Latvijas Bankas prezidenta preses konference. 2003. gada novembris

Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijas tautsaimniecībā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jomām, kurās iepriekš vērota dažādu makroekonomisko risku attīstība, kas varētu likt apsvērt monetārās politikas korekciju. No centrālās bankas viedokļa raugoties, svarīgākie notikumi aizvadītajos divos mēnešos bija šādi.

Pirmkārt, par inflāciju. Pēc salīdzinoši augstā inflācijas līmeņa šī gada vasarā patēriņa cenu kāpums pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz samazinājies. Tam par iemeslu lielākoties bijusi neapstrādātās pārtikas cenu dinamika. Inflācijas līmeņa paaugstināšanas virzienā darbojās galvenokārt divi faktori: atsevišķu tarifu paaugstinājums oktobrī, kā arī eiro kursa kāpums pret latu gada pirmajā pusē. Te jāpiebilst, ka valūtas kursa ietekmi uz inflāciju tautsaimniecība sajūt ar vairāku mēnešu vai pat ceturkšņu nobīdi laikā. Arī novembrī un decembrī galvenokārt šie paši faktori liks inflācijas līmenim saglabāties 3-4% robežās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Šāda cenu attīstības dinamika atbilst Latvijas Bankas prognozētajam gada vidējās inflācijas līmenim, proti, 2003. gadā sagaidām 3% gada vidējo inflāciju, jo ņemam vērā gada pirmo mēnešu zemo inflācijas līmeni.

Arī 2004. gadā inflācijas līmeni galvenokārt noteiks nupat minētie faktori - administratīvi regulējamo cenu kāpums un eiro kursa attiecība pret latu. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka nākamgad administratīvi regulējamo cenu kāpums būs lielāks kā šogad, attiecīgi ietekmējot arī kopējo inflācijas līmeni 2004. gadā. Tomēr jāņem vērā, ka šim cenu kāpumam ir atsevišķa gadījuma raksturs, kas neprasa monetārās politikas izmaiņas. Gaidāms arī, ka turpmākajos gados - 2005. un 2006. gadā - administratīvi regulējamo cenu kāpums būs salīdzinoši neliels. Kopumā secinām, ka inflācijas kāpumu patlaban nosaka minētie piedāvājuma puses, nevis pieprasījuma puses faktori..

Rūpniecības sektora dati arī liecina par zināmu situācijas stabilizēšanos. Lai gan rūpnieciskās ražošanas apjoma pieauguma temps joprojām ir augsts, tas kopš gada sākuma ir vienmērīgi samazinājies. Te es runāju par trīs mēnešu vidējo pieauguma tempa rādītāju kopš gada sākuma. Pēdējo mēnešu informācija arī parāda vienu no galvenajiem iemesliem šādam tempa palēninājumam, proti, samazinājies eksporta pasūtījumu skaits. Tas sarucis sakarā ar ilgstošo nelabvēlīgo ekonomisko situāciju vairākos Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos Eiropā. Par to, ka nelabvēlīgā ārējā vide pašlaik ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību, zināmā mērā liecina Latvijas eksporta pieauguma tempu samazināšanās.

Tajā pašā laikā importa pieauguma tempi saglabājas augstā līmenī. No vienas puses, to var izskaidrot ar ārējiem faktoriem. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka naftas cenu pieaugums gada sākumā un eiro kursa kāpums šī gada pirmajā pusē ir novedis pie importa cenu kāpumu par apmēram 7%. Taču importa pieprasījums uz cenu pārmaiņām reaģē salīdzinoši neelastīgi un importa kāpumu nav kavējis. Bez tam importa apjomu palielinājuši arī atsevišķi liela mēroga investīciju projekti. No otras puses, importa apjomus joprojām būtiski ietekmē arī iekšzemes pieprasījuma attīstība, kas Latvijā (tāpat kā vairākumā topošo ES dalībvalstu) ir daudz straujāka nekā rietumvalstīs.

Tomēr arī jaunākie dati par iekšzemes pieprasījuma attīstību liecina par atsevišķām stabilizācijas pazīmēm. Proti, lai gan vairāki privāto patēriņu raksturojoši rādītāji saglabājas augstā līmeni, tomēr tie nepieaug. Šajā jomā - līdzās jau pieminētajai importa attīstībai - Latvijas Banka turpina uzmanīgi vērot mazumtirdzniecības un kreditēšanas attīstības tempus, kā arī situācijas attīstību nekustamo īpašumu tirgū. Visos šajos privātā patēriņa aspektos situāciju pašlaik vērtējam kā stabilu, citiem vārdiem sakot, makroekonomiskie riski, salīdzinot ar vasaras sākumu, nav palielinājušies. 

