Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Tautsaimniecības dati pēdējos mēnešos apliecina, ka straujais ekonomiskās aktivitātes kritums ir apstājies un arī ražotāju un patērētāju konfidences rādītāji zemāko līmeni ir sasnieguši. To, vai spēsim atgriezties pie kopprodukta izaugsmes pēc gada, proti, jau 2010. gada 3. ceturksnī, lielā mērā izšķirs nākamā gada budžeta pieņemšana. Lai trešo reizi neuzkāptu uz tā paša grābekļa, valdība īsā laikā ir veikusi lielu darbu budžeta izveidē, bet jāapzinās, ka strukturālo reformu sadaļā nopietnākais darbs vēl tikai aizsācies. Šī darba turpinājums būs pamatā pakāpeniskai uzticības atjaunošanai Latvijas tautsaimniecībai, vienlaikus stiprinot pārliecību, ka Latvija pāries uz ES kopējo valūtu eiro 2014. gadā.
Iepriekšējo gadu pārmērību sekas turpina izlīdzināties un makroekonomiskā situācija stabilizējas. Tekošā konta deficītu nomainījis pieaugošs pārpalikums, kas nozīmē, ka Latvija ārvalstu valūtu vairāk nopelna nekā tērē. Pakāpeniskais inflācijas samazinājums atspoguļosies pozitīvā gada vidējā inflācijā šogad, un precizētā Latvijas Bankas prognoze ir desmitdaļu augstāka nekā iepriekš - 3.6%. [Attēls] Mērot pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, jau oktobrī vērosim patēriņa cenu kritumu. Pēdējos mēnešos patēriņa cenu dinamiku turpināja noteikt zemais iekšējā pieprasījuma līmenis, uzņēmumu izmaksu optimizācija un importa cenu kritums.
Sagaidāms, ka deflācija būs vērojama visu nākamo gadu un atgriešanās pie nelielas inflācijas notiks 2011. gada beigās. Vispirms atjaunotos eksporta noteikta izaugsme Latvijas tautsaimniecībā 2010. gada 3. ceturksnī; to ietekmētu arī mērens importa cenu pieaugums un nedaudz vēlāk - ekonomiskā aktivitāte arī iekšzemē.
DEFLĀCIJA
Pircējam, patērētājam deflācija tautsaimniecības un algu līmeņa krituma apstākļos nozīmēs zināmu atspaidu, jo, krītoties cenām, palielinās pirktspēja - preču un pakalpojumu daudzums par to pašu algu, pensiju un citiem ienākumiem. Uzņēmumiem tas nozīmēs grūtākus ieņēmumus iekšzemē un augošu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Šādos apstākļos ir gan nepieciešamība, gan iespējas mazināt izmaksu līmeni un celt ražīgumu, nodrošinot preču ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu ar mazākiem izdevumiem, uzlabojot produkcijas kvalitāti, padarot efektīvākas piegādes un veicot citus uzlabojumus. Tas nozīmē, ka šo laiku labāk pārdzīvos un stiprināsies tie uzņēmumi, kuriem jau iepriekš bijusi ilgtermiņa stratēģija un konkrēti produkcijas noieta tirgi.
Latvija ir maza un atvērta ekonomika - cenas Latvijā tieši ietekmēs izaugsmes atgriešanās ES, kam sekos mērens cenu kāpums. Tas nozīmē, ka ilgstošas deflācijas risks ir niecīgs salīdzinājumā ar lielām, uz iekšējo pieprasījumu balstītām tautsaimniecībām. Lielās importa atkarības dēļ esam saistīti ar cenu līmeni un pārmaiņām partnervalstīs.
Būtiskākais cenu un izmaksu samazinājuma ieguvums tautsaimniecībai ir tas, ka Latvijas uzņēmējiem ir iespēja uzlabot savu konkurētspēju ārējos tirgos, kas šobrīd sāk pakāpeniski atspoguļoties ekonomiskajos rādītājos.
STABILIZĀCIJAS DINAMIKA
Pēdējos mēnešos tautsaimniecībā vērojamas atsevišķas pozitīvas iezīmes - uzlabojums vērojams vairākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, ekonomikas sentimenta indeksa kāpums liecina par pesimisma mazināšanos un nākotnes izredžu uzlabojumu.
Apstrādes rūpniecības attīstību raksturo pakāpeniska stabilizācija. Koksnes, ķīmijas produktu un papīra izstrādājumu ražošanā izlaide ir pieaugusi pret iepriekšējo gadu. Vairākos nozīmīgos ārējos tirgos ir jūtami pieaugušas Latvijas eksporta tirgus daļas, liecinot par konkurētspējas uzlabošanos grūtajos pasaules finanšu krīzes laikos. Uzlabojas arī eksporta pasūtījumu dinamika. Šī gada 2. ceturksnī pirmo reizi pēdējo piecu ceturkšņu laikā pieauga arī darba ražīgums, rēķinot uz vienu darba stundu, kas ir pozitīvs signāls, jo darba ražīgums parasti ir IKP apsteidzošs rādītājs.
