Publicēts: 11.06.2003. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2003. gada 11. jūnijs

Latvijas iespējamā virzība uz Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību un eiro
Latvijas Bankas redzējums. 2003. gada jūnijs


20. septembrī tautas nobalsošanā izšķirsimies, vai izmantot uzaicinājumu pievienoties Eiropas Savienībai saskaņā ar parakstītajiem līgumiem.

Latvijas Banka, saskaņā ar likumu būdama atbildīga par cenu stabilitāti valstī, analizē gaidāmo notikumu ietekmi uz makroekonomiku un plāno darbību ilgākā termiņā.

Kā zinām, iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmētu, ka Latvijai tuvāko gadu laikā, izpildot piecus svarīgus ekonomiskus nosacījumus jeb tā sauktos Māstrihtas kritērijus, būtu jāievieš eiro. To paredz Eiropas Savienības līgums. Uzņēmējiem, bankām, jebkuram no mums gan plānošanas vajadzībām, gan stabilitātei svarīgi jau šobrīd - nesagaidot referendumu - zināt, kāda varētu būt notikumu gaita. Tādēļ Latvijas Bankas speciālisti ir izstrādājuši iespējamo stratēģiju Latvijas virzībai ceļā uz eiro, respektīvi, uz Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību.


Pašreizējā Latvijas naudas politika

Pirms desmit gadiem atjaunotā lata stabilitāti ir nodrošinājusi gan piesaiste Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai - SDR valūtu grozam, gan konsekventa Latvijas Bankas monetārā politika, gan - un tas ir ļoti būtiski - iedzīvotāju uzticību pašu valūtai.

Tiesa, deviņdesmito gadu sākumā bija tādi, kas paredzēja lata sabrukšanu - sauca dienas un pulksteņus -, taču nekas tāds nav noticis. Viss, ko Latvijas Banka ir darījusi, arvien ir bijis labi pārdomāts, tai skaitā lata piesaiste SDR. 1993. - 1994. gadā domājām par lata piesaisti, saprotot, ka valstij ar mazu ekonomiku īpaši nepieciešama stabilitāte un ka lata piesaiste SDR ļaus to nodrošināt. Tas ir izrādījies veiksmīgs risinājums gan no ārējā parāda, gan no tirdzniecības bilances, gan no uzņēmējdarbības viedokļa. Tieši šo risinājumu - lata piesaisti SDR jeb tā dēvētajam pasaules papīra zeltam - savulaik ieteica apsvērt Džordžtaunas universitātes profesors Juris Vīksniņš.

1. Tautsaimniecības struktūra atbilst SDR groza struktūrai
SDR grozs un ekonomisko sektoru valūtu struktūra Latvijā

2. Latvijas ekonomika ir viena no ātrāk augošajām starp Austrumeiropas valstīm

3. Piesaiste SDR grozam mazina lata kursa svārstības

No makroekonomiskās stabilitātes un ekonomikas izaugsmes viedokļa esam tikpat rūpīgi analizējuši Latvijas iespējamo pievienošanos Ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Latvijas Banka arvien ir uzskatījusi, ka nav pamata steigai par katru cenu ātri - it īpaši, pirms referenduma - mainīt lata piesaisti uz eiro. Tāpēc Latvijas Banka lata piesaisti SDR pirms iestāšanās Eiropas Savienībā nemainīs. Arī pēc iespējamās iestāšanās Eiropas Savienībā uz eiro ieviešanu virzīsimies izsvērti.


Balsojums "par" dalību Eiropas Savienībā nozīmēs balsojumu par pāreju uz eiro

Tātad tuvākajā laikā mūs gaida daudz notikumu. Vispirms, protams, 20. septembra referendums. Ja būsim konsekventi un izšķirsimies pabeigt iesākto - īstenot Atmodas gadu stratēģisko mērķi - tad nobalsosim par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja tas tā notiks, sagaidāms, ka lielie atskaites punkti pārejā uz eiro būs 2005., 2007. un 2008. gads. Kāpēc tā?

Ja Latvija nākamā gada maijā iestāsies Eiropas Savienībā, Latvijas Banka kļūs par Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieci un gatavosies iestājai Valūtas kursa mehānismā II, kurā viens no priekšnoteikumiem ir nacionālās valūtas piesaiste eiro. Šis ir ne tikai vienkāršs valūtas kursa piesaistes mehānisms, bet arī ceļa posms, kas jānoiet katrai jaunajai Eiropas Savienības dalībvalstij pirms dalības Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Šādu kārtību, kā jau teicu, paredz Eiropas Savienības līgums.

