprasījuma līmenis un augstais bezdarbs rada lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Tas ierobežo riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. Tomēr jārēķinās, ka īstermiņā - tuvākajos mēnešos - vērosim turpmāku nelielu inflācijas pieaugumu, kas pēc tam atslābs. To noteiks gan globālas norises, gan vietēji lēmumi, taču gada otrajā pusē inflācija stabilizēsies un atgriezīsies pagājušā gada zemajos līmeņos.
Ar vietējiem lēmumiem es domāju nodokļu kāpumu, proti, valdības izšķiršanos lielu daļu no šogad nepieciešamās budžeta konsolidācijas panākt uz nodokļu palielinājuma rēķina. Tas paaugstinās gada vidējo inflāciju par aptuveni 1 procenta punktu.
Tādēļ atsevišķos mēnešos gada sākumā gada inflācija pārsniegs 3% atzīmi. Tomēr jau pavasarī, apstājoties pārtikas un energoresursu cenu kāpumam pasaules tirgos un saskaņā ar nākotnes darījumos ietverto informāciju, gada inflācija varētu sākt samazināties. Tādējādi 2011. gada vidējā inflācija prognozējama 2.7% līmenī. (Attēls )
Šai prognozei ir vairāki augšupvērsti riski.
Pirmkārt, korekcijas varētu ieviest faktiskā naftas cenas attīstība. Aizvien pieaugot pieprasījumam pēc naftas, īpaši Ķīnā, pēdējo mēnešu laikā naftas cenas pasaulē ir uzrādījušas strauju augšupeju. Tālāka cenu attīstība būs atkarīga no pasaules ekonomikas spējas atjaunot izaugsmi. Ņemot vērā nozīmīgu neskaidrību par Eiropas valstu un ASV attīstību, naftas cenu kāpums tuvākajā nākotnē tomēr tiek prognozēts mērens.
Otrkārt, korekcijas varētu ieviest arī pārtikas cenu attīstība pasaules tirgos. Lauksaimniecībai nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē samazinoties prognozēm par gaidāmo ražu, pasaulē pēdējo mēnešu laikā strauji augušas arī pārtikas cenas. Lai gan pārtikas ražošanas apjoms ir krities, pārtikas rezervju līmenis pasaulē ir joprojām nozīmīgs, kas, sagaidāms, mazinās spiedienu uz cenu kāpumu.
Ja tuvākajā nākotnē nebūs vērojama nākotnes darījumos atspoguļotā naftas un pārtikas produktu cenu stabilizēšanās, bet tieši pretēji - turpināsies līdzšinējā pieauguma tendence, tas nenovēršami palielinās arī Latvijas inflācijas rādītājus.
Treškārt, inflācija var pieaugt straujāk gadījumā, ja straujāks izrādīsies ārējais pieprasījuma kāpums. Pērn tas auga par 14%, un, lai arī šogad pieaugums varētu būt zemāks, tas joprojām būtu ievērojams - ap 6%. Neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs pieprasījumu mazinās budžeta taupības pasākumi, tomēr nozīmīgākie Latvijas eksporta tirgi varētu turpināt augt: runa, pirmkārt, ir par kaimiņiem - Igauniju un Lietuvu, kā arī Vāciju un Ziemeļvalstīm un, protams, Krieviju. Lielāks Latvijas eksporta pieaugums nozīmēs lielākus ieņēmumus uzņēmumiem un darbiniekiem, kas nozīmēs arī lielāku pirktspējīgo pieprasījumu un attiecīgi atstāt nelielu iespaidu uz cenām.
Ceturtkārt, raugoties tālākā nākotnē, inflāciju paaugstinošs risks ir situācija darba tirgū, proti, pieejamo prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam.
Tā kā tautsaimniecība pārorientējas no nekustamā īpašuma burbuļa stimulētājām nozarēm uz eksporta bāzētu attīstību, tas radījis arī nozīmīgas pārmaiņas darba tirgū pieprasīto profesiju klāstā. Darba devējiem nepieciešami tādu jomu speciālisti, kuru sāk trūkt, neraugoties uz augsto bezdarbu. Tas notiek vienlaikus ar darbaspēka emigrāciju, cilvēkiem izmantojot ES darba tirgus piedāvājumu, kā arī ar minimālās algas pieaugumu no 180 uz 200 latiem.
