Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Deflācija
Sākšu ar cenu pārmaiņu tendencēm. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenu līmenis otro mēnesi pēc kārtas pieauga, tomēr, atskaitot energoresursu un sezonas cenu pieaugumu, kopējais cenu līmenis nav mainījies. Joprojām krītošie ienākumi un vājais iekšzemes pieprasījums veicināja cenu kritumu gandrīz visiem pakalpojumiem, zemā pieprasījuma ietekmē turpināja samazināties arī liela daļa pārtikas cenu. Salīdzinot pret iepriekšējā gada līmeni, vairāk nekā divām trešdaļām patēriņa grozā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas joprojām saglabājās zemākas. Arī visu pārtikas preču cenas, izņemot dārzeņus, ir mazākas nekā pirms gada.
Paliek spēkā prognoze (Attēls), ka pie mērena cenu pieauguma Latvija varētu atgriezties nākamā gada nogalē. Cenu dinamiku noteiks gan energoresursu cenu pieaugums radīts spiediens, gan cenas mazinošā zemā pieprasījuma ietekme. Ņemam vērā globālās ekonomikas atlabšanu un ar to saistīto importa cenu kāpumu, tai skaitā pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Mērenu inflācijas atjaunošanos noteiks arī pakāpeniska Latvijas tautsaimniecības atkopšanās, mazinoties bezdarbam un nostiprinoties iekšējam pieprasījumam.
Krīzes zemākais punkts aizvadīts
Ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes vērojām kopš 2009. gada nogales, bet varētu teikt. ka IKP ātrais novērtējums par 1. ceturksni ir apkopojis pirmos krīzes rezultātus. (Attēls) Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, pirmo reizi kopš 2007. gada 4. ceturkšņa konstatēts neliels, bet tomēr IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni - par 0.3%. Tas gan, protams, vēl ir tikai ātrais novērtējums! (Attēls) Kaut 2010. gadā kopumā vēl konstatēsim IKP kritumu pret iepriekšējo gadu, zemākie IKP ceturkšņa apjomi jau ir garām. Lai mēs pilnīgi droši varētu teikt, ka recesija ir beigusies, jāsagaida 1.ceturkšņa tā teikt, pilnais novērtējums un vēl viens ceturksnis, proti, 2.ceturksnis, lai mēs droši varētu teikt, ka esam recesiju pārvarējuši.
Turpmākajos gados ekonomikas izaugsmi noteiks citi faktori nekā pirmskrīzes periodā: sākotnēji atkopsies eksports un tikai pēc tam sekos iekšējais pieprasījums. Šāds izaugsmes modelis būs daudz dzīvotspējīgāks, nodrošinot tādu tautsaimniecības izaugsmi, kuru spēsim uzturēt ilglaicīgi, nezaudējot lielāko daļu sasniegtā nākamo krīžu laikā.
Tautsaimniecības aktivitātes atjaunošanās pazīmes
Par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos jau šobrīd liecina vesela virkne rādītāju - Latvijas tautsaimniecība ļoti lēnām, bet uzskatāmi atlabst: pozitīvi vairāku tautsaimniecības nozaru darbības rezultāti, atkopšanās iezīmes mazumtirdzniecībā, un, kas ir ļoti būtiski, - pieaug to apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi, kas orientētas uz eksportu, liecina, ka šie 1. ceturkšņa IKP dati nav nejauši.
Ļoti pozitīvi vērtējama (Attēls) darba algu un darba ražīguma plaisas mazināšanās, it īpaši apstrādes rūpniecībā, kas liecina par nozares konkurētspējas uzlabošanos. Sagaidām, ka uz gada beigām šī iepriekšējos gados radītā plaisa jeb "šķēres" starp ražīgumu un algām būs pilnībā zudusi.
(Attēls) Apstrādes rūpniecības apjomu martā audzēja gan labāka konkurētspēja, gan ārējais pieprasījums. Konkurētspējas pieaugums vērojams arī eksporta rādītājos: (Attēls) kopš 2009. gada novembra atsākās eksporta gada pieaugums, kas tagad tuvojas pirmskrīzes līmenim. (Attēls) Arī eksporta tirgus daļas ievērojami pieauga, un šī gada sākumā tirgus daļu kāpums turpinājies. Citiem vārdiem: Latvijas uzņēmēji spēj arvien veiksmīgāk ieiet ārējos tirgos, izkonkurējot citu valstu ražojumus.
Latvijas preču eksports nominālā izteiksmē jau piecus mēnešus pārsniedz iepriekšējā gada līmeni, martā gada pieaugumam sasniedzot 19.7%. Turklāt gada pieaugums kļuvis pozitīvs daudzās preču grupās, tai skaitā gan tādās tradicionālās preču grupās kā koksne, papīrs, metāli, pārtikas un lauksaimniecības preces, gan tehnoloģiski sarežģītāku preču grupās - mehānismi, mehāniskās ierīces, elektriskās ierīces un aparatūra. Reālajā izteiksmē preču eksports atsāka pieaugt jau pagājušā gada 2. ceturksnī, un līdz gada beigām tā apjoms bija pietuvojies pirmskrīzes līmenim.
Pozitīvās norises eksporta jomā atspoguļojas (Attēls) arī maksājumu bilances datos: tekošā konta pārpalikums šī gada pirmajos mēnešos turpināja pieaugt.