Kopā ar straujo makroekonomiskā līdzsvara atgriešanos inflācijas un tekošā konta ziņā minētā attīstība liecina par stabilizācijas programmas iedarbīgumu.
Pretēji nozīmīgajam deficītam iepriekšējos gados, šogad tekošajā kontā vērojams pārpalikums, kas atspoguļo gan preču deficīta mazināšanos, gan ienākumu konta nozīmīgo pārpalikumu. Preču un pakalpojumu saldo jau kopš aprīļa saglabājas tuvu līdzsvaram. Tas nozīmē, ka beidzot preču un pakalpojumu importu varam apmaksāt ar eksporta ienākumiem, nevis aizņemoties ārvalstīs. Tekošā konta pārpalikuma prognoze šim gadam - 7.5% no IKP. Tuvākajos gados tas mazināsies, bet joprojām saglabāsies pozitīvs.
Lai gan rūpniecības un eksporta rādītāji stabilizējušies nedaudz ātrāk kā iepriekš prognozēts, tas vēl šobrīd mums neļauj runāt par būtiski labākām IKP prognozēm. Šogad IKP kritumu prognozējam tikai nedaudz mazāku nekā iepriekš - 17-17.5%, un 2010. gadā - 2-2.5%. [Attēls] Skaidri var teikt, ka riski, kas ietekmēs tautsaimniecību un prognozes, ir mazinājušies. Tas nozīmē, ka turpinot attīstīties šī brīža pozitīvajiem aizmetņiem un valdībai sekmīgi īstenojot apņemšanos sakārtot valsts budžetu atbilstoši šī brīža ekonomiskajai realitātei, turpmākie ekonomisko prognožu pārskatījumi nozīmēs to uzlabošanu.
VALSTS BUDŽETS
Par vājo iekšzemes pieprasījumu liecina arī krītošie valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, kas septembrī bija gandrīz par 40% zemāki nekā pirms gada. Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi šajā pašā laikā tika samazināti tikai par 21%. Ir skaidri redzams, ka starptautiskais aizdevums ļāvis mazināt budžeta izdevumus divreiz mazāk, nekā tas būtu jādara, ja budžeta izdevumu finansēšanai būtu pieejami tikai budžetā ienākošie ieņēmumi. Ir paveikts ievērojams darbs, vienojoties par fiskālās konsolidācijas apmēru 2010. gadam 500 miljonu latu apmērā.
Vienīgais veids, kā pakāpeniski atgūt finanšu tirgu uzticību valstij, ir uz reformām bāzēts izdevumu samazinājums. Tas uzlabos gan investīciju un uzņēmējdarbības klimatu, gan ļaus ievirzīt privātā kapitāla plūsmas daudz pozitīvākā gultnē un nostiprinās ticību savlaicīgai eiro ieviešanai Latvijā. Neizpildot šo mājas darbu, cerībām uz ātrāku ekonomikas atkopšanos zustu pamats. Tādā gadījumā nenoteiktība par valsts nākotni turpinātu graut Latvijas tautsaimniecības procesus, aizkavējot ekonomikas atkopšanos uz nenoteiktu laiku.
Nedaudz dziļāk aplūkosim, kādēļ budžeta sakārtošana vajadzīga ne tikai ārējas uzticības atgūšanai, bet pašu saimniecības jēdzīgai sakārtošanai.
- Dažs apgalvo, ka, sakārtojot budžetu, Latvija iet mokošāko ceļu. Tam nekādi nevar piekrist: cita ceļa nebija un nav. Latvijas budžetā dzīvots pāri līdzekļiem, un pašlaik notiek atteikšanās no pārmērībām! [Attēls]
- Budžeta izdevumu pieaugums iepriekšējos gadus bijis nepieredzēti liels. Grūti atrast citu valsti, kur ik gadu budžeta tempi aug tādā tempā kā Latvijā: 27% 2005. gadā, 25% 2006. gadā un vēlreiz 25% 2007. gadā. Ir audzēti izdevumi un institūcijas, valsts uzņēmusies papildu funkcijas.
- Šogad plānotais deficīts ir 9% no IKP jeb 1.2 miljardi latu. Izdalot šo summu ar dienu skaitu, iegūstam, ka katru dienu tērējam nenopelnītus 3.3 miljonus latu! Tādēļ pašlaik jāpriecājas, ka ir starptautiski aizdevēji, kuri ir gatavi aizdot un Latvijai nav jāsabalansē budžets jau šodien! Turklāt jākliedē mīts, ka starptautiskie aizdevēji ko uzspiež - tas, kā optimizēt izdevumus, ir pilnībā Latvijas valdības izšķiršanās.
