Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2004. gada 11. novembris
Godājamie žurnālisti!
Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences pēdējo mēnešu laikā un lēma par Latvijas Bankas monetārās politikas turpmāko virzību. Izmantošu šo iespēju, lai pastāstītu par galvenajiem atzinumiem un secinājumiem.
Jaunāko makroekonomisko datu izvērtējums liecina, ka valstī saglabājas ļoti spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Tas joprojām apsteidz ārējo pieprasījumu un pagaidām nav vērojamas būtiskas tā bremzēšanās pazīmes. Par to liecina vairums makroekonomisko indikatoru, no kuriem trīs nozīmīgākie ir inflācija, mazumtirdzniecības apgrozījums un tekošā konta deficīts. Jāapzinās, ka šogad tos visus ietekmē virkne vienreizēja rakstura faktoru, kuru ietekme nākamajos gados varētu mazināties. Tomēr ar diezgan lielu ticamības pakāpi var secināt, ka cenas un importa pārsvars pār eksportu augtu lēnāk, ja valstī būtu zemāks iekšzemes pieprasījums līmenis.
Paskatīsimies nedaudz detalizētāk. Pirmkārt, gada inflācija. Augustā tā Latvijā bija augstākā kopš 1997. gada septembra, un inflācijas ziņā Latvija ierindojās pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Pēdējo mēnešu - septembra un oktobra - laikā gada inflācijas līmenis, mazinoties neapstrādātās pārtikas cenu ietekmei, ir nokrities tikai nedaudz un Latvijā vēl joprojām ir augstākā inflācija Eiropas Savienībā.
Šādu situācijas attīstību ietekmēja virkne faktoru. Daži no tiem ir ārēja rakstura un vairāk vai mazāk ietekmē visu Eiropu, piemēram,
- naftas cenu kāpums pasaules tirgos un
- neapstrādātās pārtikas cenu kāpums sliktās ražas ietekmē.
Papildus tam inflācijas kāpumu un noturīgo augsto līmeni Latvijā noteikuši vairāki pārejoša rakstura faktori kā
- administratīvi regulējamo cenu izmaiņas,
- izmaiņas atsevišķu nodokļu likmēs - 5% PVN piemērošana medikamentiem, akcīzes nodokļa pieaugums degvielai.
Tomēr līdztekus šiem faktoriem inflāciju Latvijā turpina ietekmēt arī pieprasījums. Tas tieši vai pastarpināti ir veicinājis cenu kāpumu dažādās preču un pakalpojumu grupās, tostarp
- apstrādātās pārtikas produktu sadārdzināšanos un
- cenu kāpumu pakalpojumiem, piemēram, atpūtas, kultūras un izglītības, ēdināšanas pakalpojumiem.
Latvijas Bankas analīze liecina, ka pieprasījums šobrīd veido 1.7-2% punktus jeb aptuveni vienu ceturto daļu no līdzšinējās kopējās inflācijas.
Tālāk īsi par mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas labi raksturo iedzīvotāju pirktspējas līmeni. Lai gan gada otrajā pusē ievērojami kāpušas cenas, mazumtirdzniecības apgrozījuma dati neuzrāda būtisku tempa kritumu. Šī gada deviņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums bija tikpat augstā līmenī kā iepriekšējā gadā (12.6%), neskatoties uz augstāko šī gada bāzi. Sevišķi strauji ir kāpusi automobiļu tirdzniecība - septembrī par vairāk nekā 17%, bet šī gada pirmajos deviņos mēnešos - par vairāk nekā 26%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Gada pirmajā pusē straujo automobiļu tirdzniecības pieaugumu vēl varēja izskaidrot ar ažiotāžu pirms iestāšanās ES. Šobrīd ažiotāža zaudējusi aktualitāti, bet automašīnu iegāde turpinās tikpat strauji, kas nepārprotami liecina par spēcīgu iekšzemes pieprasījumu Latvijā.
Jau pieminēju tekošā konta deficītu. Šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, tas ir ievērojami pieaudzis un pārsniedz 13% no IKP. Tas ir otrs lielākais rādītājs starp ES valstīm. Daļēji tekošā konta pieaugumu šogad ietekmēja pastiprināts preču imports un krājumu veidošana īsi pirms iestāšanās ES, kā arī atsevišķu ievērojamu investīciju veikšanai nepieciešamo preču iegāde. Taču arī bez šiem darījumiem tekošā konta deficīts šī gada pirmajā pusgadā bija virs 8% no IKP, pārsniedzot pagājušā gada pirmajā pusgadā fiksētos 7%. Turklāt, lai arī nominālajā izteiksmē Latvijas preču eksports šī gada astoņos mēnešos ir pieaudzis straujāk par importu, tas galvenokārt ir noticis uz labvēlīgu tirdzniecības nosacījumu rēķina - Latvijas eksporta preču cenas pieauga straujāk par importa cenām. Izslēdzot šo eksporta un importa cenu ietekmi, importa pieaugums vēl joprojām apsteidz eksporta pieaugumu. Zināms, ka eksporta cenas tiek noteiktas pasaules tirgos, ko Latvijas ražotāji vairumā gadījumu nespēj ietekmēt. Tādēļ nevaram gaidīt, ka eksporta cenas ilgstoši turpinās apsteigt importa cenas. Šī iemesla, kā arī stiprā iekšzemes pieprasījuma dēļ vismaz tuvākajā nākotnē nav gaidāma būtiska tekošā konta deficīta mazināšanās.
