Dāmas un kungi!
Priecājos jūs sveikt Latvijas Bankas gadskārtējā konferencē.
Vēlos atzīmēt, ka 22. gadsimta pieminēšana konferences nosaukumā nav drukas kļūda. Šogad mūsu konference ir īpaša, jo svinam Latvijas valsts 100 gadu jubileju. Mēs lepojamies ar mūsu valsti un vēlamies palūkoties ilgāka termiņa skatījumā uz to, kā maksājumi varētu attīstīties nākamo 100 gadu laikā. Mums kā ekonomistiem, protams, ir skaidrs, ka, jo ilgāks prognozes termiņš, jo tā var būt neprecīzāka.
Centrālās bankas galvenokārt asociējas ar naudu, un arī tas atspoguļojas mūsu šodienas konferences nosaukumā. Kopš 2014. gada mūsu nauda ir eiro.
Viena no naudas galvenajām funkcijām ir kalpot par vērtību uzkrāšanas līdzekli. Eiro zonas monetārās politikas mērķis ir nodrošināt, ka eiro turpina būt drošs vērtību uzkrāšanas līdzeklis, kā to atspoguļo apņemšanās panākt, lai gada inflācija vidējā termiņā būtu zemāka par 2%, bet tuvu tam.
Tomēr vienlīdz svarīga naudas funkcija ir arī būt par maiņas līdzekli. Maksājumiem ir liela nozīme, nodrošinot raitas tautsaimniecības norises, un šajā jomā pēdējo gadu desmitu un īpaši dažu pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība. Centrālajām bankām ir būtiska loma, nodrošinot drošu, efektīvu un inovatīvu maksājumu sistēmu. Šīs ir mūsu šodienas konferences pamattēmas.
Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju. Zibmaksājumi ir ātri, ērti, droši un lietotājdraudzīgi.
Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
2018. gada 28. augustā pagāja gads, kopš Latvijas Banka kļuva par pirmo eiro zonas valsts centrālo banku, kas ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru, pamatojoties uz SEPA ātro kredīta pārvedumu shēmu. Tā ir infrastruktūra, kas paredzēta bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru uzdevums ir nodrošināt šo pakalpojumu saviem klientiem.
Eirosistēma sāks sniegt TARGET ātro maksājumu norēķinu (TIPS) pakalpojumu 2018. gada 30. novembrī, ļaujot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt iespēju veikt pārvedumus reālā laikā un visu diennakti 365 dienas gadā, izmantojot drošus centrālās bankas naudas līdzekļus.
Vienlaikus mūsu konference aptver daudz plašāku jomu nekā tikai zibmaksājumus. Šodien vēlamies apspriest galvenās nozares attīstības tendences un saprast, kāda būs nākotnes virzība.
Apstākļi jaunām izstrādēm ir ļoti labvēlīgi, īpaši maksājumu tirgū. No vienas puses, patērētāji arvien vairāk meklē ātrus, ērtus un finansiāli pieejamus pakalpojumus, kas piemēroti viņu mainīgajiem ieradumiem. No otras puses, jaunās tehnoloģijas veicina tādu inovatīvu risinājumu radīšanu, kuri šajā sektorā var izraisīt fundamentālas uz digitalizāciju balstītas pārmaiņas. Tā rezultātā tuvākajā nākotnē lielā mērā notiks pāreja uz bezkontakta, mobiliem un ātriem maksājumu risinājumiem, kas pieejami visu diennakti. Jaunākās viedtālruņu paaudzes piedāvā vairākas iespējas, kā piekļūt maksājumu lietotnēm, izmantojot biometrisko identificēšanu – pirkstu nospiedumu, acs skenēšanas un sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Tādi jauninājumi kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, mākoņdatošana un mākslīgais intelekts laika gaitā pārveidos tirgu.