- Jāapzinās, [Attēls] ka neoptimizējot izdevumus, augtu parāds. Tas ilgtermiņā nav uzturams un ved Latviju strupceļā. Latvija nevar ilgstoši tērēt vairāk nekā nopelna, parāds mūs noēstu - piemēram, [Attēls] 2012. gadā valdības parāda apkalpošanai maksāsim summu, kas tuva veselības budžetam!
- Ārējais parāds ir viens no iemesliem, kāpēc tik svarīga starptautiskās uzticības atgūšana un eiro ieviešana! Ir jādomā par priekšdienām, par laiku, kad starptautiskais aizdevums būs jāsāk atmaksāt. Kā tas notiks? To nespēsim atdot ar rāvienu pirmajā dienā - nāksies pārfinansēt, aizņemoties privātajos kapitāla tirgos un pašreizējās nelielās, var teikt, subsidētās procentu likmes vietā, kuru mums prasa starptautiskie aizdevēji, būs jāmaksā procentu likmi, ko prasa tirgus. Ja mums neuzticēsies, parāda pārfinansēšana var maksāt ļoti dārgi, un šī nauda varētu tikt atrauta tautsaimniecībai.
Vēlētos kliedēt vēl virkni mītu par budžetu, kuri joprojām klīst publiskajā telpā.
- Viens no tiem - ja "Parex banku" neglābtu, tad nauda budžetā būtu. Nē, tās nebūtu - tā būtu bijusi "apēsta", neatgriezeniski pazaudēta. "Parex bankas" pārdošanas rezultātā tā ir atgūstama.
- Dažs apgalvo, ka lata devalvācija budžetā ienestu naudu. Nemānīsim sevi: šūpojot latu, budžetā nauda nevairotos - mēs ātri attaptos pie sasistas siles. Atkal aizšvirkstētu inflācijas ugunsgrēks: augtu gan importa preču un pakalpojumu cenas, vēlāk arī vietējo ražojumu cenas, un arī uzņēmumu maksājumi par eiro kredītiem kļūtu dārgāki. Tas šķietami ļautu iekasēt vairāk netiešo nodokļu - jo dārgāka prece, jo vairāk latu ienestu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa procenti - tomēr, augot cenām, būtiski kristos arī iedzīvotāju pirktspēja, tātad arī patēriņš, un cerēto nodokļu plūsma izsīktu. Kas ir pilnīgi droši: Latvijas ārējais parāds par devalvācijas procentiem pieaugtu un budžetu tukšotu. Latvija ātri nonāktu slavenajā Parīzes klubā kā valsts, kas nespēj nokārtot ārējā parāda maksājumus.
- Tas, kas patiesi jādara, lai 2011. gadā būtu mazāk jāgriež, - jāsakārto ekonomika, jānodrošina lielāki ieņēmumi. Šogad "sēklas" nav iesētas, bet līdz nākamajam - 2011. gada budžetam palicis vēl vesels gads. Tāpēc svarīgi veikt divas lietas. Pirmkārt, strukturālas reformas, lai valsts naudas izlietojums būtu mērķtiecīgs, efektīvs, atbilstošs Latvijas iespējām un nestu iespējami lielāko labumu. Otrkārt, ir jārūpējas par tautsaimniecības vidi, lai uzņēmumi pelnītu un tādējādi valsts varētu palielināt ieņēmumus.
Un ļoti īsi par valsts pārņemto "Parex banku", pie kuras pārdošanas valdība turpina strādāt blakus budžeta un strukturālo reformu darbiem. Mūsuprāt, svarīgi ir banku pēc iespējas ātrāk pārdot - un nekas mūs pozīcijā šajā ziņā nav mainījies -, maksimāli ātri atgūstot valsts līdzekļus. Pretējā gadījumā, ja rīkotos pēc ieteikumiem atlikt pārdošanu uz 2-3 gadiem:- valdībai jārēķinās ar nepieciešamību turpināt bankā ieguldīt līdzekļus tās kapitāla palielināšanai, kas mērāmi simtos miljonu latu;
- tas neļauj šo valsts naudu izmantot tautsaimniecības stimulēšanā;
- budžeta līdzekļi, kas ieguldīti bankā, netiek atgūti, un, iespējams, valsts zaudējumi ir vēl lielāki.
Tādēļ ir skaidri jāapzinās - cita ceļa nav, "Parex banka" ir jāpārdod, un jāpārdod pēc iespējas ātrāk.
MONETĀRĀS POLITIKAS LĒMUMS
Un nobeigumā par Latvijas Bankas padomes lēmumu. Izvērtējot makroekonomisko situāciju, Latvijas Bankas padome šodien nolēma atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.