Šāda situācija var būtiski kavēt tautsaimniecības turpmāku attīstību - sekmēt produkcijas vienības darbaspēka izmaksu kāpumu un līdz ar to konkurētspējas pasliktināšanos. Respektīvi, mēs atkal riskējam nonākt situācijā, kad algu kāpums apsteidz produktivitātes kāpumu. To var risināt valdība, savlaicīgi - jau gada sākumā - paaugstinot uz bezdarbnieku pārkvalifikāciju orientēto instrumentu īpatsvaru un samazinot nodarbinātību netieši ierobežojošo pasākumu intensitāti. Protams, vienmēr esam iestājušies, lai daļa no līdzekļiem, kas tiek novirzīti pārkvalifikācijai, lai likvidētu strukturālo bezdarbu, lai šie līdzekļi tiktu uzņēmējiem novirzīti tieši vai ar viņiem tiktu saskaņots nepieciešamo profesiju saraksts.
Pabeidzot inflācijas risku raksturojumu, vēl jāpiebilst, ka īstermiņā augšupvērstus riskus var radīt arī globālo norišu un nodokļu pieauguma rezultātā veicinātās inflācijas gaidas. Tas atsevišķiem uzņēmējiem var kalpot par ieganstu testēt tirgu - palielināt cenas vairāk, nekā to pamatotu izmaksu kāpums.
Inflācijas gaidas diemžēl var stiprināt arī publiskie komentāri, ka "drīz būsim atpakaļ pie vēsturiski augstākās inflācijas", kas pirms pāris dienām nonāca daudzu mediju virsrakstos un rakstos. Pieņemu, ka tie samulsināja ne vienu vien. Lai cilvēki, to dzirdot, nedzīvotu maldīgā priekšstatā, ka nākamajos mēnešos atgriezīsimies pie divciparu inflācijas, vērts vēlreiz paskaidrot (Attēls ), ka pašlaik cenu attīstība ir mērena - nav gaidāms būtisks cenu pieaugums nākotnē, bet gluži otrādi - stabilizācija un otrajā pusgadā - inflācijas samazināšanās.
TAUTSAIMNIECĪBAS REĀLĀ SEKTORA ATTĪSTĪBA
Iekšzemes kopprodukta gada pārmaiņas pērn 3. ceturksnī pirmo reizi kopš lejupslīdes sākuma 2008. gadā atgriezās pozitīvā teritorijā. To noteica noturīgā ekonomikas izaugsme jau trešo ceturksni pēc kārtas. Izaugsmi galvenokārt sekmējis reālais preču un pakalpojumu eksports: 3. ceturksnī tas jau par 15.5% pārsniedza 2009. gada 3. ceturkšņa līmeni. Galvenokārt to nodrošināja tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanās, par ko liecina Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums ārējos tirgos, kā arī ārējā pieprasījuma atjaunošanās virknē galveno tirdzniecības partnervalstu. Vērts piebilst, ka tas ir straujākais Latvijas eksporta pieaugums kopš eksporta buma 2004.-2005. gadā, ko toreiz izraisīja valsts pievienošanās ES. (Attēls)
Vienlaikus atsācis augt iekšzemes pieprasījums. Iepriecina negaidīti strauja uzlabošanās investīciju jomā. Kopējā pamatkapitāla veidošana 3. ceturksnī sasniedza iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni pēc ļoti straujā krituma vēl iepriekšējā ceturksnī (par 36%). To noteica gan zemāka bāze, gan investīciju kāpums ceturkšņa laikā.
2010. gada 3. ceturksnī atsākās privātā patēriņa gada kāpums, tam pieaugot, varbūt nedaudz, bet tomēr - par 2.5%, tomēr pa ceturkšņiem saskaņā ar sezonāli izlīdzinātajiem datiem pēdējā laikā uzlabojums nav vērojams. Atsevišķi privāto patēriņu raksturojošie rādītāji uzrāda pretrunīgas tendences un iezīmē nākotnes riskus.
