Publicēts: 14.03.2006. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2006. gada 14. marts

Godājamie žurnālisti!

Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko Latvijas Bankas īstenotās monetārās politikas virzību. Galvenā uzmanība tika pievērsta inflācijas, iekšzemes kopprodukta, kreditēšanas un maksājumu bilances dinamikai.

Inflācijas attīstībā šī gada pirmajos divos mēnešos būtiskas izmaiņas nav novērotas, un tās līmenis joprojām ir pārāk augsts - pirmkārt, no sabalansētas attīstības viedokļa. Janvārī gada inflācija pat nedaudz pieauga, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējiem mēnešiem. Šāds kāpums bija paredzams, jo to lielā mērā noteica pieaugums vairākām administratīvi regulējamām cenām - gāzes un siltumenerģijas tarifiem un pasta pakalpojumiem. Februārī sekojušais inflācijas gada pieauguma tempa kritums ir jāvērtē kā pozitīva tendence. Daļēji šo kritumu ietekmē bāzes efekts - pagājušā gada februārī inflācija bija augstāka nekā janvārī. Gada inflācija šī gada februārī - 6.9% - ir tieši tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš. Ņemot vērā minēto, kā arī plānotās regulējamo cenu pārmaiņas - jau apstiprināto elektrības tarifu kāpumu šī gada martā un iespējamo gāzes tarifu palielinājumu maijā, tuvākajos mēnešos nevar prognozēt būtisku inflācijas samazināšanos. Pagaidām vēl nevaram runāt par stabilu un noturīgu inflācijas samazināšanās tendenci valstī.

Aplūkojot cenu dinamiku februārī galvenajās preču un pakalpojumu grupās, kāpums novērojams desmit grupās no divpadsmit, turklāt astoņās tas bijis ievērojams. Tas liecina, ka inflācijas spiediens valstī aizvien ir spēcīgs, un augstais inflācijas līmenis turpina būt viens no galvenajiem draudiem valsts sekmīgai ilgtermiņa attīstībai.

Runājot par īstermiņa attīstību, jāatzīmē rekordaugstā iekšzemes kopprodukta izaugsme aizvadītajā gadā. 10.2% pieaugumu noteikusi ārēja un iekšēja pieprasījuma līdzīga ietekme. Skaidrs, ka ilglaicīgi tik augstu izaugsmes tempu noturēt nav iespējams. Šāds ekonomiskās aktivitātes pieauguma līmenis ar laiku neizbēgami noved pie tā, ka kopējais pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu ar visām no tā izrietošajām nelabvēlīgajām sekām makroekonomiskajai stabilitātei - tai skaitā augošu importa pārsvaru pār eksportu, pārāk augstu inflāciju, nekustamo īpašumu cenu burbuli, darbaspēka trūkumu. Jāatzīmē arī, ka joprojām neproporcionāli lielu daļu no kopējās izaugsmes nodrošina nevis uz ražošanu un Latvijas ārējās konkurētspējas nostiprināšanu orientētas nozares, bet gan nozares, kas balstās uz iekšzemes patēriņu. Kā apliecinājums tam kalpo fakts, ka apgrozījums mazumtirdzniecībā pērn audzis gandrīz trīs reizes straujāk nekā apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms (attiecīgi +17.4% un +6.3%). Tādēļ pašreizējo attīstības tendenci nevar raksturot kā noturīgu un sabalansētu.

Rezultāts šai nesabalansētajai attīstībai, kā arī zemajam uzkrājumu apjomam un lielajam patēriņam ir arvien pieaugošais tekošā konta deficīts jeb importa pārsvars pār eksportu. Pēc operatīvajiem datiem tas pagājušajā gadā sasniedza 12.5% no iekšzemes kopprodukta un bija viens no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. No vēl dramatiskāka tekošā konta deficīta pieauguma mūsu valsti šobrīd paglābj tikai Latvijas eksportam labvēlīgais lata piesaistes kurss eiro. Latvijas preču eksports 2005. gadā pieaudzis par 33% - vairāk nekā par trešdaļu -, kas ir straujākais kāpums pēdējo desmit gadu laikā un ko noteicis arī lata piesaistes kurss eiro.

Esam jau iepriekšējās reizēs vairākkārt uzsvēruši, ka viena no lielākajām problēmām saistībā ar stipro iekšzemes pieprasījumu, kas neļauj būtiski samazināties inflācijas līmenim un tekošā konta deficītam, ir nesamērīgā kreditēšanas attīstība. Pēdējos mēnešos novērotais rezidentiem izsniegto kredītu apjomu gada pieaugums, kas pārsniedz 60% atzīmi, ir pārāk straujš gan no makroekonomisko risku, gan valsts finanšu stabilitātes viedokļa.

Turklāt arvien izteiktāka kļūst tendence, ka šī straujā kreditēšanas attīstība notiek uz ārējā parāda pieauguma, nevis uz iekšzemes noguldījumu piesaistes rēķina. No makroekonomiskās stabilitātes viedokļa daudz labvēlīgāka būtu situācija, ja kredītu straujo pieaugumu pavadītu arī līdzvērtīgs iekšzemes noguldījumu kāpums. Šobrīd iekšzemes depozīti pieaug lēnāk par kredītu apjomu. Tādējādi ar kredītiem valsts tautsaimniecībā tiek iepludināti finanšu līdzekļi, kas pašreizējos stiprā iekšzemes pieprasījuma apstākļos darbojas kā inflāciju papildus stimulējošs faktors. Bažas palielina atsevišķu finanšu institūciju publiski paustā vēlme šogad arvien aktīvāk iesaistīties patēriņa kreditēšanas aktivitātēs, jo tieši patēriņa kredītiem, salīdzinot ar citiem kredītu veidiem, ir vistiešākā un izteiktākā ietekme uz iekšzemes cenu izmaiņām.

Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka inflācijas līmenis valstī saglabājas nepieņemami augsts. Par spīti februārī novērotajām nelielajām inflācijas tempa bremzēšanās pazīmēm par būtiskām pozitīvām tendencēm šobrīd vēl runāt nevaram. Tālāku inflācijas mazināšanos lielā mērā kavē joprojām stiprais iekšzemes pieprasījums, kā dēļ patēriņš valstī pieaug straujāk nekā uzkrājumi un pasliktinās arī tekošā konta bilance. Ņemot vērā to, ka viens no būtiskākajiem iekšzemes pieprasījumu uzturošajiem faktoriem ir banku aktīvā kreditēšanas politika, Latvijas Banka uzskata, ka kredītu pieauguma temps pašreizējiem makroekonomiskās attīstības apstākļiem ir pārāk straujš. Turklāt no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa bažas rada gan arvien pieaugošais ārējā parāda līmenis, uz kā rēķina tiek finansēta arvien lielāka daļa iekšzemē izsniegto kredītu, gan arvien aktīvāka pievēršanās patēriņa kreditēšanai.

Ņemot vērā minētos faktorus, kā arī nepieciešamību mazināt ar valsts makroekonomisko stabilitāti saistītos riskus, Latvijas Bankas padome šodien nolēma paplašināt obligāto rezervju bāzi. Sākot ar šī gada 24. maiju, obligāto rezervju prasības tiks piemērotas arī banku saistībām ar noteikto termiņu virs 2 gadiem. Obligāto rezervju likme netika mainīta un ir saglabāta 8% apmērā. Nemainīta - 4% līmenī - paliek arī Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme.