Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
Rīgā 2003. gada 17. jūlijā
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par Latvijas Bankas īstenotās monetārās politikas atbilstību ekonomiskajai situācijai.
Pēc vairāku mēnešu perioda, kad Latvijā saglabājās salīdzinoši zema inflācija, jūnijā patēriņa cenu gada pieaugums, tas ir, pret 2002. gada jūniju, sasniedza 3.7%, kas ir augstākais gada inflācijas līmenis atsevišķā mēnesī kopš 2000. gada aprīļa. Jāatzīmē, ka jau gada sākumā, izstrādājot inflācijas prognozes šim gadam, Latvijas Bankas speciālisti paredzēja inflācijas pieaugumu jūnijā. Viens no galvenajiem iemesliem ir būtisks mobilo telefonsakaru tarifu samazinājums pagājušā gada jūnijā. Tā ietekmē kopējais cenu līmenis pirms gada pieauga lēnāk, taču tas radīja bāzes efektu, kas līdz pat šī gada maijam pazeminošā virzienā iedarbojās uz inflācijas līmeni, ko aprēķinām kā cenu izmaiņas pret iepriekšējā gada periodu. Līdzīgi mainījās arī neapstrādātās pārtikas cenas. Līdz pagājušā gada jūnijam neapstrādātās pārtikas cenu gada pieaugums bija augsts, un līdz ar to augstās pagājušā gada bāzes cenas nodrošināja visai zemu neapstrādātās pārtikas preču cenu pieaugumu līdz šī gada jūnijam. Izzūdot augstās bāzes efektam, neapstrādātās pārtikas preču cenu gada inflācija šogad jūnijā automātiski pieauga.
Tātad daļu no šī gada inflācijas kāpuma jūnijā bija iespējams paredzēt, un tas jau ir iestrādāts Latvijas Bankas inflācijas prognozēs. Tomēr jāsaka, ka cenu izmaiņas jūnijā pret iepriekšējā gada jūniju tomēr bija lielākas par iepriekš plānotajiem 3%. To noteica vairāki faktori, kuru attīstību ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami iepriekš paredzēt.
Pirmkārt, kopējo inflāciju paaugstinošā virzienā ietekmē eiro kursa kāpums pret galvenajām pasaules valūtām un ar to saistītais lata kursa kritums pret eiro. Tas sadārdzina importa cenas un līdz ar to rada inflācijas spiedienu tirgojamo preču jomā. Kopš pagājušā gada jūnija lata vērtība pret eiro ir samazinājusies par vairāk nekā 8%, arī nominālais efektīvais lata kurss gada laikā ir samazinājies par aptuveni 8%, bet importa preču cenas gada pirmajā ceturksnī pieaugušas par vairāk nekā 7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tātad, no vienas puses, eiro kursa kāpums sadārdzina importa cenas un palielina izmaksas importētājiem no Eiropas Savienības valstīm, bet, no otras puses, - atvieglo Latvijas preču eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to kopējā valūtas kursa svārstību ietekme uz tādas mazas un atvērtas valsts, kā Latvija, tautsaimniecību, nav vienkārši vērtējama.
Otrkārt, faktiskais neapstrādātās pārtikas preču cenu kāpums jūnijā, lai arī iepriekš paredzēts, pārsniedza sākotnējās prognozes. To noteica līdz šim nelabvēlīgie laika apstākļi, ko grūti iepriekš paredzēt. Tas sevišķi ietekmēja dārzeņu un augļu cenas. Tomēr pēc viena mēneša datiem vēl ir pāragri spriest, vai pašlaik novērotajam neapstrādātās pārtikas preču cenu kāpumam ir strukturāls vai ciklisks raksturs. Pirmajā gadījumā neapstrādātās pārtikas preču cenas turpinās paaugstināt kopējo inflāciju līdz nākamā gada jūnijam. Otrajā gadījumā neapstrādātās pārtikas preču cenu ietekme uz kopējo inflāciju tuvāko mēnešu laikā mazināsies. Ja nākamajos mēnešos mazināsies neapstrādāto pārtikas cenu ietekme uz kopējo inflāciju un lata kurss pret eiro pieaugs, tad 2003. gada inflācijas līmenis - kā jau iepriekš prognozēts - var nepārsniegt 3% robežu [1]. Bet, ja lata kurss pret eiro saglabāsies pašreizējā līmenī vai vēl samazināsies un neapstrādātās pārtikas cenas saglabāsies augstas, šī gada inflācijas līmenis var pārsniegt 3%.
