Publicēts: 13.03.2003. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2003. gada 13. marts

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās monetāro, finanšu un ekonomisko rādītāju attīstības tendences Latvijā, kas nosaka turpmāko Latvijas Bankas īstenotās monetārās politikas virzību.

Inflācijas līmenis valstī joprojām saglabājas zems - šī gada februārī patēriņa cenu indekss, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, pieauga par 2.1%. No šī pieauguma pamatinflācija veidoja 1.2 procenta punktus, administratīvi regulējamo cenu pieaugums - 0.3 procenta punktus, bet degvielas cenu pieaugums - 0.6 procenta punktus. Salīdzinot - pagājušā gada februārī kopējais inflācijas līmenis sasniedza 3.3%, no tā pamatinflācija veidoja 3.4 procenta punktus, administratīvi regulējamo cenu pieaugums - 0.1 procenta punktu, bet degvielas cenu kritums samazināja inflācijas līmeni par 0.2 procenta punktiem. Zemāku inflāciju šogad ir izraisījis vairāku neapstrādātu pārtikas preču cenu kritums pēc straujā cenu kāpuma pērn. Šāda situācija Latvijā saglabāsies līdz gada vidum. Gada otrajā pusē pārtikas cenu inflācija varētu nedaudz pieaugt - tomēr ne tik daudz, lai būtiski paaugstinātu kopējo patēriņa cenu indeksu.

Pretēji pamatinflācijai kopējā inflācijas līmeņa paaugstināšanas virzienā mainās degvielas cenas. Ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes veiktās izmaiņas patēriņa cenu grozā un degvielas cenu īpatsvara pieaugumu tajā, Latvijas Banka prognozē, ka 2003. gadā kopumā degvielas cenu pieaugums paaugstinās kopējo inflācijas līmeni par 0.2-0.3 procenta punktiem. Šī prognoze balstās uz pieņēmumu, ka militārais konflikts Irākā - ja arī sāksies - nebūs ilgstošs un naftas cenas pasaulē gada otrajā pusē būtiski samazināsies un gada beigās būs apmēram 25 ASV dolāri par barelu. Ja šī prognoze nepiepildīsies un naftas cenas ilgstoši saglabāsies augstas, naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenu indeksu var palielināties. Līdz ar to degvielas cenu ietekme var sasniegt 0.5% no kopējās inflācijas, tas ir, kopējais inflācijas līmenis var būt līdz pat 0.3 procenta punktiem augstāks par pašreiz prognozēto.

Tātad, ja pašreiz Latvijas Banka šī gada inflāciju prognozē 2.4% līmenī, nelabvēlīgas pasaules naftas cenu attīstības gadījumā inflācijas līmenis Latvijā var sasniegt 2.7%. Šis aprēķins ņem vērā tikai tā saukto pirmā apļa efektu, proti, pašas degvielas cenu pieaugumu. Ja otrajā aplī naftas produktu cenu pieaugums sadārdzinās ražošanas izmaksas un spiedīs paaugstināt arī ražoto preču un pakalpojumu cenas, kopējā inflācija varētu paaugstināties vēl vairāk un tuvoties 3% līmenim.

Tomēr jāatzīmē, ka pat šajā, vispesimistiskākajā, gadījumā inflācija, kas svārstās ap 3% robežu, ir salīdzinoši zema un šis līmenis apmierina Latvijas Banku. Turklāt inflācijas pieaugums, kas radies augstāku pasaules naftas cenu dēļ, ir ārējs satricinājums, kas radies piedāvājuma pusē, un neviena centrālā banka pasaulē nevar ietekmēt piedāvājuma puses radītos šokus. Tāpēc Latvijas Banka uzskata, ka pasaules naftas cenu izmaiņas nav radījušas pamatu monetārās politikas izmaiņām.

Arī reālā sektora, tas ir, uzņēmumu, kuru galvenā darbības sfēra ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana, darbība pašlaik ir jāvērtē kā veiksmīga. To lielā mērā nosaka apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu izaugsme, pieaugot kā iekšzemes, tā arī ārējam pieprasījumam. Šī gada janvārī apstrādes rūpniecības izlaides apjoms bija ievērojami augstāks nekā pērn. Sekmīgi turpina attīstīties arī būvniecības un tirdzniecības nozares. Tikai naftas un naftas produktu tranzīta samazinājums caur Ventspils ostu ir nedaudz samazinājis iekšzemes kopprodukta kopējo izaugsmi. To esam ņēmuši vērā, plānojot iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam.

Tādējādi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam tiek saglabāta 6% līmenī. Ja situācija Ventspils ostā šogad uzlabosies, iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu būt arī augstāks. No otras puses, arī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus šogad var nelabvēlīgi ietekmēt augstās naftas cenas. Šī ietekme var izpausties divējādi.