Ir skaidrs, ka nākotnē turpmāki uzlabojumi maksājumu pakalpojumu jomā vairs nebūs saistīti ar ātrumu. Pēc dažiem gadiem, kad maksājumu darījumu veikšana dažu sekunžu laikā jau būs kļuvusi par jauno normu, visticamāk, turpmāki uzlabojumi ātruma ziņā nebūs svarīgi nevienā praktiskā lietojuma jomā. Pašlaik notiek zibmaksājumu ieviešana Eiropas līmenī.
Ir vienlīdz skaidrs, ka maksājumos turpinās pāreja no skaidrās naudas maksājumiem uz tādiem maksājumiem, kuri mazāk redzami klientam, jo patērētāji pirkumiem arvien vairāk izmanto tiešsaistes un mobilos kanālus. Lai gan nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidrās naudas sabiedrību, skaidrās naudas un digitālā tirgus vai ciparu platformu nesaderība nozīmē to, ka maksājumu jomā turpināsies virzība uz bezskaidrās naudas risinājumiem.
Ieskats maksājumu attīstības tendencēs nebūtu pilnīgs, nepieminot kriptoaktīvus, lai gan tie joprojām tiek vērtēti pretrunīgi un vēl arvien tiek apspriesti. Kriptoaktīvu vērtības lielais svārstīgums liecina, ka tie nevar būt uzticams vērtību uzkrāšanas līdzeklis, un pasaules mērogā tos par maksājumu līdzekli joprojām izmanto ļoti niecīgos apjomos.
Tomēr kriptoaktīvi izgaismojuši to pamatā esošās blokķēdes tehnoloģijas potenciālu. Šo tehnoloģiju pašlaik pēta un testē daudzi finanšu tirgus dalībnieki. Centrālās bankas nav izņēmums, un tās galvenokārt pārbauda šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas finanšu tirgus infrastruktūrās un maksājumu sistēmās.
Pat īstermiņā un vidējā termiņā nav iespējams pilnīgi droši pateikt, kā attīstīsies finanšu pakalpojumu vide. Digitalizācija un finanšu tehnoloģijas (FinTech), kā arī lielo datu tehnoloģijas un mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas piesaista tirgum jaunus pakalpojumu sniedzējus un veicina nebijušu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu. Jaunā Maksājumu pakalpojumu direktīva sākusi pārmaiņas – mainās veids, kādā tiek piedāvāti maksājumu pakalpojumi, un to piedāvātāji. FinTech uzņēmumu, lielo tehnoloģiju uzņēmumu (BigTech) un banku pastiprinātā savstarpējā konkurence veicina iepriekš izveidoto vērtības ķēžu sadalīšanos. Šādas norises nepārprotami spēj graujoši ietekmēt maksājumu tirgu.
Apspriežot daudzveidīgās nākotnes maksājumu iespējas, nedrīkstam arī aizmirst par sarežģītajiem uzdevumiem, kas izriet no regulējuma un uzraudzības funkcijām. Augošās digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā rodas daudz sarežģītāki riski, īpaši saistībā ar kiberdrošību, finanšu noziegumiem un datu aizsardzību. Pastāv trausla robeža starp inovāciju apslāpēšanu ar pārmērīgi agru regulējuma piemērošanu un nespēju pasargāt klientus, piemērojot regulējumu nepietiekamā apjomā un pārāk vēlu. Nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus saglabājot neitralitāti tehnoloģiju ziņā, Nozares dalībnieku un regulatoru cieša sadarbība varētu būt atbilde uz jautājumu, kā nodrošināt digitālās pasaules noteikto sarežģīto uzdevumu risināšanu pēc iespējas labākā veidā.
Esmu pārliecināta, ka "drošs", "ātrs" un "bezskaidrās naudas" nav vienīgie atslēgas vārdi, kas nākotnē raksturos maksājumus. Tomēr mums ir lielisks galvenais referents un divi brīnišķīgi ekspertu paneļi, tāpēc tagad atļaujiet man dot vārdu viņiem, un turpināsim maksājumu jomas izpēti.
Vēlu mums visiem interesantu prezentāciju un auglīgu debašu pārpilnu dienu!
Sirsnīgs paldies par uzmanību!