en

Latvijas tautsaimniecībā turpinās izaugsme, ko nosaka gan pozitīvās tendences eiro zonā, gan stiprs iekšējais patēriņš. Vienlaikus saskatāmi vairāki riski, tostarp algu kāpums atsevišķās nozarēs pārsniedz darba ražīgumu, kas ir sekas aizvien pieaugošajam darbaspēka trūkumam. Tas rada bažas, domājot par valsts izaugsmi ilgākā laika posmā. Par to, kā šīs strukturālās problēmas risināt, - Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas preses konferencē.

Esiet sveicināti kārtējā Latvijas Bankas preses konferencē!

Ir pagājuši 6-7 mēneši kopš satraucošajiem notikumiem, kas skāruši gan Latvijas Bankas darbu, gan finanšu sektoru kopumā.

Ne vienu vien darījuši bažīgu februārī aizsākušies notikumi:

-          Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana;
-          situācijas attīstība ar "ABLV banku";
-          risku mazināšana finanšu sektorā.

Visu šo laiku Latvijas Banka strādāja ikdienas režīmā un profesionāli, par ko vēlos izteikt pateicību saviem kolēģiem Latvijas Bankā.

Katrs no mums veica tos darbus, kas ikdienā jāveic, katrs veica tos uzdevumus, kuri mums ir uzticēti, proti:

-          starpbanku maksājumu un skaidrās naudas aprites nodrošināšanu;
-          ārvalstu valūtas un zelta rezervju apsaimniekošanu;
-          Kredītu reģistra darbības nodrošināšanu;
-          makroekonomisko analīzi un monetārās politikas formulēšanu un īstenošanu;
-          finanšu statistikas apkopošanu
-          un daudzus citus.

Vēl vairāk – mēs ne tikai spējām nodrošināt augstu kvalitāti, saglabājot augstos standartus ikdienas darbā, bet arī domāt par attīstību, mūsu darbības un finanšu sektora modernizāciju. Kā piemēru varu minēt modernās starpbanku infrastruktūras – zibmaksājumu – attīstību. Mēs esam droši, ka tuvāko mēnešu laikā, paplašinoties zibmaksājumiem pievienojušos banku lokam, absolūtais vairākums no starpbanku pārskaitījumiem Latvijā tiks izpildīti dažu sekunžu laikā jebkurā diennakts laikā un cauru gadu, arī brīvdienās, svētku dienās.

Pildot valdības konsultanta funkciju, Latvijas Bankas eksperti ļoti aktīvi līdzdarbojās likumu sakārtošanā vai pilnveidošanā valsts fondēto pensiju pārvaldīšanas jomā, kas pensionāriem ļaus tuvākajos gados ietaupīt daudzus desmitus miljonus eiro. Patlaban esam uzņēmušies iniciatīvu un aktīvi piedalāmies ātro kredītu sakārtošanas jomā, piedāvājot paplašināt Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra iespējas, kā arī piedalāmies valdības darba grupas darbā, kas veltīts optimālākas maksimālās procentu likmes noteikšanai.

Mūsu profesionalitāti un kapacitāti apstiprina šā gada jūnijā Rīgā sekmīgi uzņemtā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde.

Vēlos izmantot iespēju un izteikt pateicību mūsu sadarbības partneriem – ECB un eiro zonas centrālo banku kolēģiem, kolēģiem no Latvijas valsts institūcijām par konstruktīvo kopdarbu.

Tieši ECB monetārā politika lielā mērā noteica eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi pēdējos gados. Aktīva monetārā politika, īpaši izmantojot netradicionālus monetārās politikas instrumentus, īstenojot aktīvu iegādes programmu, ļāvusi mazināt procentu likmes; tas savukārt uzlaboja finansēšanas nosacījumus, palielināja ekonomisko aktivitāti un audzēja iedzīvotāju pirktspēju – gan uz jaunu darba vietu, gan algu pieauguma rēķina. Tas ir ļāvis tuvināt inflāciju ECB noteiktajam mērķa līmenim – tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. To apliecina arī pēdējo mēnešu inflācijas rādītāju dinamika: jau vairākus mēnešu pēc kārtas eiro zonas inflācijas rādītāji atrodas 2% līmenī. Arī pamatinflācija, kas izslēdz enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, saskaņā ar prognozēm turpmāk pakāpeniski virzīsies augšupvērstā gultnē.