Pirmkārt, ja augstās naftas cenas sadārdzinās ražošanas izmaksas un spiedīs ražotājus paaugstināt preču un pakalpojumu cenas, tas nelabvēlīgi ietekmēs iekšzemes patēriņu. Ja ražotājiem nebūs iespējams paaugstināt produkcijas cenas, var samazināties viņu peļņas apjoms un līdz ar to var ciest iekšzemes investīcijas.

Otrkārt, augstās naftas cenas var būtiski samazināt jau tā zemos izaugsmes tempus Rietumeiropas valstīs, un tas var mazināt pieprasījumu pēc Latvijas eksporta. Tāpēc, ja militārais konflikts Irākā ieilgs, Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma izaugsme var mazināties līdz 5.5%. Tomēr arī šāda izaugsme, ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju ārējos tirgos, jāvērtē kā ļoti labs rādītājs. Salīdzinoši strauju izaugsmi varam gaidīt finanšu sektorā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, kā arī tradicionāli - tirdzniecības jomā.

Lielā mērā ekonomisko izaugsmi Latvijai līdz šim ir palīdzējusi nodrošināt veiksmīgā ārējā sektora darbība. Par spīti zemajam ārējam pieprasījumam, Latvijas preču eksports 2002. gadā pieauga par 12%. Tas ļāva samazināt tekošā konta deficītu līdz aptuveni 7.9% no IKP 2002. gadā no 9.7% 2001. gadā. Mēs plānojam līdzīgus eksporta pieauguma tempus arī šogad. Tekošā konta deficīts varētu būt aptuveni 8.0% no IKP. No vienas puses, augstākas importētās degvielas cenas un eiro vērtības nostiprināšanās, kas izsauks importa cenu kāpumu no ES importētām precēm, paaugstinās importa apjomu. No otras puses, labvēlīgais eiro kurss stimulēs eksporta apjomu pieaugumu uz ES valstīm. Tomēr arī šogad ārvalstu tiešās investīcijas segs lielu daļu - līdz pat 2/3 - no tekošā konta deficīta. 

Par ekonomisko stabilitāti liecina arī pašreizējā procentu likmju stabilitāte starpbanku tirgū. Šogad veiksmīgi notikušajās valsts 10 gadu obligāciju izsolēs reģistrētās likmes - attiecīgi 5.19% un 4.97% - pārspēja pat visoptimistiskākās prognozes. Tas liecina par tirgus dalībnieku pārliecību par Latvijas tautsaimniecības veiksmīgu ilgtermiņa attīstību.

Tagad - par valsts fiskālo situāciju. Lai arī šobrīd valsts kopbudžetā ir neliels fiskālais pārpalikums, to lielā mērā ir ietekmējis fakts, ka aizkavētas budžeta apstiprināšanas dēļ šī gada janvārī un februārī budžeta izdevumi veidoja 1/12 daļu no iepriekšējā gada izdevumiem. Tāpēc netika īstenoti daudzi projekti un netika finansētas vairākas valdības noteiktās prioritātes. Sagaidāms, ka nākamo mēnešu laikā budžeta izdevumu daļa ievērojami pieaugs un budžeta fiskālā bilance pasliktināsies. Tāpēc valdībai ir jāturpina darbs pie turpmākas fiskālās situācijas stabilizācijas. Mēs ticam, ka valdība turpmāko mēnešu laikā spēs samazināt plānoto valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, kas, mūsuprāt, ir pašreizējai ekonomiskajai situācijai atbilstošs līmenis.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Latvijas Bankas padome nolēma galvenās Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes atstāt nemainīgas.

  • Latvijas Bankas refinansēšanas likme saglabāta 3% līmenī.
  • Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir:

līdz desmit dienām - 5%, 
- 11.-20. dienā - 6%,
sākot no 21. dienas - 7%.

  • Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes ir:

- septiņām dienām - 2%, 
- 14 dienām - 2.25%.

Ikdienas likviditāti Latvijas Banka turpinās pārvaldīt ar galveno monetārās politikas instrumentu - repo un valūtas mijmaiņas operāciju - palīdzību. Latvijas Bankas izsolēs šīs nedēļas sākumā tika fiksētas šādas likmes:
- repo kredītu uz septiņām dienām vidējā likme bija 2.76%, uz 28 dienām - 3%;
- valūtas mijmaiņas darījumu uz septiņām dienām vidējā likme latiem bija 2.75%, uz 28 dienām - 3%, uz 91 dienu - 3.25%.

Kopš gada sākuma minētās likmes nav būtiski mainījušās, liecinot par makroekonomisko stabilitāti.