Pašlaik plānojam, ka lata piesaiste eiro, kas būtu pirmā svarīgākā pārmaiņa monetārajā jomā pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai - varētu notikt 2005. gada 1. janvārī vienlaicīgi ar iestāšanos Valūtas kursa mehānismā II. Tas nepieciešams, lai izpildītu valūtas stabilitātes kritērijus un varētu pievienoties Ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Valūtas kursa mehānismā II tiks individuāli un detalizēti izvērtēti katras jaunpienācējas valsts makroekonomiskie rādītāji. Ar to rēķinoties, paredzam, ka sarunām par iestāšanos šai mehānismā jāatvēl vairāk par pusgadu. Te vienlaikus jāatzīmē, ka par to būs jāvienojas sarunās ar Eiropas partneriem.

Valūtas kursa mehānismu II var salīdzināt ar laboratoriju, kura ļauj izanalizēt, vai valsts valūtas kurss ir atbilstošs makroekonomiskajiem rādītājiem vai tas ir pārvērtēts vai nenovērtēts. Lata piesaistes maiņa no SDR uz eiro notiktu 2004. gada 31. decembrī saskaņā ar tirgus kursu, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR formulas - līdzīgi, kā tas notiek ik dienas. Uzņēmējiem, kas strādā ar eiro zonu, līdz ar to zudīs valūtas risks, bet tiem, kas izmanto ASV dolārus, būs patstāvīgi jādomā, kā minimizēt ar valūtu svārstībām saistītos riskus. Tam nepieciešamie finanšu instrumenti, tai skaitā nākotnes darījumi, ir pieejami Latvijas bankās.

No 2005. gada janvāra Latvijas monetārajai sistēmai Valūtas kursa mehānismā II būs jādarbojas vismaz divus gadus. Tajā rūpīgi vērtēs, vai pildām visus piecus kritērijus, kurus eiropieši savulaik Māstrihtas līgumā izvirzījuši kopīgās valūtas dalībniekiem un kandidātiem. Māstrihtas līgumā cita starpā noteikts, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, valdības budžeta deficīts - 3% no IKP. Inflācija nedrīkst pārsniegt trīs labāko eiro zonas valstu rādītāju vairāk nekā par 1.5 procenta punktiem. Latvijas ekonomika jau šobrīd atbilst visiem Māstrihtas kritērijiem.

Latvijas Banka tuvākajā laikā gaida valdības vēstuli, kurā būtu apliecināta gatavība pildīt ekonomiskos kopīgās valūtas kritērijus, īpaši tos, kas attiecas uz fiskālo jomu.

2007. gada martā, kad kļūs pieejami makroekonomiskie rādītāji par iepriekšējo gadu, Eiropas Savienības institūcijas sāktu vērtēt Latvijas sniegumu. Apmēram pusgada laikā - 2007. gada vasarā - mēs varētu saņemt novērtējumu. Ja tas būs pozitīvs - un uz to arī būs virzīts darbs, tas nav nekas nepaveicams - teorētiski Latvijā jau 2007. gada vidū varētu ieviest eiro. Taču pieredze liecina, ka uz jaunu norēķinu vienību ir loģiski pāriet reizē ar jauna kalendārā gada sākumu. Tāpēc 2007. gada otrajā pusē Latvijas Banka gatavotos eiro ieviešanai, tostarp sadalītu skaidro naudu filiālēm, veiktu nepieciešamo apmācību un informētu sabiedrību. Eiro ieviešana varētu notikt 2008. gada 1. janvārī. Eiro tad kļūtu par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijas teritorijā, pakāpeniski nomainot latu. Latvijas Banka raudzītos, lai ikvienam ir iespēja visus savus latus apmainīt pret eiro.

Jāuzsver, ka Latvijas Bankas redzējums uz notikumu iespējamo attīstību pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā balstīts uz vispusīgi apdomātu laika grafiku, kas veidots, paredzot nelielu laika rezervi. 

Tātad - ja 2004. gada maijā iestāsimies Eiropas Savienībā, tad:

  • 2005. gada 1. janvārī Latvija iestāsies Valūtas kursa mehānismā II, vienlaikus mainot lata piesaisti no SDR uz eiro.
  • 2007. gada sākumā Latvija noslēgs nepieciešamo divu gadu periodu Valūtas kursa mehānismā II un vasaras beigās uzzinās, vai tās sniegums novērtēts pozitīvi.
  • Ja tā, tad 2008. gada 1. janvārī Latvijā ieviesīs eiro.

4. Eiro ieviešana Latvijā. Iespējamais grafiks

Šāda notikumu gaita ir ar savu skaidru loģiku. Tajā nav nedz nevajadzīgas steigas, nedz atlikšanas, tāpat arī nepamatotas sacensības.

Šāda Latvijas Banka pieeja lielā mērā balstīta uz Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultātiem, kā arī banku viedokļiem.

Latvijas Banka, apzinot banku viedokļus, ir saņēmusi atbildes no 21 Latvijas bankas. Vairākums - precīzāk 17 - atbalsta lata piesaisti eiro 2005. gada 1. janvārī. Divas vēlētos, lai tas notiek vēlāk, bet divas citas būtu pret piesaisti eiro pirms 2005. gada. 