Inflācija eiro zonā

Šāda pozitīva un noturīga inflācijas dinamika liecina, ka beidzot eiro zonas valstu ekonomikas ir atkopušās no globālās krīzes, līdz ar to ekonomikas izaugsme ir noturīga, un tas ļauj cerēt un prognozēt, ka ekonomika būs spējīga uzturēt šo izaugsmi ilgtermiņā bez spēcīgiem monetārās politikas stimuliem, kādi ir iedarbināti.

Tāpēc, kā jums zināms, jau Rīgas sanāksmē šī gada jūnijā ECB Padome pieņēma virkni Eiropas tautsaimniecības attīstībai tuvākajos gados nozīmīgu lēmumu, proti, tika noteikts, ka ECB pamatlikmes netiks mainītas, ka aktīvu iegādes programmas ietvaros ikmēneša neto iepirkumi tiks samazināti līdz 30 miljardiem eiro un ka atkarībā no tā, vai prognozes inflācijai sniegsies tuvu ECB inflācijas mērķiem, šīs programmas darbība izbeidzama gada beigās.

Vakar ECB Padome izvērtēja situāciju, politikas nostādnes un savu redzējumu nākotnei, un netika mainīta ne monetārās politikas nostāja, ne arī viedoklis, ka atkarībā no tā, kādi būs ienākošie dati, aktīvu iegādes programmas neto iepirkumi gada beigās varētu beigties. Vakar arī tika lemts, ka pēc septembra līdz decembra beigām aktīvu iegādes neto apjomi samazināsies līdz 15 miljardiem eiro.

Kas no šiem lēmumiem un monetārās politikas virzības ir svarīgs Latvijai?

Pirmkārt, ja raugāmies uz procentu likmju dinamiku Latvijā, var redzēt, ka arī Latvijā kredītprocentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir samazinājušās par 0.6 procentpunktiem kopš brīža, kad monetārās politikas stimuli tika iedarbināti lielākā apjomā. Tas nozīmē, ka, mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām samazinās par kredītiem maksājamās summas, ko var uzskatīt arī par ienākumu kāpumu.

No jauna izsniegto eiro kredītu vidējās svērtās likmes, izmaiņas kopš 2014

Šāds likmju samazinājums, no vienas puses, protams, veicina ekonomikas attīstību un nodrošina noturīgu ekonomikas izaugsmi. No otras puses, izsniegto kredītu apjoma kāpums Latvijā vairāku būtisku faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā eiro zonā kopumā.

Vai tas nozīmē, ka Eirosistēmas īstenotā monetārā politika Latvijā ir bijusi mazāk efektīva? Atbilde ir nē, jo tas, ko ieguvusi Latvijas tautsaimniecība, ir daudz straujāka ekonomikas attīstība tirdzniecības partnervalstīs, eiro zonā, kas savukārt ir veicinājusi Latvijas eksportētāju sniegumu. Kā redzat, preču un pakalpojumu eksports ir kāpis ne tikai šī gada pēdējos mēnešos, bet arī kopumā pēdējos gados, un tas ir bijis nozīmīgs ekonomikas virzītājs.

Preču un pakalpojumu eksports Latvijā 2018

Tajā pašā laikā kā viens no noteicošiem izaugsmes faktoriem ar krietni izteiktāku augšupvērstu dinamiku bijis un saglabājas privātais patēriņš. Arī šī gada 1. pusgadā vidējā darba samaksa kāpusi par vairāk nekā 8%, un, kā zināms, vidējā bruto darba samaksa valstī pārsniedza 1000 eiro.