Analizējot inflācijas attīstības tendences kopumā, secinām, ka, lai arī inflācijas kāpums šī gada jūnijā nedaudz pārsniedza iepriekšējās prognozes, šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja faktori, kas ir ārpus Latvijas Bankas ietekmes sfēras - neapstrādāto pārtikas produktu cenu izmaiņas un eiro kurss. Jāpiezīmē, ka faktori, kas ietekmēja inflācijas pieaugumu, ir lielākoties saistīti ar piedāvājuma pusi, un šādos gadījumos parasti monetārās politikas korekcijas netiek veiktas. Ja inflācijas kāpumam pamatā būtu stiprs pieprasījuma puses spiediens, tad, iespējams, būtu pamats pārskatīt monetārās politikas virzību. Pašreizējā situācija liecina, ka iekšzemes pieprasījuma straujā attīstība vismaz pagaidām būtisku inflācijas spiedienu nerada.
Analizējot ārējā sektora attīstību, uzmanības vērts ir šī gada maijā novērotais Latvijas preču eksporta pieauguma samazinājums. Gada pirmajos mēnešos preču eksports vidēji ik mēnesi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 20%, bet maijā preču eksporta pieaugums bija tikai 5.7%. To galvenokārt ietekmēja eksporta pieauguma kritums uz Eiropas Savienības valstīm, kas ir galvenais Latvijas preču eksporta noieta tirgus. Pēc eksporta kāpuma gada sākumā ik mēnesi par 20-30% maijā eksports uz Eiropas Savienības valstīm pieauga par aptuveni 10%. Iespējams, ka jau ilgstošu laiku novērojamā ekonomiskā stagnācija lielākajās Eiropas Savienības valstīs, kas līdz šim tikpat kā neietekmēja Latvijas ekonomiku, pēc ilgāka laika tomēr sākusi zināmā mērā bremzēt ārējā sektora izaugsmi. Taču pēc eksporta pieauguma krituma vienā mēnesī vēl ir pāragri izdarīt skaidrus secinājumus par ārējā sektora attīstību. Lai iegūtu pārliecinošākus pierādījumus par tendencēm valsts ārējā sektorā, rūpīgi sekosim tā attīstībai nākamajos mēnešos.
Atšķirībā no ārējā pieprasījuma attīstības iekšzemes pieprasījuma bremzēšanās pazīmes pašlaik Latvijā nav novērojamas, izņemot iespējamas stabilizācijas pazīmes nekustamo īpašumu tirgū. Par stipro iekšzemes pieprasījumu liecina gan ievērojamais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, kas sasniegts, neskatoties uz augsto pagājušā gada bāzes apjomu, gan straujā būvniecības attīstība. Stiprais iekšzemes pieprasījums ir galvenais importa pieauguma cēlonis. Tā rezultātā gada pirmajos mēnešos ir pasliktinājusies gan valsts ārējās tirdzniecības bilance, gan tekošā konta deficīts. Precīzos skaitļos - tirdzniecības bilances deficīts šī gada janvārī - maijā salīdzinājumā ar 2002. gada pirmajiem pieciem mēnešiem palielinājies par 21.6% - no mīnus 384 miljoniem latu līdz mīnus 467 miljoniem latu. Tekošā konta deficīts gada pirmajā ceturksnī palielinājies līdz 5.7% no iekšzemes kopprodukta no 3.1% 2002. gada 1. ceturksnī.