5. Latvijas Banka un uzņēmēji par eiro ieviešanas iespējamo grafiku līdzīgās domās


Uzņēmumu aptauja
rāda, ka gandrīz 60% uzņēmēju vēlētos saņemt savlaicīgu brīdinājumu pirms piesaistes maiņas, pusgadu vai gadu reakcijas laika. 

6. Uzņēmēju aptauja par vēlamo lata piesaisti: dominē eiro, SDR

Puse - 52% no aptaujātajiem - jau šobrīd gribētu redzēt lata piesaisti eiro, 24% procenti gribētu palikt pie SDR piesaistes, bet 17% vēlētos lata piesaisti ASV dolāram. Arī uzņēmēju aptauja ļauj secināt, ka Latvijas Bankas ieskicētais plāns kopumā gūtu atbalstu, kaut šeit vienprātības noieta tirgu apsvērumu dēļ ir mazāk.

Vienlaikus gribu uzsvērt, ka, izstrādājot eiro ieviešanas stratēģiju, Latvijas Banka nav vadījusies un arī turpmāk nevadīsies pēc īstermiņā sagaidāmām lata un eiro kursa svārstībām. Latvijas Banka arī nemēģinās uzminēt, kāds būtu teorētiski izdevīgākais lata piesaistes kurss eiro, jo tas ir neiespējami. Savukārt uzņēmējiem, kuri savlaicīgi zinās spēles noteikumus, būs iespēja tiem pielāgoties.


Mūsu redzējums vēl saskaņojams ar Ekonomiskās un monetārās savienības dalībniekiem. Jāatceras, ka šāds eiro ieviešanas grafika uzmetums ir arī Eiropas daudzpusēju attiecību jautājums: visu intereses skaroša tēma ("common concern"). Lai Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā sāktu šādu scenāriju īstenot, tas pēc 2004. gada 1. maija vēl jāakceptē Eiropas Centrālajai bankai un eirozonas finanšu ministriem. Cik varam spriest pašlaik, Eiropas Savienības institūcijām nevajadzētu būt iebildumiem pret šādu Latvijas iestāšanās grafiku Ekonomiskajā un monetārajā savienībā.


Latvijas Banka krustcelēs starp latu un Ekonomisko un monetāro savienību

Gan dalību Eiropas Savienībā, gan eiro ieviešanu Latvijas Banka vērtē no makroekonomikas un naudas politikas viedokļa. No vienas puses - lats ir stabila, labi aizsargāta un arī skaista nauda, kas kalpo godam. Tādēļ šķirties būs žēl.

Savukārt eiro kā valūtai, ko lieto milzīgs tirgus, ir savas objektīvas priekšrocības gan no makroekonomiskās stabilitātes, gan tautsaimniecības izaugsmes iespēju viedokļa. Rēķinoties, ka eiro zonā ar laiku varētu būt 22 valstis, eiro kā valsts valūtu tad lietos jau apmēram 380 miljoni cilvēku! Eiro ir arī savi mīnusi - būs jāatsakās no savas naudas politikas lemšanas. Bet, kā rāda Latvijas Bankas makroekonomiskā analīze kopumā, neiestājoties zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu. Sevišķi tad, ja vēlamies pietuvoties Eiropai labklājībā.

Eiropas Savienībā ir apvienojušies cilvēki, kas meklē formulu, kā gūt labumu, strādājot lielā kopīgā tirgū un ar kopīgu valūtu. Šie paši eiropieši vienlaikus ir stingri nolēmuši nepazaudēt savu grieķiskumu, vāciskumu… mūsu gadījumā - latviskumu.

Mēs, latvieši, esam jūtīgi pret identitātes jautājumiem. To diktē mūsu neatkarības vēsture. Arī pāreju no lata uz eiro Latvijā, iespējams, uztvers sāpīgāk nekā atvadas no nacionālajām valūtām citviet Eiropā. Tomēr, ja cilvēki sajutīs, ka pievienošanās Eiropas Savienības ekonomiskajai telpai nes taustāmus labumus, eiro ar laiku pieņems. Runājot par naudu kā daļu no valsts identitātes, jāmin, ka mums tāpat kā pārējām Eiropas Savienības valstīm būs iespēja uz astoņu monētu vienas puses kalt Latvijai svarīgus simbolus. Tie ceļos pa Eiropas Savienības lielo tirgu - no Maltas Latvijā līdz Maltai Vidusjūrā - un nesīs stāstu par Latviju pārējiem eiropiešiem un citiem pasaulē. Un mums pašiem sildīs sirdi un liecinās, ka atbilstoši savām iespējām piedalāmies šajā projektā kā līdzīgi. Mūsu monētas jau ir guvušas atzinību pasaulē, ir pieredze. Lai izraudzītos simbolus Latvijai kaļamajām eiro monētām, Latvijas Banka paredz rīkot visas tautas konkursu.