Vidējās darba algas kāpums Latvijā 2018

No vienas puses, tās ir ļoti labas ziņas jebkuram darba ņēmējam, un tas īstermiņā veicinās ekonomisko attīstību.

No otras puses, tas rada izmaksu spiedienu uzņēmējiem un apgrūtina uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos. Ja raugāmies ilgākā termiņā, cik noturīga varētu būt Latvijas tautsaimniecības izaugsme, tad, protams, spiediens uz darba spēka izmaksām ir viens no faktoriem, kas varētu šo noturīgumu mazināt. Rodas jautājums, kādi ir iespējamie risinājumi. Esam dzirdējuši piedāvājumus atvērt imigrācijas slūžas – ka tas būtu viens no risinājumiem. Mēs uzskatām, ka jālūkojas drīzāk, no vienas puses, uz profesionālās izglītības un prasmju uzlabošanu, un otra iespēja ir iekšējās iedzīvotāju migrācijas uzlabošana. Tomēr, ja arī izdosies īsākā laikā uzlabot iedzīvotāju mobilitāti, tas problēmu saknē neatrisinās.

Tieši tāpēc darba ražīguma kāpums un profesionālās prasmes ir atslēgas vārdi Latvijas izaugsmei nākotnē. Un šo iemeslu dēļ Latvijas Banka ir sniegusi būtisku atbalstu izglītības reformas kaldināšanai, jauna satura izveidei ekonomikas mācībām skolās un arī veicinājusi plašas diskusijas sabiedrībā. Mūsu tautsaimniecības analīzei veltītajā vietnē makroekonomika.lv rakstos ir secinājumi, kas pierāda, ka bez būtiskām finansējuma izmaiņām pētniecībai un attīstībai atrast risinājumus būs ļoti sarežģīti. Kā redzam, Latvijas finansējums pētniecībai, zinātnei un attīstībai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Būtu svarīgi paturēt prātā, ka tajās valstīs, kur īpatsvars vai apjoms ir daudz lielāks, tie nav valdības izdevumi, bet pārsvarā privātā sektora ieguldījums – gan uzņēmēju, gan augstskolu ieguldījums. Valdības izdevumi svārstās no 0.4 līdz 0.7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Acīmredzams, ka bez aktīvas rīcības šajās jomās ilgstoši uzturēt sasniegto izaugsmes tempu nebūs iespējams.

Pētniecības un attīstības finansējums Latvijā, % no IKP, 2016

Runājot par inflācijas norisēm Latvijā, svarīgi atzīmēt, ka, neskatoties uz kopējo inflācijas samazinājumu, ko varējām novērot šī gada pirmajā pusē, stiprais iekšzemes pieprasījums sāk atstāt arvien nozīmīgāku ietekmi arī uz šo rādītāju. Gaidāms, ka pamatinflācija (inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas) būs augstāka gan šogad, gan nākamajā gadā, un tā atspoguļos augošās darbaspēka izmaksas, kā arī naftas cenu pieauguma netiešo ietekmi. Tomēr šobrīd uztraukumam nav pamata. Inflācijas rādītājs, kas ir tuvs 3 procentiem, atspoguļo Latvijas ienākumu pakāpenisku konverģenci ar Rietumeiropas valstīm un veselīgu ekonomikas izaugsmi.

Noslēdzot par norisēm Latvijas ekonomikā, noteikti nevar nepieminēt būtiskās pārmaiņas, kas skārušas finanšu sektoru. Publiskajā telpā tas visvairāk atspoguļojās ārvalstu klientus apkalpojošo banku noguldījumu samazinājumā, ko nespēj kompensēt iekšzemes noguldījumu kāpums. Šāds noguldījumu kritums parasti izraisa diezgan negatīvas makroekonomiskās sekas, bet ir virkne faktoru, kas varētu liecināt par to, ka šī nebūs tā reize.

Noguldījumu izmaiņas Latvijas banku sistēmā 2018

ECB ekspansīvā monetārā politika nodrošina arī Latvijas finanšu sektoram pietiekamu likviditāti, un noguldījumu aizplūdes nevar izraisīt un neizraisīs nekādu būtisku ietekmi uz finanšu sektoru.

