Jauni tautsaimniecības attīstības rādītāji liecina, ka ekonomikas stabilizācijas tendence pakāpeniski nostiprinās (Attēls). Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2007. gada 3. ceturksnī gan joprojām bijusi strauja - 10.9%, tomēr detalizēta analīze liecina, ka ārējais pieprasījums saglabājies augsts, bet iekšzemes pieprasījuma kāpuma temps pagājušā gada gaitā ir mazinājies. To galvenokārt noteica lēnāka privātā patēriņa izaugsme: mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu pieauguma temps 2007.gada 3. ceturksnī bija 14.4% - pēc 18.4% 2. ceturksnī un 20.4% 1. ceturksnī. Arī operatīvie dati liecina - tautsaimniecības izaugsme turpina pakāpeniski samazināties un pagājušā gada 4. ceturkšņa kopprodukta pieaugums jau varētu būt zem 10% līmeņa.
To ļauj sagaidīt gan mazumtirdzniecības, gan nekustamo īpašumu sektora dati (Attēls). Mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme kritusies līdz 10% oktobrī un novembrī). Arī aktivitāte nekustamo īpašumu sektorā turpinājusi samazināties - te jāmin arī no jauna izsniegto dzīvojamo māju būvatļauju skaita samazināšanās. Arī pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits būtiski sarucis - par 20.6% gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopējais ekonomikas sentimenta indekss liecina par attīstības tempa samazinājumu - 2007. gada 4. ceturksnī tas noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2006. gada janvāra aptaujas, mazinoties gan uzņēmēju, gan patērētāju konfidencei jeb paļāvībai uz tālāku strauju pieaugumu.
Ekonomikas stabilizāciju stipri veicina pakāpeniska kreditēšanas izaugsmes bremzēšanās (Attēls). Redzam, gan to, ka iedarbojušies pretinflācijas plāna pasākumi, gan to, ka komercbankas pašas īsteno konservatīvāku kreditēšanas politiku: kopējo rezidentiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2007. gada decembrī samazinājies līdz 34.2%. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2000. gada oktobra. Zīmīgi, ka vēl straujāk mazinājies hipotēku kredītu pieauguma temps. Tas gada laikā nokrities par aptuveni 50 procentu punktiem līdz 38.6%. Cerīgi vērtējama tendence (Attēls), ka, mazinoties hipotēku kredītu pieaugumam, vienlaicīgi straujāks kļuvis industriālo kredītu pieaugums.
Dati par 2007. gada 3.ceturksni liecina, ka nodarbinātība nekustamo īpašumu un būvniecības sektorā augusi lēnāk un apstājies brīvo darba vietu pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Turpinoties šādai tendencei, varētu samazināties darba roku trūkums - darba tirgus nosacījumi varētu pakāpeniski kļūt mazāk saspringti. Tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem, lai darba algas pieaugums sekotu produktivitātes kāpumam, nevis otrādi un tādējādi tiktu veicināta tautsaimniecības "vieglās piezemēšanās" scenārija īstenošanās.
Maksājuma bilances tekošā konta deficīts (Attēls) jeb importa pārsvars pār eksportu joprojām ir ļoti augsts - 24.8% no IKP 2007. gada 3. ceturksnī -, tomēr pakāpeniski iezīmējas tendences, kas turpmāk var noteikt tā samazinājumu. No vienas puses, arī pie mērenākas tautsaimniecības izaugsmes saglabājas diezgan straujš eksporta kāpums. No otras puses, mazinoties kreditēšanas un iekšzemes pieprasījuma izaugsmei, daudz lēnāks ir kļuvis importa kāpums. (Attēls) Preču imports, kura gada pieauguma temps vēl 2007. gada 1. ceturksnī bija 35%, novembrī bija vairs tikai 4.8%. Arī pakalpojumu importa pieauguma temps pakāpeniski mazinās (Attēls).
Sagaidāms, ka, turpinoties izmaksu kāpumam, tai skaitā paredzamajam energoresursu sadārdzinājumam, un ņemot vērā inflācijas inerci, inflācija būs pēdējais rādītājs, kas reaģēs uz makroekonomikas stabilizācijas pasākumiem un tautsaimniecības pieauguma bremzēšanos (Attēls). Kā jau esam prognozējuši, gada inflācijas pieauguma tendence šā gada sākumā vēl turpināsies un tās mazināšanos varētu gaidīt, ātrākais, pavasarī vai gada vidū.
Inflācija 2007.gada decembrī sasniedza 14.1%, kam pamatā bija izmaksu kāpums iepriekšējos periodos, izraisot vairāku administratīvi regulējamo cenu palielinājumu, un noturīgs iekšzemes pieprasījums, kas veicināja īpaši strauju neregulējamo pakalpojumu cenu kāpumu - gadā vidēji par 13.5%. Turklāt 2.pusgadā pastiprinājās globālā pārtikas tirgus tendenču ietekme uz graudaugu un piena produktu cenām Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm 2008.gada decembrī gada inflācija varētu samazināties līdz aptuveni 9%, augstai inflācijai gada pirmajā pusē pakāpeniski mazinoties turpmākajos mēnešos. Turklāt nestabilitāte naftas tirgū, kā arī svārstības pasaules pārtikas tirgū neļauj prognozēt straujāku cenu stabilizēšanos.
Tautsaimniecības izaugsmē paredzam šī brīža tendenču turpināšanos. Ekonomika augs mērenāk un attīstība kļūs sabalansētāka, kā rezultātā IKP pieaugums šogad kopumā varētu sasniegt 7.0-7.5% līmeni.Apkopojot iepriekšminētos apsvērumus un ņemot vērā, ka straujā ekonomikas izaugsme pakāpeniski stabilizējas un līdz ar lēnāku kreditēšanas kāpumu ir mazinājusies banku sektora loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā, turklāt bez Latvijas Bankas iepriekš veiktajiem pasākumiem arī situācijas maiņa globālajos finanšu tirgos ir sekmējusi kreditēšanas papildu sadārdzināšanos Latvijā, ir iespējams nedaudz mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, vienlaicīgi arī veicinot finanšu sektora motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē.
Tādēļ Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem līdz 7% (tātad to samazinot par 1 procentpunktu no 8%), kā arī nolēma palielināt noguldījumu iespēju uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 2.0% uz 3.0%. Refinansēšanas likmi netika mainīta.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.