Mazumtirdzniecības apgrozījums martā, izslēdzot sezonālo ietekmi, salīdzinājumā ar februāri pieauga par 2.9%. Par gaidāmu patēriņa kāpumu jau iepriekš vēstīja operatīvā statistika - uzņēmēju un patērētāju noskaņojums pēdējos mēnešos strauji uzlabojās
Stabilizācijas pazīmes vērojamas arī finanšu tirgū (Attēls). Pēc 2010. gada budžeta apstiprināšanas procentu likmes būtiski mazinājās, nostabilizējās pirmskrīzes līmenī un joprojām ir zemas. Izzūdot nervozitātei un spekulācijām, ir uzlabotas arī Latvijas kredītreitingu nākotnes izredzes.
Kreditēšanas jomā joprojām vērojams mērens rezidentu mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeļa samazinājums. Martā šo kredītu apjoma gada pārmaiņas bija -6.2%. Lai gan turpināja samazināties komerckredītu, uzņēmumiem izsniegto hipotekāro kredītu un mājokļa kredītu atlikums, pozitīva bija uzņēmumu kreditēšanas attīstība, kur gada pārmaiņu temps kopš februāra jau kļuvis pozitīvs.
Fiskālā politikas jomā - tālākas atkopšanās priekšnoteikums
Domājot par tautsaimniecības nākotnes izredzēm, par iespējami straujāku tās atkopšanos, kas ļautu radīt jaunas darba vietas un mazināt augsto bezdarbu Latvijā, 2011. gada budžeta savlaicīga pieņemšana ir izšķirīgs jautājums.
Lai arī līdz šim valdība ir spērusi nopietnus soļus pretim valsts finanšu stāvokļa ilgtspējas atjaunošanai, - (Attēls) veicot gan 2009. gada budžeta grozījumus, gan pieņemot 2010. gada budžetu, tautsaimniecības stāvoklis ir stabilizēts un aizvadītajā gadā izpildīts aizdevējiem solītais. Jāsaka tā - Latvija ir uz pareizā ceļa un šobrīd nekas neliecina, ka varētu būt kādas problēmas ar šī gada budžeta izpildi. Es vienīgi varu vērst uzmanību uz to, ka runājot par visiem skaitļiem, ko mēs redzam par 2009. un īpaši 2010. gadu - jāņem vērā tas, ka mums pagaidām nav izdevies panākt, ka visi šie skaitļi ir pilnībā harmonizēti un precīzi atbilstu Māstrihtas kritēriju izvērtēšanā izmantotajai budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģijai. Latvijas budžeta skaitļi ik gadu gada nogalē tiek koriģēti pēc šīs metodoloģijas. Mēs 10 vai 11 mēnešus dzīvojam ar vienu budžeta deficītu, tad burtiski pašā gada nogalē tie ir jākoriģē pēc Māstrihtas kritērijiem atbilstošās metodoloģijas - un budžeta deficīts arī pieaug. Mūsu vērtējums arī šogad pagaidām liecina, ka budžeta deficīts gada beigās varētu būt nedaudz virs 8.5%, tuvāk 9.0-9.5%.
Runājot par 2011.gada budžetu, mēs tikai gribam atgādināt, ka šobrīd vēl reformu ceļš nav galā, un ļoti svarīgi, cik strauji Latvijas valdība un parlaments dos signālus par 2011. gada budžetu un par budžeta samazināšanas apjomiem. LB vērtējums ir, ka nākamā budžeta konsolidācija ir ne mazāka kā 450 miljons latu.
Latvijas Banka jau vairākkārt publiski paudusi savu ieskatu, ka nākamās fiskālās konsolidācijas soļi sperami tikai un vienīgi uz izdevumu samazināšanas virzienā. Budžeta cauruma lāpīšana uz nodokļu palielināšanas rēķina tautsaimniecību ietekmētu daudz negatīvāk, attālinot tās atkopšanās izredzes. Turklāt budžeta izdevumu samazināšanai jānotiek tandēmā ar ilgāku laiku atliktām strukturālām reformām - tā tiktu nostiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un veidots stabils pamats ekonomikas izaugsmei turpmākajos gados.
Tādēļ svarīgi kliedēt neziņu un skaidri pateikt uzņēmējiem un investoriem, ka tuvākajā laikā nodokļi netiks celti! Tas ļautu uzņēmējiem plānot savu darbību, investoriem pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, kas savukārt veicinātu darba vietu rašanos un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu kāpumu budžetā.
Tas ļautu vēl spēcīgāk aktivizēties tautsaimniecībai un audzēt uzticamību Latvijas ekonomikai, ko jau gandrīz pusgadu apstiprina arī naudas rādītāju dinamika. Noturīgs naudas daudzuma apgrozībā kāpums bija vērojams četros no pēdējiem pieciem mēnešiem, izņemot nelielu sezonālu samazinājumu šā gada janvārī. (Attēls) Iekšzemes noguldījumu gada pieaugums bankās marta beigās sasniedza 6.0%.
Latvijas Bankas padomes lēmums
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šīs dienas lēmumiem. Apkopojot līdzšinējo tautsaimniecības situāciju un vērojot ekonomikas stabilizēšanos; vērojot to, ka naudas daudzums bankās ir pieaudzis un Latvijas komercbanku rīcībā joprojām ir liela brīvo līdzekļu masa, Latvijas Bankas padome šodien nolēma atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.