Otrkārt, no ārvalstu klientiem finanšu sektorā saņemtie noguldījumi arī vēsturiski nekad nav ieguldīti Latvijas tautsaimniecībā, bet ir izvietoti ārzemēs.

Pašreizējās strukturālās izmaiņas finanšu sektorā nenoliedzami atstās nebūtisku ietekmi uz kopējo tautsaimniecības izaugsmi, bet izaugsme vairākos sektoros kompensēs šo nelielo negatīvo ietekmi.

Šīs norises jau ir iekļautas Latvijas Bankas makroekonomikas prognozēs, ko esam publiskojuši jūnijā. Joprojām paredzam, ka IKP šogad augs par 3.9%, bet 2019. gadā – par 3%. Prognozes saglabājam nemainīgas. Ilgtermiņā, turpinoties reformām finanšu sektorā un nostiprinot Latvijas finanšu sektora reputāciju, tas ekonomikai tikai nāks par labu.

Latvijas bankas IKP pieauguma prognozes 2018.-2019. 

Rezumējot. Iepriekš minētais apstiprina, ka Latvijas tautsaimniecība turpina cikliskās izaugsmes ceļu. Tomēr nedrīkstam aizmirst par riskiem. Tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunu beigu posms, un aizvien lielāka ir varbūtība, ka neizdosies vienoties par labvēlīgu iznākumu. Lielu nestabilitāti rada arī  pieaugošie riski, kas saistīti ar protekcionismu un globālajiem tirdzniecības kariem. Latvijā mums jābūt gataviem arī negatīvāku scenāriju iestāšanās gadījumam. Tādēļ šobrīd svarīgi veidot budžeta rezervi, lai būtu iespējas koriģēt politiku, ja īstenosies kāds no nelabvēlīgajiem scenārijiem.

Budžeta izpildē ir vērojams  pārpalikums, kas atspoguļo gan sociālās apdrošināšanas iemaksu kāpumu, pieaugot darba samaksai, gan pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājumu, pieaugot iekšzemes patēriņam. 2017. gads arī izceļas ar to, ka ir ļoti auguši uzņēmumu peļņas ienākumi, kas atspoguļo cikliskā faktora ietekmi.

Tanī pašā laikā mums tiešām vajadzētu ņemt vērā, ka šī cikliskā komponente ir ļoti nozīmīga arī budžeta iznākumā, un, raugoties uz strukturālo budžeta bilanci, kas neņem vērā šo ciklisko komponenti, Latvija jau ir sasniegusi to līmeni, kad mēs nevaram atļauties nekādus papildu izdevumus. To, ka jaunām politikas iniciatīvām nav nekādas telpas, var saskatīt arī Stabilitātes un izaugsmes programmā. Ja mēs vērtējam pieprasījumus, ko ministrijas ir iesniegušas, – un tie sniedzas līdz vienam miljardam eiro – tad, protams, šādu iespēju budžeta telpā nav. Ja visus šos pieprasījumus apmierinātu, tad tas radītu strukturālo budžeta deficītu 4% apmērā no IKP. Līdz ar to ir būtiski, ka valdība neīsteno prociklisku politiku; ka tās mācības, ko mēs esam guvuši no iepriekšējās krīzes, tiek ņemtas vērā un tiek īstenota atbildīga fiskālā politika.

Pirms pāriet pie Jūsu jautājumiem, vēlos ar prieku informēt, ka Mārtiņš Kazāks pievienojies  Latvijas Bankas komandai. Mārtiņu daudzi no Jums pazīst kā vienu no vadošajiem Latvijas ekonomistiem, un patiešām priecājamies, ka viņš ir uzsācis darbu Latvijas Bankas padomē un dos pienesumu centrālās bankas analītiskajai kapacitātei. Mārtiņš arī pēc pievienošanās Latvijas Bankai turpinās būt atvērts medijiem un citām auditorijām.

Paldies! Tagad laiks Jūsu jautājumiem!