Kas tad pašlaik ir privātā patēriņa atjaunošanās tendences rosinātāji, pozitīvie impulsi? Galvenokārt tās ir norises darba tirgū - bezdarba kritums un nodarbinātības kāpums. Nodarbināto skaita pieaugums Latvijā pēdējos ceturkšņos bijis starp straujākajiem Eiropā. (Attēls ) Tajā pašā laikā redzam, ka atkārtoti iezīmējusies uzkrājumu veidošanas tendence, kas liecina par piesardzību. To 3. ceturksnī visdrīzāk noteikuši vairāki faktori:
Prognozējams, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies, tomēr izaugsme pa ceturkšņiem kļūs nedaudz lēnāka. To noteiks gan lēnāka ārējā pieprasījuma izaugsme, gan nodokļu kāpums. Kopprodukta gada pieaugums gan vēl kļūs lielāks zemās bāzes ietekmē, un 2011. gadā vidēji sagaidām IKP izaugsmi 3.3% apmērā. (Attēls ) Tomēr jāņem vērā, ka globālā tautsaimniecība ir pakļauta arī nozīmīgiem riskiem. Gan valsts parāda krīze Eiropā, gan tās iespējamā ietekme uz finanšu sektoru, gan fiskālā konsolidācija rada nozīmīgus lejupvērstus riskus pasaules ekonomikas izaugsmei. To materializēšanās var bremzēt arī Latvijas tautsaimniecības tālāku, straujāku izaugsmi. Savukārt, ja parādu krīze tiks sekmīgi atrisināta, ārējā pieprasījuma izaugsme varētu būt straujāka, un, kā jau minēju sākumā, tad, iespējams, IKP varētu būt nedaudz lielāks. Šeit jāņem vērā arī Igaunijas un Lietuvas, mūsu nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu, ekonomikas izredzes - abas valstis jau veikušas nozīmīgu fiskālo konsolidāciju un, pastāvot labvēlīgiem ārējās vides nosacījumiem, varētu atkopties straujāk. Eksporta attīstību pozitīvi var ietekmēt arī ekonomiskās sadarbības paplašināšana ar Krieviju, ko varētu stimulēt nesen Maskavā parakstītie līgumi. Sekmīgi turpinātas reformas nodrošinātu Latvijas kredītreitingu uzlabojumus, un ekonomikas izaugsmi varētu palielināt jaunu investīciju ieplūšana. Tas nozīmē, ka kopprodukta prognoze lielā mērā būs atkarīga kā no ekonomiskās un finanšu situācijas attīstības Eiropā, tā no reformu turpināšanas Latvijā. Papildu svārstības īstermiņā varētu radīt iedzīvotāju un uzņēmumu konfidences jeb situācijas vērtējuma pārmaiņas, kas attiecīgi pietuvinātu vai attālinātu patēriņa un investīciju atkopšanos.
Neapšaubāmi, valsts budžeta sakārtošana un virzība uz sabalansētu budžetu turpmākajos gados ir nozīmīgākais izaicinājums Latvijas ekonomiskās politikas veidotājiem. Tas, cik sekmīgi šis darbs tiks veikts, lielā mērā noteiks tautsaimniecības turpmākās attīstības gaitu. Īstenojot budžeta konsolidāciju paredzētajā apjomā - par 290 miljoniem latu - šogad budžeta deficīts jeb izdevumu pārsvars pār ienākumiem saruks zem 6% no IKP. Budžeta sakārtošanas darbs ir uzsākts, tomēr šāds deficīts ir vēl ļoti, ļoti liels: tas palielina Latvijas valdības parādu. (Attēls ) Turpmākajos gados tas sadārdzinās parāda apkalpošanas izmaksas. Līdz ar to aizvien mazāka vieta budžeta izdevumu kopējā apjomā atliks pārējām izdevumu pozīcijām, kas nepieciešamas tautsaimniecības attīstībai. Valdības parāds, kas vēl pavisam nesen bija zem 10% no IKP, krīzes laikā būs pieaudzis līdz aptuveni 50% no IKP: proti, dažos gados būsim kļuvuši par valsti ar augstu ārējo parādu līmeni. Nedrīkst aizmirst, ka ilgstoša dzīvošana ar budžeta deficītu un valdības parāda audzēšana nozīmē ienākumu atņemšanu nākamajām paaudzēm, kam galu galā būs jāsamaksā par mūsu rīcību un tēriņiem šodien. Šajā sakarā man ir prieks, ka vairāki valdības pārstāvji jau ir skaidri norādījuši, ka turpmāka nodokļu celšana nav atbalstāma un arī netiks veikta un parādu nasta nākotnē samazināma. Tieši tādēļ jau šobrīd ir jāķeras pie darba strukturālo reformu jomā. Turpmākajos sešos mēnešos valdībai ir iespēja izveidot skaidru strukturālo reformu plānu, kuru likt 2012. gada budžeta pamatā. Šeit nebūtu jāizšķiež laiks izgudrojot velosipēdu - nepieciešamais konsolidācijas apjoms rodams jau līdz šim izstrādātajos priekšlikumos, par kuriem būtu jārod iespēja vienoties.
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šodien lemto. Jaunākie Latvijas ekonomiskie rādītāji apstiprina tālāku pakāpenisku tautsaimniecības atkopšanos: kopprodukts audzis jau trīs ceturkšņus pēc kārtas, sagaidāms - būs turpinājis augt arī ceturtajā ceturksnī. Vienlaikus redzams, ka inflāciju gada sākumā noteiks īslaicīgi piedāvājuma puses faktori - pievienotās vērtības nodokļa, kā arī globālo naftas un pārtikas cenu kāpums. Vidējā termiņā prognozējama inflācijas stabilizēšanās jau zemākā līmenī, un riski cenu stabilitātei nav nozīmīgi. Tādēļ Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.