Tiktāl par datu analīzi. Tālāk novērtēsim faktorus, kas palīdz prognozēt turpmāko tautsaimniecības, tostarp iekšzemes pieprasījuma, attīstību. Vēlos atzīmēt vismaz divus:
- valsts fiskālās situācijas un
- kreditēšanas attīstību.
Vispirms par valsts fiskālo politiku šogad un nākamgad.
Latvijas Banka no gada sākuma aktīvi aicinājusi valdību augstas ekonomiskās izaugsmes laikā neļaut fiskālajam deficītam šogad pārsniegt 1.5% no IKP. Šķiet, ka šī ziņa ir saklausīta. Valdība šoruden ir izteikusi apņemšanos īstenot deficītu ierobežojošu politiku un paziņojusi, ka tas varētu būt pat zemāks nekā 1.5% no IKP. Jāsecina, ka uzdevums ir visnotaļ sasniedzams: septembra beigās konsolidētajā kopbudžetā bija fiskālais pārpalikums aptuveni 93.8 miljonu latu apmērā, un arī oktobrī gan valsts pamatbudžetā, gan sociālajā budžetā bija novērojams ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem. Budžeta pārpalikums šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir arī viens no faktoriem, kas ļāvis ierobežot vēl straujāku inflācijas kāpumu. Šāda fiskālā politika priecē un mazina bažas par 2004. gada budžeta deficīta iespējamo negatīvo ietekmi uz makroekonomisko stabilitāti valstī - tostarp spiedienu uz cenām.
Tā kā 2004. gads pavisam drīz piederēs vēsturei, daudz aktuālāki šobrīd ir nākamā, 2005. gada, budžeta plāni. Labi, ka saklausāma politiķu gatavība samazināt 2005. gadam plānoto budžeta deficīta apjomu no pašreizējiem 2% līdz 1.5% no IKP. Straujajam tautsaimniecības attīstības tempam 2% deficīts būtu neatbilstoši liels.
Turpinājumā par kreditēšanas attīstību. Jāatzīmē, ka kreditēšanas pieauguma temps Latvijā ir otrs augstākais Eiropas Savienībā. Septembrī rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums - 45.1% - sasniedza augstāko līmeni kopš 2002. gada novembra. Atpaliekam tikai no Lietuvas, taču tur izsniegto kredītu attiecība pret valsts IKP ir ievērojami zemāka nekā Latvijā.
Jāuzsver, ka šobrīd kreditēšanas attīstību galvenokārt nodrošina patēriņam domāti kredīti. Dominē nevis kredīti ražošanas paplašināšanai un modernizācijai, kas nākotnē varētu paaugstināt Latvijas ražošanas potenciālu, bet hipotekārie kredīti. Jāatzīmē gan, ka ievērojamu vietu kreditēšanā sāk ieņemt ar ES strukturālo fondu apguvi saistītie kredīti, kas vērtējams pozitīvi.
Apkopojot iepriekš teikto, jāsecina, ka iekšzemes pieprasījums valstī joprojām ir stiprs. Lielā mērā tieši augstais iekšzemes pieprasījums nodrošina to, ka Latvija pašlaik ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Taču stiprā iekšzemes pieprasījuma ietekmē arī cenu kāpums Latvijā ir augstākais Eiropas Savienībā un tekošā konta deficīts - otrs augstākais ES. Zināmas bažas rada neskaidrība, kas pagaidām saistīta ar nākamā gada budžeta deficīta lielumu. Visbeidzot - kreditēšanas attīstības temps joprojām ir ļoti augsts.
Lai veicinātu vienmērīgu tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un samazinātu iekšzemes pieprasījumu, Latvijas Bankas padome šodien nolēma paaugstināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas procentu likmi par 0.50% punktiem līdz 4.0%, saglabājot lombarda kredītu un termiņnoguldījumu procentu likmes iepriekšējā līmenī.
Latvijas Bankas padome arī nolēma veikt grozījumus "Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumos", paredzot ar 2005. gada 24. janvāri obligāto rezervju bāzē ietvert banku saistības pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām ar noteikto termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 2 gadiem. Šīm saistībām tiks piemērota šobrīd spēkā esošā rezervju norma, t.i., 4% no saistību kopapjoma. Šie noteikumu grozījumi vienādo banku savstarpējās konkurences nosacījumus, ņemot vērā Latvijas banku atšķirīgos resursu piesaistes avotus.