Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Vairākas iepriekšējo mēnešu norises liecina, ka iezīmējas tautsaimniecības stabilizācijas procesa iespējams aizsākums. Es teiktu - tie ir pirmie zaļie asni uz pagaidām vērojamā tautsaimniecības lejupslīdes fona: ir nozīmīgi mazinājusies straujās izaugsmes laikā uzkrātā nesabalansētība.

Te pirmkārt jāmin inflācija, kas turpina kristies, jūnijā - līdz 3.4%. Cenu pieaugums ir atgriezies 2003. gada līmenī, kad tikai sāka iezīmēties pirmās tautsaimniecības pārkaršanas pazīmes, par kurām jau tolaik brīdināja Latvijas Banka. Jūnijā mēneša cenu samazinājums bija 0.5%, un cenu kritums bija vērojams gandrīz visās patēriņa grupās. Mazinoties izmaksām un mazāka pieprasījuma apstākļos pieaugot konkurencei, arī ražotāju cenas ir mazinājušās jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Maijā ražotāju cenu gada kritums bija 4.8%.

Sagaidāms, ka inflācija slīdēs lejup arī gada otrā pusē. Tādēļ gada vidējās inflācijas prognozi 2009. gadam atstājam nemainīgu - 3.0-3.5%.

Otrkārt, arī maksājumu bilances tekošā konta jomā vērojams jūtams uzlabojums. Vēl 2007. gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts sasniedza 25%, bet, tam pakāpeniski mazinoties, šī gada 1. ceturksnī kontā izveidojies pārpalikums. Saskaņā ar operatīvajiem datiem aprīlī un maijā tas pieaudzis, sasniedzot 222.6 milj. latu. Uzlabojums vērojams visos tekošā konta posteņos. To pamatā noteica strauja iekšzemes pieprasījuma mazināšanās. 2009. gadā kopumā gaidāms mērens tekošā konta pārpalikums 1.3% no IKP apjomā, tas ir, virs mūsu līdzšinējās prognozes 0.5% no IKP.

Aprīlī - maijā turpināja uzlaboties preču tirdzniecības bilance: imports saruka straujāk par eksportu. Noturīgākas pret vispārējo tirdzniecības lejupslīdi bija tieši lielākās eksporta sadaļas - lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī ķīmijas izstrādājumi. To eksports daudz neatpalika no iepriekšējā gada līmeņa. Eksporta izredzes gada otrajā pusē būs atkarīgas gan no ārējiem, gan iekšējiem notikumiem. No vienas puses, Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs joprojām vērojams vājš pieprasījums, kas diez vai uzlabosies līdz gada beigām, tātad tas neveicinās eksporta atkopšanos. No otras puses, Latvijā ražošanas izmaksas krīt, un, sākot izsniegt eksporta garantijas, uzņēmumi varēs sekmīgāk konkurēt arī šādos tirgos - īpaši situācijā, kad no Latvijas novēršas starptautiskie apdrošinātāji.

Aktīvai eksporta veicināšanas politikai, kā daudzkārt atkārtots, ir jābūt starp valdības svarīgākajiem darbiem, jo eksports nosaka visas tautsaimniecības atkopšanās izredzes.

Vēl par atsevišķām pozitīvām iezīmēm, ko gada otrajā ceturksnī redzam iekšzemes kopprodukta komponentēs. Proti, pēc ilgstoša krituma

  • nedaudz pieauga apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide,
  • stabilizēšanās pazīmes uzrāda mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums,
  • ir uzlabojušies patērētāju un rūpniecības konfidences rādītāji.

Arī darba tirgū bezdarba pieaugums palēninājies un uzņēmēju gaidas par nodarbinātību galvenajās tautsaimniecības nozarēs vairs nav iepriekšējā rekordzemajā līmenī. Vēl nedaudz pāragri spriest, cik šīs pieminētās pozitīvās norises būs noturīgas - tām vēl jānostabilizējas, lai droši teiktu, ka tautsaimniecība sākusi atkopties un nākamā gada sākumā redzētu, ka Latvijas ekonomika rāpjas laukā no bedres.

Tautsaimniecības aktivitātes atjaunošanos pagaidām vēl nebalsta aktīvāka kreditēšana. Lai arī te iestātos pozitīvas pārmaiņas, ekonomiskās politikas veidotājiem vēl veicams mājas darbs. Par to sīkāk pēc brīža, kad pievērsīšos 2010. gada budžeta tapšanai. Pagaidām kreditēšana turpina sarukt - saskaņā ar operatīvo informāciju jūnijā kreditēšanā bijis neliels kritums: mēnesī par 0.5%, un pirmo reizi reģistrēts gada kritums par 0.2%, un tas attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. To nosaka divi aspekti: krīzes apstākļos banku kredītpolitika kļūst aizvien konservatīvāka, bet arī pieprasījums pēc kredītiem ir krities, valdot nenoteiktībai par ekonomiskās situācijas attīstību.

Tieši šīs nenoteiktības mazināšana ir veicamais vasaras darbs. KAMĒR

  • nebūs skaidras vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu par tālāko tautsaimniecības stabilizācijas programmas gaitu,
  • nebūs pieņemts 2010. gada budžets vai ieviesta skaidrība par tā veidošanas principiem un
  • nebūs sākta tautsaimniecības sildīšanas programma,

TIKMĒR kredītu piedāvājuma un pieprasījuma kāpums būs maz ticams.

Tātad par budžetu. Jau ir veikta šī gada budžeta izdevumu samazināšana par 500 miljoniem latu. Tādējādi valsts saimniecību pamazām ceļam uz savām kājām, lai pārstātu tērēt nenopelnītu naudu. Lai to izdarītu pakāpeniski, nevis vienā dienā nogriežot 1.5 miljardus latu, tikpat svarīgi bija saņemt starptautisko institūciju aizdevumu deficīta segšanai.

Budžeta deficīts pēc Māstrihtas kritēriju metodoloģijas šogad var sasniegt 9.5-10.0% no IKP. Jāapzinās, ka nauda šāda deficīta segšanai - 1.3 miljardi latu brīvā finanšu tirgū Latvijai nav pieejama. Tāpat jāapzinās, ka izdevumu samazinājums neizbēgami mazinās tautsaimniecības aktivitāti gada otrajā pusē. Lai IKP kritums 2009. gadā netuvotos 18-19% atzīmei, tam pretī jāliek adekvāti uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi.

Veicot turpmāku izdevumu samazināšanu, tā jābalsta uz skaidri definētām un izsvērtām strukturālām reformām, kas samazinātu izdevumu bāzi nākamajiem gadiem, un mazāk jāpievēršas vienas reizes pasākumiem. Proti, tikai daļa no pagaidām apstiprinātajiem taupības pasākumiem pozitīvi ietekmēs budžeta deficītu arī uz priekšu. Tas nozīmē, ka, jau veidojot 2010. gada budžetu, būs atkal jālemj par nepopulāriem risinājumiem. Diemžēl saldu zāļu, kā jau esam teikuši, vairs nav.

Lai gan iepriekšējos mēnešos iezīmējušās pirmās iespējamās tautsaimniecības stabilizācijas pazīmes, tomēr pašlaik gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē tieši augstā nenoteiktība par valsts 2010. gada budžetu. Tā mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt un patērētāju vēlmi tērēt, kā arī ārvalstu investoru un uzņēmēju vēlmi sadarboties ar Latviju. Nenoteiktības un šaubu gaisotne arī ietekmē starpbanku latu tirgu, veicinot ievērojamas procentu likmju svārstības, kas negatīvi ietekmē kredītu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Šī tirgus noskaņojuma izpausmes pašlaik klajā un sāpīgā veidā redzam izpaužamies tautsaimniecības ikdienas norisēs. Diemžēl Latvijai netic un ar bažām skatās uz rudeni. Tāpēc ir svarīgi skaidri un precīzi komunicēt par šo 500 miljonu latu samazinājumu. Latvijas Banka neatbalsta nekādu nodokļu celšanu šajā situācijā.

Jāapzinās arī, ka valsts budžeta lietu sakārtošanā ir veikts tikai neliels solis uz priekšu, un tieši sekmes un skaidrs redzējums fiskālo jautājumu risināšanā lielā mērā noteiks tautsaimniecības virzību turpmākajā periodā.

Pirms pievēršos kopējiem secinājumiem - īsi par valsts pārņemto "Parex banku". Te svarīgākais šobrīd ir valdības komunikācija ar ārvalstu investoriem par to, ka šī banka tiek pārdota, kā arī cenas novērtēšanas principu izstrāde, lai iespējami drīz atgūtu bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

Un nobeigumā. Ņemot vērā stabilizācijas procesa aizsākuma pazīmes, kas iezīmējušās uz tautsaimniecības aktivitātes tālāka krituma fona, kā arī Latvijas Bankas iepriekš veiktos monetārās politikas stimulus, Latvijas Bankas padome šodien nolēma atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteiktās obligātās rezervju prasības.