Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Kopsavelkot pēdējos mēnešos notiekošo, vērojamas gan pozitīvas tendences, gan nenoteiktības. Pirmkārt, Latvijā vērojam tālāku tautsaimniecības stabilizāciju, - mazinoties pārkaršanas sekām un makroekonomiskajai nelīdzsvarotībai - tekošā konta deficītu jau nomainījis pārpalikums un turpina mazināties inflācija. Otrkārt, atsevišķas rūpniecības nozares sāk atkopties.

Te jāmin koksne, koka izstrādājumi, kā arī ķīmiskie produkti, kuru ražošana jau ir pārsniegusi iepriekšējā gada līmeni. Tam pretī ir pagaidām neskaidrie budžeta deficīta mazināšanas plāni 2010. gadā un nedrošība par to, kā attīstīsies notikumi ārējos tirgos.

Nelielas, atvērtas ekonomikas attīstībai izšķirīgs faktors ir makroekonomiskais līdzsvars, ko raksturo gan iekšējā sabalansētība, ko raksturo inflācija un darba tirgus, gan ārējā - tekošais konts jeb eksporta un importa attiecība. Lai nodrošinātu līdzsvaru, jābūt adekvātai valsts budžeta politikai, tāpat svarīga ir saprātīga kreditēšanas politika un kredītu izaugsme.
Kā zinām, iepriekšējos gados šis līdzsvars netika nodrošināts, tērējot pāri saviem līdzekļiem un nebremzējot pārmēru straujo iekšējā patēriņa stimulēto izaugsmi ar adekvātiem fiskāliem pasākumiem. Tādējādi uzblīda arī ārējā nesabalansētība, eksportam ievērojami atpaliekot no importa. Plīstot burbulim, izzūd nebremzētās izaugsmes negatīvie efekti - inflācijas pārmērīgs pieaugums rimstas, samazinās plaisa starp algām un darba ražīgumu, un tekošais konts kļuvis pozitīvs, turklāt jūnijā preču un pakalpojumu eksports jau pārsniedz importu. Tālāk par visu pa punktiem.

Kā jau iepriekš prognozēts, inflācija turpina mazināties, augustā sasniedzot 1.8%. Bet inflācijas gada vidējais rādītājs - tas, ko ņem vērā kā eiro ieviešanas kritēriju - vēl joprojām ir ļoti augstā līmenī - 7.9%. Gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paliek nemainīga, proti, 3.0-3.5%.

Iepriecina, ka ārējais sektors turpina uzrādīt pozitīvas tendences - šī gada jūnijā pēc operatīviem datiem pirmo reizi kopš 2000. gada Latvijas eksports pārsniedza importu - pakalpojumu konta pārpalikums pilnībā sedza preču konta deficītu, kas ir ievērojami mazinājies. Ir skaidrs, ka preču konta deficīta mazināšanos lielā mērā nosaka importa sarukums, tātad vājš iekšzemes pieprasījums. Savukārt eksporta kritums, ko noteicis ārējo tirgu sasalums, bijis mērenāks. Protams, ārējo tirgu atdzīvošanās būs Latvijas eksporta attīstības noteicošais faktors nākamajos mēnešos, un jācer, ka globālās ekonomiskās vides stabilizēšanās, par ko liecina atsevišķas pazīmes, būs noturīga. Vēl viens apstāklis, kas noteiks eksporta iespējas līdz ar uzlabojumiem ārējā vidē, ir konkurētspēja, ko uzlabo cenu un izmaksu samazināšanās, kā arī pašu uzņēmumu risinājumi. Te jāatzīmē, ka atsevišķos ārējos tirgos salīdzinājumā ar 2008. gada nogali Latvijas eksporta tirgus daļas ir augušas - Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Dānijā, Zviedrijā un Vācijā.

Tekošā konta pārpalikumu Latvijā nosaka arī ienākumu konta pārpalikums. Saglabājoties tendencēm gan eksporta un importa attiecībā, gan ienākumu kontā, tekošā konta pārpalikums 2009. gadā prognozējams aptuveni 5-6% apmērā no IKP, kas nozīmē, ka nopelnam vairāk ārvalstu valūtas, nekā notērējam.

Kritums mazumtirdzniecībā vairs nav tik krass un patērētāju noskaņojuma indekss, lai gan zems, tomēr uzlabojas. Lai arī apstrādes rūpniecības attīstība ir svārstīga - pēc kāpuma jūnijā pēdējie pieejamie dati par jūliju atkal uzrāda samazinājumu pret iepriekšējo mēnesi - tomēr nozaru dinamika ir atšķirīga. Vairākās nozarēs ir vērojams nozīmīgs kāpums - koksnes, koka izstrādājumu ražošana, tekstilizstrādājumu un citu transportlīdzekļu ražošanā, ķīmisko produktu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī mēbeļu ražošana. Turklāt ir vērts atzīmēt, ka koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kā arī ķīmisko produktu ražošana jau ir pārsniegusi iepriekšējā gada līmeni.

Kā jau minēts, turpmākās ekonomiskās aktivitātes kāpums lielā mērā būs atkarīgs no uzticības atgriešanas makroekonomiskajai stabilitātei, proti, valdības politikai. Skaidra un ātra nākamā gada budžeta pieņemšanas gaita ir ceļš uz straujāku ekonomikas atjaunošanos. Lai gan šī gada ekonomikas kritums būs nozīmīgs - ap 18-19% no IKP - lielākais gada kritums ekonomikā būs garām.

Ārējā pieprasījuma atjaunošanās kopā ar pieņemtajiem un aizsāktajiem ekonomikas "sildīšanas" pasākumiem ar ES fondu līdzekļu līdzdalību, ļauj sagaidīt pakāpenisku IKP uzlabošanos un mērenāku kritumu gada izteiksmē, līdz 2010. gada nogalē IKP pret iepriekšējo gadu būtu fiksējams kāpums.

Vēl par dažiem tautsaimniecības rādītājiem, kas, no vienas puses, liecina par vāju ekonomisko aktivitāti, bet, no otras, - par makroekonomiskā līdzsvara atjaunošanos. Bezdarbs diemžēl turpina pieaugt, tomēr mērenāk nekā gada sākumā, augustā sasniedzot 12.2%. Atlaišana no darba 2. ceturksnī turpināja galvenokārt skart zemas kvalifikācijas nodarbinātos. Šie ir pārāk augsti rādītāji, ko rada iepriekšējo nelīdzsvarotību novēršana, bet tā pozitīvā ietekme ir brīva darbaspēka pieejamība tirgū, kas uzņēmumiem bija liela problēma iepriekšējos gados.

Par kreditēšanu. [Attēls] Izsniegto kredītu kopējais apjoms pakāpeniski samazinās, taču kreditēšana nav apstājusies. Latvijas komercbankas turpina kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības; tikai jūnijā sasniegts līmenis, kad izsniegto kredītu atlikums pret iepriekšējo gadu ir kļuvis mazāks. Kredītu atlikuma apjoms joprojām ir lielāks nekā 2007. gadā un 2008. gada pirmajā pusē, bet sagaidāmais samazinājums skaidrojams ar piesardzīgu kreditēšanas politiku nenoteiktību dēļ un zemo pieprasījumu pēc kredītiem. Tad, kad mazināsies neskaidrība par valdības lēmumiem, varam sagaidīt, ka banku resursu pieejamības uzlabošanās finanšu tirgos un ārējās ekonomiskās vides stabilizēšanās atgriezīs iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai tik nepieciešamo kredītresursu nodrošināšanu.

Tālab noslēgumā vēlreiz par jau pieminēto valsts budžetu. Starp uzticību budžetam un uzticību valsts ekonomikas attīstībai pašlaik liekama vienādības zīme. Uzticība nozīmē uz nākotni vērstu uzņēmēju darbību, kredītlīdzekļu pieejamību, investoru drošības sajūtu. Pretējais nozīmēs jau pieredzēto - neziņa un neskaidrība noved pie nervozitātes, spekulācijām ap latu un augstām procentu likmēm un aizkavē izaugsmes atjaunošanās iespēju.
Tāpēc pats svarīgākais uzdevums šobrīd: iespējami ātri apstiprināt 2010. gada budžetu, nevis tradicionāli pēdējā brīdī, kad Latvijā un ārpus tās iznākumu jau prognozē totalizatoros [Attēli]; kad budžeta jomā neizdarīto mājasdarbu dēļ aizplūst ārvalstu valūtas rezerves, ceļas procentu likmes, samazinās kredītreitingi, tiek bremzētas ārvalstu investīciju ieplūdes un diemžēl notiek spekulācijas ap lata kursu.
Lata kursa attīstība un Latvijas Bankas intervences skaidri atspoguļo neziņu 2008. gada beigās. Kad tika pieņemti budžeta grozījumi un apstiprināts aizdevums, lata kurss nostiprinājās pie apakšējās intervenču robežas, bija nodrošināts miers un stabilitāte. Tiklīdz kā atjaunojās neziņa par valdību un budžetu, atgriezās arī valūtas spekulācijas un Latvijas Banka bija spiesta veikt intervences valūtas tirgū. Tas attiecas gan uz marta, gan uz jūnija notikumiem. Procentu likmes atspoguļo šo pašu ainu - tiklīdz ieviesta skaidrība budžeta jautājumos, Rigibor indekss pēc straujiem lēcieniem samazinās un stabilizējas.
Kāpēc par to runājam? Pašreizējā budžeta izstrādes gaita liek bažīties, ka iepriekšējais scenārijs var atkārtoties. Lai no tā izvairītos, budžets ir jāpieņem pēc iespējas ātri, lai neviestu bažas aizdevējos un kredītreitingu aģentūrās, ka Latvija būtu mainījusi savu apņemšanos savest kārtībā valsts finanses.

Ja šī gada valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts varētu būt 9.6% no IKP, tad nākamajos gados deficīts jāmazina saskaņā ar tautsaimniecības stabilizācijas programmu attiecīgi līdz 8.5%, 6% un 2012. gadā līdz 3%. Jāatceras arī, ka Latvijas ārvalstu parāds pēc pašreizējām aplēsēm tuvojas Māstrihtas kritērija robežai [Attēls], kam vidējā termiņā jābūt zem 60% no IKP. Māstrihtas kritēriju sasniegšana 2012.gadā ļautu Latvijai atgriezties pie konkrēta eiro ieviešanas mērķa datuma - 2014.gada. Lieki piebilst, ja Latvija būtu 2008. gadā ieviesusi eiro, lejupslīde ar Parex banku un citas negācijas ietu secen. Tāpēc ir nepieņemamas runas, ka eiro ieviešana nevar būt pašmērķis, nav svarīga, neko nedos. Pat Zviedrijas premjers nesen paudis skaidru viedokli, ka zviedru kronas pastāvēšana ilgākā laikā varētu būt tikai nestabilitātes avots. Tādai mazai atvērtai tautsaimniecībai kā Latvija eiro ieviešana ir pašsaprotams un stratēģisks mērķis.

Un noslēgumā - Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma procentu likmes un obligāto rezervju normu nemainīt.


Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF  formātā.