Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2006. gada 14. jūlijs
Godājamie žurnālisti!
Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko Latvijas Bankas monetārās politikas virzību.
Vispirms, kā parasti, par inflāciju. Jaunākie inflācijas dati apstiprina mūsu iepriekš paustās bažas par to, ka šī gada pirmajos mēnešos novērotais inflācijas samazinājums var būt īslaicīgs. Par noturīgu inflācijas kritumu diemžēl runāt ir pāragri. Pēc pirmajos četros mēnešos novērotā krituma maijā inflācija atkal pieauga. Un, lai gan jūnijā tā atkal nedaudz samazinājās, inflācija Latvijā joprojām ir augsta - 6.3% - tāda pati kā pirms gada. Turklāt pakalpojumu cenu kāpums jūnijā bijis ļoti straujš - tas audzis no 5.6% maijā uz 6.7% jūnijā. Šādas izmaiņas cenu dinamikā prasa ar vēl lielāku rūpību sekot līdzi inflācijas attīstības tendencēm.
Dati par ekonomisko aktivitāti liecina, ka arī stiprais iekšzemes pieprasījums turpina būtiski ietekmēt inflāciju. Pirmkārt, jaunākie dati par ekonomisko izaugsmi šī gada pirmajā ceturksnī apstiprina jau iepriekš izteikto pieņēmumu, ka valsts attīstības temps jau ievērojami pārsniedz ilgākā laika posmā uzturamu līmeni. Otrkārt, vērtējot straujo ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa, par veselīgu nevar uzskatīt tendenci, ka straujāku izaugsmi uzrāda tieši uz iekšējo pieprasījumu vērstās nozares: tirdzniecība, būvniecība un komercpakalpojumi. Tajā pašā laikā uz ārējo pieprasījumu vērstajās nozarēs, kas nodrošina ārvalstu valūtas ieņēmumus, - apstrādes rūpniecībā un transportā - izaugsme bija gandrīz divas reizes lēnāka.
Par joprojām augsto un noturīgo iekšzemes pieprasījuma līmeni liecina strauji augošais mazumtirdzniecības apgrozījums, kur Latvija jau ilgstoši ir viena no līderēm Eiropas Savienībā. Iekšzemes pieprasījumu uztur arī darba samaksas pieaugums un kreditēšanas ekspansija. Straujās attīstības ietekmē mazinoties bezdarba līmenim, darba samaksa aug ātrāk par produktivitāti. Tādējādi produkcijas ražošanas izmaksu kāpums gada pirmajā ceturksnī sasniedzis rekordaugstu tempu. Sadārdzinoties ražošanas izmaksām, pieaug arī gatavās produkcijas cena, kas nozīmē turpmāku inflācijas kāpumu.
Pēc Latvijas Bankas iepriekš pieņemtajiem monetārās politikas lēmumiem un latu sadārdzināšanās naudas tirgū pēdējos mēnešus kāpušas arī latos izsniegto kredītu likmes. Tomēr jāatzīmē, ka reālajā izteiksmē, tas ir, ņemot vērā sagaidāmo inflāciju, procentu likmes Latvijā ilgstoši bijušas negatīvas un joprojām ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Pastāvot šādām procentu likmēm un bankām aktīvi cīnoties par tirgus daļu, joprojām strauji aug izsniegto kredītu apjoms. Kopējā kredītu apjoma gada pieaugums arī šogad, pie lielākas bāzes, atrodas virs 60% atzīmes, samazinoties vien no 64% martā līdz 61.7% maijā. Arī izsniegto kredītu struktūra nepriecē, ja vērtējam kredītu ieguldījumu valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības potenciāla celšanā. Hipotekāro kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir gandrīz dubultojies, bet industriālo kredītu apjoms ir pieaudzis tikai par aptuveni piekto daļu. Mēs daudz labprātāk šo proporciju redzētu pretēju, ar lielāku pieaugumu industriālo kredītu jomā.
Kā liecina tikko publicētas aptauju, tai skaitā Eurobarometer, rezultāti, viens no iemesliem, kas traucē veiksmīgi attīstīties ražošanai, ir augstais inflācijas līmenis. Latvijas rūpniecības attīstības iespējas ir tiešā veidā saistītas ar tās konkurētspēju eksporta tirgos - kā zināms, vietējais tirgus ir pārāk šaurs iedzīvotāju skaita un pagaidām arī pirktspējas ziņā. Tieši spēju konkurēt ārējos tirgos augstais inflācijas līmenis un ar to saistītais ražošanas izmaksu kāpums ietekmē visnegatīvāk. To apliecina dati par Latvijas eksporta attīstību - kopš gada sākuma eksporta pieaugums ir pastāvīgi samazinājies, šī gada aprīlī nonākot zemākajā līmenī kopš 2003. gada. Bažas rada arī preču eksporta struktūras attīstība - eksporta apjomu pieaugums uz NVS valstīm vēl ir apmierinošs, bet uz galveno eksporta tirgu - Eiropas Savienības valstīm, it sevišķi vecajām Eiropas Savienības valstīm, - tas ir piestājis.