Iekšzemes pieprasījumu augstā līmenī uztur liels banku izsniegto kredītu pieaugums. Gada sākumā ikmēneša kreditēšanas attīstības temps svārstījās zem 40% robežas, bet maijā izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 40.7%. Tik strauja kreditēšanas izaugsme ir iespējama, lielā mērā pateicoties nepieredzēti zemajām procentu likmēm. Vidējās latos izsniegto kredītu procentu likmes jau vairākus mēnešus atrodas zem 8% līmeņa, bet īstermiņa procentu likmes latos - zem 6% līmeņa. Salīdzinot šīs likmes ar prognozēto vispārējās ekonomiskās izaugsmes tempu nākamajiem gadiem, jāsecina, ka pašreizējais latos izsniegto kredītu procentu likmju līmenis ir ļoti labvēlīgs un ekonomikas izaugsmi stimulējošs.
Taču redzams arī, ka ārvalstu valūtās pieejamajiem kredītiem procentu likmes ir vēl zemākas. Tam pamatā ir gan pasaules vadošo centrālo banku pēdējā gada laikā vairākkārt veiktā bāzes likmju pazemināšana, gan lielāks tirgus apjoms un attiecīgi lielāka likviditātes pakāpe ārvalstu valūtu finanšu resursu tirgū. Līdz ar to arī Latvijā pieaug ārvalstu valūtās izsniegto kredītu apjoms. Šī gada pirmajos piecos mēnešos sevišķi strauji ir audzis privātpersonu aizņēmumu apjoms ārvalstu valūtās. Tomēr, pirms izvēlēties valūtu aizņēmumam, ir svarīgi apzināties un novērtēt visus iespējamos ieguvumus un zaudējumus. It sevišķi tas attiecas uz Latvijas iedzīvotājiem, jo ienākumi pamatā tiek saņemti latos. Lemjot par kredīta valūtas izvēli, cilvēkam būtu ne tikai jāsalīdzina nominālās procentu likmes kredītiem latos un ārvalstu valūtās, bet arī jānovērtē iespējamais valūtas risks, ko viņš uzņemas, izvēloties kredītu ārvalstu valūtā.
Piemēram, pagājušā gada jūnijā un jūlijā - līdzīgi kā pašreiz - kredīti ārvalstu valūtās bija pieejami par likmēm, kas bija par aptuveni 2 procenta punktiem zemākas nekā likmes latos. Taču jāņem vērā, ka SDR groza valūtu savstarpējo svārstību dēļ lata kurss pret jebkuru no ārvalstu valūtām gada laikā var ievērojami mainīties. Tā eiro vērtība pret latu kopš pagājušā gada jūnija ir pieaugusi par vairāk nekā 8%. Līdz ar to tie cilvēki, kuri ienākumus saņem latos, bet pagājušā gada jūnijā vai jūlijā bankas kredītu paņēma eiro, faktiski par šo kredītu maksāja par 6 procenta punktiem vairāk, nekā būtu jāmaksā par kredītu latos - jo valūtu svārstības gada laikā ievērojami pārsniedza procentu likmju atšķirības. Aizņemoties atcerēsimies ar valūtas kursa pārmaiņām saistīto risku! Latvijas Banka aicina cilvēkus šādos darījumos izvēlēties to valūtu, kādā katrs saņem ienākumus, jo no tiem kredīts būs jāatmaksā.
Runājot par fiskālo politiku, jau vairākkārt atzīmēts, ka stipra iekšzemes pieprasījuma apstākļos tai ir jābūt vērstai uz budžeta deficīta samazināšanu. Šajā ziņā ir apsveicama valdības apņemšanās veidot 2004. gada budžetu ar deficītu, kas nepārsniegtu 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tomēr nedrīkstētu aizmirst arī par šī gada fiskālo situāciju. Valdības aktīvā rīcība un straujā, prognozes apsteidzošā ekonomikas attīstība gada pirmajos mēnešos nodrošināja pārsteidzoši labu valsts fiskālo stāvokli. Tomēr, prognozējot situācijas attīstību gada otrajā pusē, zināmu piesardzību izraisa ievērojamais valsts budžeta fiskālā deficīta pieaugums jūnijā, ko rāda operatīvie dati. Latvijas Banka uzskata, ka pašreizējā makroekonomiskajā situācijā papildu budžeta ieņēmumi, ja tādi radīsies valsts sekmīgas attīstības rezultātā, būtu novirzāmi šī gada budžeta deficīta mazināšanai, nevis budžeta izdevumu palielināšanai. Tāpēc Latvijas Banka aicina valdību šogad atturēties no valsts budžeta grozīšanas rudenī.
Apkopojot teikto, varam secināt: lai gan iekšzemes pieprasījums valstī joprojām saglabājas augsts un pagaidām būtiskas tā bremzēšanās pazīmes nav vērojamas, tas līdz šim nav radījis būtisku inflācijas spiedienu. Inflācijas pieaugumam jūnijā pamatā bija gan pagājušā gada bāzes efekti, gan vairāki ar piedāvājuma pusi saistīti faktori. Tomēr stiprā iekšzemes pieprasījuma negatīvo ietekmi var novērot valsts maksājumu bilances datos, sevišķi tekošā konta deficīta pieaugumā, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tekošā konta deficīts pašlaik bažas nerada, jo to gandrīz pilnībā sedz ārvalstu tiešo investīciju plūsmas. Tomēr iekšzemes patēriņa pieaugums var nelabvēlīgi iespaidot tekošo kontu gadījumā, ja, samazinoties ārējam pieprasījumam galvenokārt no Eiropas valstīm, tiešām palēninātos arī Latvijas eksporta pieaugums. Šajos apstākļos ir svarīgi, lai budžeta papildu ieņēmumi, kas radušies par plānoto straujākas ekonomiskās attīstības dēļ, gada otrajā pusē tiktu novirzīti budžeta deficīta mazināšanai, nevis papildu izdevumu finansēšanai.
Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Latvijas Bankas padome izvērtēja makroekonomisko situāciju valstī, tā nav būtiski uzlabojusies, dažās jomās riski makroekonomiskajai stabilitātei ir pat pieauguši. Tomēr Latvijas Bankas padome šīs dienas sēdē nolēma nemainīt galvenās Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes - pašreizējās ekonomikas attīstības tendences vēl neprasa monetārās politikas korekcijas. Turpmāko monetārās politikas lēmumu pieņemšanā būtiski būs nākamie mēneši, kuru laikā Latvijas Banka turpinās rūpīgi analizēt galvenos ekonomiskos rādītājus, it sevišķi inflācijas dinamiku, attīstību ārējā sektorā un kreditēšanas jomā, kā arī valsts fiskālo situāciju. Ja nākamo mēnešu laikā situācija būtiski neuzlabosies un valdības rīcība neliecinās par stingru apņemšanos mazināt 2003. gada fiskālo deficītu jau līdz šī gada beigām, Latvijas Banka nopietni apsvērs iespēju izmantot tās rīcībā esošos instrumentus, lai sekmētu makroekonomisko stabilitāti valstī.Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes turpmākajiem diviem mēnešiem ir šādas.
- Latvijas Bankas refinansēšanas likme saglabāta 3% līmenī.
- Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir:
- kredītiem līdz desmit dienām - 5%,
-11.-20. dienā - 6%,
- sākot no 21. dienas, - 7%.
- Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes ir:
- septiņām dienām - 2%,
- 14 dienām - 2.25%.
Ikdienas likviditāti Latvijas Banka turpinās pārvaldīt ar galveno monetārās politikas instrumentu - repo un valūtas mijmaiņas operāciju - palīdzību. Latvijas Bankas izsolēs šīs nedēļas sākumā tika fiksētas šādas likmes:
[1] 2003. gada inflācijas līmenis tiek rēķināts kā vidējā cenu līmeņa 2003. gada 12 mēnešos procentuālās izmaiņas pret vidējo cenu līmeni pagājušā gada 12 mēnešos.- repo kredītu uz septiņām dienām vidējā likme bija 2.75%, uz 28 dienām - 3.00%,
- valūtas mijmaiņas darījumu uz septiņām dienām vidējā likme latiem bija 2.75%.