Publicēts: 16.01.2003. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2003. gada 16. janvārī

Latvijas Bankas padome 16. janvārī kārtējā sēdē apsprieda monetāro, finanšu un ekonomisko rādītāju attīstību Latvijā. Monetārās politikas virzībai turpmāk svarīgākās ir šādas tendences.

Valstī saglabājas zema inflācija - 2002. gadā tā bija 1.9%. No kopējās inflācijas pamatinflācija, tas ir, inflācija, neņemot vērā administratīvi regulējamās cenas, degvielas cenas, kā arī netiešo nodokļu izmaiņas, veidoja 1.8 procentu punktus, administratīvi regulējamo cenu izmaiņas - 0.2 procentu punktus, bet degvielas cenu pārmaiņas kopējo inflācijas līmeni būtiski neietekmēja.

Pamatinflācija, kas no monetārās politikas viedokļa ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, 2002. gadā bija nedaudz zemāka kā 2001. gadā, kad tā veidoja 2.1%. Tas ir saistīts ar vispārējo inflācijas tempu kritumu galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, un šādas pārmaiņas ir normāla parādība. Tādējādi pašreizējais inflācijas līmenis ir apmierinošs, un nav pamata bažām par to, ka pārāk zems inflācijas līmenis varētu kavēt tautsaimniecības attīstību.

Tieši pretēji - tautsaimniecības reālā sektora attīstība apliecina, ka Latvijā turpinās stabila ekonomiskā izaugsme. Šo izaugsmi nodrošina galvenokārt stiprais iekšzemes patēriņš, ko stimulē gan zemais inflācijas līmenis, gan reālās algas pieaugums, gan salīdzinoši zemās procentu likmes. Stiprā iekšzemes pieprasījuma dēļ vairākās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā un spēļu biznesa apakšnozarē, izaugsme aizvadītajā gadā bija pat augstāka par iepriekš prognozēto. Neskatoties uz darbības apjomu kritumu Ventspils ostā, sekmīgi turpināja attīstīties transporta un sakaru nozare.

Veiksmīgā tautsaimniecības attīstība pagājušā gada 3. ceturksnī ļauj prognozēt arī lielāku 2002. gada kopējo izaugsmi. Pēc mūsu prognozēm, reālais IKP aizvadītajā gadā pieauga par 5.7%.

Lai gan ekonomikas attīstība galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs Rietumeiropā aizvien bija lēna, Latvijas preču eksporta kāpuma temps 2002. gada otrajā pusē bija salīdzinoši augsts. Lai gan ES valstu kopējais imports šajā laikā samazinājās, Latvijas eksports uz ES 2002. gada 11 mēnešos pieauga par 9.6%, apliecinot Latvijas uzņēmumu augošo konkurētspēju ES tirgos. Turpinoties eksporta tirgu diversificēšanas tendencei, pieaug arī Latvijas eksports uz NVS valstīm - 2002. gada 11 mēnešos par 9.8%. Par spīti problēmām tranzīta nozarē, turpina pieaugt pakalpojumu eksports - 2002. gada deviņos mēnešos pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 43% no preču negatīvā saldo. Tādējādi, lai gan ārējā vide nav labvēlīga, pateicoties Latvijas ražotāju augošajai konkurētspējai, pozitīvu ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē dod arī ārējais sektors.

Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts 2002. gadā, pēc Latvijas Bankas novērtējuma, veidoja aptuveni 2.5% no IKP

Sekojot tendencēm pasaules naudas tirgos, 2002. gadā bija novērojams ievērojams naudas tirgus likmju kritums arī Latvijā.

  • Ārvalstu valūtās izsniegto kredītu procentu likmes cieši sekoja naudas tirgus tendencēm galvenajos pasaules finanšu tirgos.
  • Latvijas naudas tirgus likmju kritumu ietekmēja arī Latvijas Bankas procentu likmju samazināšana aizvadītā gada septembrī.
  • Turklāt, Latvijai saņemot uzaicinājumu jau tuvākajā nākotnē kļūt par NATO un ES dalībvalsti, ievērojami samazinājās riska prēmija, kuru ārvalstu tirgus dalībnieki pieprasa ieguldījumiem latu aktīvos. Par to liecina starpības samazināšanās starp latu un ārvalstu valūtu naudas tirgus likmēm.
  • Sekojot kritumam naudas tirgū, ievērojami kritās arī nebanku sektoram izsniegto kredītu likmes, ko papildus ietekmēja arī sīvāki vietējā tirgus konkurences apstākļi.
  • Tādējādi kopumā pašreiz procentu likmes atrodas nepieredzēti zemā līmenī - 2002. gada beigās vidējās likmes ilgtermiņa kredītiem latos ir nokritušās līdz 7.4%, likmes kredītiem ārvalstu valūtās - līdz 5.8%.

Pašreizējā situācija ir ļoti labvēlīga iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanai. To apliecina arī kreditēšanas attīstības temps - aizvadītā gada laikā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 36.5%. Tajā pašā laikā ieņēmumus nenesošie kredīti kopējā banku kredītportfelī 2002. gada 3.ceturkšņa beigās veidoja tikai 2.3%. Var secināt, ka pašreizējā kreditēšanas attīstība neapdraud makroekonomisko stabilitāti valstī.