Visbeidzot Latvijas Bankas padome atzīmēja valsts fiskālās situācijas stabilizēšanos šī gada pirmajos trīs ceturkšņos. Tāpēc bažas rada fakts, ka valdība tomēr paredz šo gadu noslēgt ar deficītu, kas ir tuvs kritiskajai 3% robežai. Arī konsolidētajā kopbudžetā vērojams - lai arī neliels -, bet fiskālais pārpalikums. Operatīvie dati 31. oktobrī liecināja, ka desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrāts 10.2 miljonu latu liels fiskālais pārpalikums. Tas nozīmē, ka apmēram sešās atlikušajās gada nedēļās, lai sasniegtu šo 3% deficītu, būtu jānotērē teju 190 miljonu latu! Budžeta deficītam gada pēdējā ceturksnī tad jāveido aptuveni 12% no valsts kopprodukta! Ja valdība pašreizējā situācijā tomēr pieļautu šādu lēcienu no budžeta pārpalikuma uz deficītu 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tās rīcību nekādi nevarētu nosaukt par atbildīgu. Budžeta deficīta straujš pieaugums gada pēdējos mēnešos ievērojami palielinātu ar valsts tautsaimniecības attīstību saistītos makroekonomiskos riskus. Turklāt šāds budžeta izdevumu pieaugums tik īsā laika posmā radītu nopietnas bažas par budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti. Tāpēc Latvijas Banka aicina valdību gada pēdējos mēnešos veikt pasākumus, lai ierobežotu nelietderīgu budžeta līdzekļu izmantošanas iespējas, šajā ziņā mācoties no iepriekšējo gadu bēdīgās pieredzes, kad pašos gada pēdējos mēnešos tika notērēti vairāk nekā 50 miljoni latu virs mēnesī paredzētā. 

Kopsavilkumā jāteic, ka valsts ekonomiskā attīstība pēdējo mēnešu laikā joprojām ir bijusi pietiekami strauja, bet šobrīd nav pietiekama pamata, lai runātu par ekonomikas pārkaršanu. Tāpēc Latvijas Banka saglabā savu līdzšinējo IKP prognozi 2003. gadam, sagaidot salīdzinoši augstus izaugsmes tempus - 7.0% pieaugumu. Ar straujo tautsaimniecības attīstību saistītie makroekonomiskie riski atsevišķās jomās ir stabilizējušies un pagaidām nepieaug, taču teikt, ka riski būtiski mazinājušies, pašreizējā situācijā tomēr nevar. Galvenie riski joprojām ir saistīti ar valsts ārējā sektora attīstību un iekšzemes pieprasījuma dinamiku. Šajā sakarā valsts fiskālā situācija ir viens no daudziem, tomēr ļoti nozīmīgiem faktoriem, kurus Latvijas Banka ņem vērā, analizējot turpmāko monetārās politikas attīstību. Kopumā valsts pašreizējās makroekonomiskās situācijas novērtējums tomēr liecina, ka monetārās politikas korekcija šobrīd nav nepieciešama, tāpēc Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma Latvijas Bankas procentu likmes nemainīt.

Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes turpmākajiem diviem mēnešiem ir šādas:

• Latvijas Bankas refinansēšanas likme saglabāta 3% līmenī;

• Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes: 

            - kredītiem līdz desmit dienām - 5%, 
            - 11.-20. dienā - 6%, 
            - sākot no 21. dienas - 7%;

• Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes:

            - septiņām dienām - 2%, 
            - 14 dienām - 2.25%.

Ikdienas likviditāti Latvijas Banka turpinās pārvaldīt ar galveno monetārās politikas instrumentu - repo un valūtas mijmaiņas operāciju - palīdzību. Latvijas Bankas izsolēs šīs nedēļas vidū tika fiksētas šādas likmes:

  - repo kredītu uz septiņām dienām vidējā likme bija 3.09%;
 - valūtas mijmaiņas darījumu uz septiņām dienām vidējā likme latiem bija 3.06%, uz divdesmit astoņām dienām - 3.05%.