Tik strauja iekšzemes pieprasījuma attīstība, kas, no vienas puses, izsauc būtisku importa kāpumu, bet, no otras, - uztur augstu inflācijas līmeni un tādējādi nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju ārējos tirgos, padziļina ārējo nesabalansētību. To apliecina arī jaunākie maksājumu bilances dati. Šī gada pirmajā ceturksnī tekošā konta deficīts jau otro ceturksni pēc kārtas atradās tuvu 15% no iekšzemes kopprodukta. Tas par vairāk nekā 3 procentu punktiem pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda rādītāju, un šo pasliktinājumu lielā mērā noteica pieaugusī preču eksporta un importa starpība. Jāpiebilst, ka nozīmīgs tekošā konta deficīta finansējuma avots līdz ar ārvalstu tiešajām investīcijām joprojām ir banku sistēmas aizņēmumi no ārvalstīm, kas līdz ar aktīvo kreditēšanu ārvalstu valūtās veido arvien lielāku valsts ārējo parādu.
Pabeidzot šo pārskatu uz pozitīvas nots, jāatzīmē, ka atšķirībā no daudzām citām tautsaimniecības jomām valsts fiskālā situācija uzlabojas. Šī gada pirmajā pusē valsts budžetā ir uzkrāts rekordliels finansiālais pārpalikums. Izsaku cerību, ka valdībai izdosies ierobežot papildu budžeta izdevumus gada otrajā pusē un gadu kopumā noslēgt ar lielāku pārpalikumu nekā pērn, kad tas bija 0.2% no IKP. Tas būtu nozīmīgs solis inflācijas mazināšanā. Pirmkārt, tas ļautu izvairīties no situācijas, kas līdz šim bijusi raksturīga gada pēdējiem mēnešiem, proti, ievērojamas budžeta izdevumu koncentrēšanas gada nogalē, kas rada labvēlīgu augsni inflācijas kāpumam nākamajā gadā. Otrkārt, šāda valdības rīcība palīdzētu mazināt augstās inflācijas gaidas.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka gada pirmajos četros mēnešos vērotā inflācijas samazināšanās tendence maijā aprāvusies, un arī jūnijā inflācija saglabājās tikpat augsta kā pērn. Gan pakalpojumu, gan pamata, gan kopējās inflācijas pieaugums saglabājas augsts. Rekordaugstā tautsaimniecības izaugsme šī gada sākumā pastiprina bažas par arvien pieaugošu pieprasījuma puses radītu inflācijas spiedienu, ko cita starpā jūtami ietekmē pārāk straujais kredītu apjoma kāpums. Šo procesu nevēlamas sekas ir Latvijas konkurētspējas mazināšanās ārējos tirgos, pieaugoša valsts ārējā nesabalansētība, kā arī nelabvēlīga ietekme uz valsts nākotnes izaugsmes iespējām.
Kopš lata piesaistīšanas eiro Latvijas Banka ir izmantojusi banku rezervju normu, kas dod iespēju ietekmēt banku rīcībā esošo brīvo līdzekļu apjomu. Kā zināms, šī norma ir pakāpeniski celta no 4% līdz 8%, paplašināta arī banku rezervju prasību bāze (ietverot banku saistības pret ārvalstu bankām). Ņemot vērā, ka Latvijā par iecienītāko kredītu valūtu kļuvis eiro, nesabalansētas attīstības risku mazināšanā Latvijai nāk talkā stingrāka monetārā politika eiro zonā. Kopš pagājušā gada beigām novērojamais eiro likmju pieaugums, ko veicinājusi Eiropas Centrālās bankas darbība, nozīmē, ka eiro likmes pietuvinājušās Latvijas Bankas noteiktajām latu likmēm. Eiropas Centrālās bankas veiktā bāzes procentu likmju palielināšana Latvijas Bankai dod iespēju izmantot arī latu procentu likmes, lai īstenotu ierobežojošu monetāro politiku. Lai mazinātu makroekonomisko stabilitāti apdraudošus riskus un veicinātu valsts tautsaimniecības sabalansētu ilgtermiņa attīstību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma palielināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi no 4% uz 4.5%. Līdz ar refinansēšanas likmi par 0.5 procentu punktiem tiek paaugstinātas arī Latvijas Bankas lombarda kredītu likmes.