Prognozējams, ka, turpinoties kreditēšanas attīstībai, iekšzemes pieprasījums valstī saglabāsies augsts arī 2003. gadā. Turklāt iekšzemes naudas tirgus likmes gada sākumā pozitīvi ietekmēs banku rezervju normas samazinājums no 5% līdz 3%.

Arī šogad inflācijas līmenis saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī - 2003. gadā kopumā inflācijas līmenis tiek prognozēts 2.4% apmērā. Šāds inflācijas līmenis neapdraud makroekonomisko stabilitāti valstī un ir jāvērtē kā samērā zems. Tas turpinās nodrošināt makroekonomisko stabilitāti valstī un veicināt veiksmīgu tautsaimniecības izaugsmi.

  • Pamatinflācijas līmenis 2003. gadā tiek prognozēts 1.4%. To, pirmkārt, ietekmēs gaidāmā inflācijas tempa mazināšanās ES valstīs - no 2.2% 2002. gadā līdz 1.8% 2003. gadā - un ar to saistītā Latvijas importa cenu pieauguma tempa mazināšanās. Otrkārt, būtiskais mobilo telesakaru tarifu samazinājums 2002. gada jūnijā veicinās pamatinflācijas tempa samazināšanos līdz 2003. gada maijam.

  • Ja tiks apstiprinātas plānotās gāzes, siltumenerģijas, kā arī telekomunikāciju tarifu izmaiņas, administratīvi regulējamās cenas varētu paaugstināt 2003. gada kopējo inflācijas līmeni par 0.6 procentu punktiem.

  • Bez tam kopējo inflāciju par 0.3 procenta punktiem var paaugstināt likumdošanas izmaiņas, kas saistītas ar akcīzes nodokļa likmēm.

  • Latvijas Banka arī prognozē, ka degvielas cenu izmaiņas varētu paaugstināt kopējo inflācijas līmeni par 0.1 procentu punktu.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā 2003. gadā varētu sasniegt 5.5-6%.

  • Sagaidāms, ka iekšzemes pieprasījums saglabāsies augstā līmenī. Tas labvēlīgi ietekmēs ekonomisko izaugsmi pakalpojumu jomā.

  • Preču nozaru attīstību lielā mērā noteiks ekonomiskā situācija galvenajos Latvijas eksporta tirgos. Izaugsmi šogad nedaudz varētu samazināt nelabvēlīgā situācija tranzīta jomā, it sevišķi gada pirmajā pusē.

  • Piesardzīgi ir jāvērtē iespēja, ka tirdzniecības nozare turpinās attīstīties līdzšinējā tempā.

  • Gadījumā, ja situācija tranzīta jomā gada otrajā pusē uzlabotos, bet ārējais pieprasījums no Rietumeiropas valstīm gada beigās pieaugtu - kā to šobrīd prognozē vairums ārvalstu ekspertu -, Latvijas IKP pieaugums 2003. gadā varētu pat pārsniegt 6%.

Saglabājoties augstai ekonomiskajai aktivitātei valstī, kā arī augot iekšzemes patēriņam, saglabāsies salīdzinoši augsts importa pieprasījums, kas arī 2003. gadā neļaus būtiski samazināt tekošā konta negatīvo saldo. Latvijas Banka prognozē tekošā konta deficītu 9% apmērā no IKP. Eiropas Savienības valstīs ekonomikas augšupeja tiek prognozēta tikai, sākot no šī gada otrās puses, kad arī varētu sagaidīt būtiskāku Latvijas eksporta kāpumu. Labvēlīgas ES ekonomikas attīstības gadījumā Latvijas tekošā konta deficīts arī 2003. gadā varētu būt 8.5% no IKP.

Var teikt, ka kopumā valsts tautsaimniecība attīstās ļoti veiksmīgi, un tā galvenais iemesls ir joprojām stiprais iekšzemes pieprasījums. Arī situācija Latvijas ārējā sektorā ir apmierinoša, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgo ārējo ekonomisko vidi. Mēs arī neparedzam, ka straujā ekonomikas attīstība tuvākajā nākotnē varētu pasliktināt makroekonomisko stabilitāti valstī - inflācija saglabāsies zemā līmenī, un tekošā konta deficīts būtiski nepasliktināsies.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Latvijas Bankas padome nolēma nemainīt galvenās Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes:

  • Latvijas Bankas refinansēšanas likme paliek 3%.
  • Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir šādas:

- līdz desmit dienām - 5%, 
- 11.-20. dienā - 6%,
- sākot no 21. dienas - 7%.

  • Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likme

- septiņām dienām ir 2%, 
- 14 dienām - 2.25%.

Ikdienas likviditāti Latvijas Banka turpinās vadīt ar galveno monetārās politikas instrumentu - repo un valūtas mijmaiņas operāciju - palīdzību. Pēdējās Latvijas Bankas izsolēs tika fiksētas šādas likmes: repo kredītu uz septiņām dienām vidējā likme bija 2.75%, ar termiņu 28 dienas - 3%, valūtas mijmaiņas darījumu uz septiņām dienām vidējā likme latiem bija 2.54%.