Inflācijas gaidas Latvijā: patērētāju apsekojuma rezultāti

Kopsavilkums

Dr. Konstantīns Beņkovskis,
Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas galvenais ekonometrists
Daina Paula,
Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomiskās analīzes daļas vecākā ekonomiste

Pētījuma mērķis ir inflācijas gaidu Latvijā analīze, izmantojot patērētāju apsekojuma rezultātus (Latvijas Faktu dati), un to ietekmes uz inflāciju novērtēšana.
Patērētāju apsekojuma ietvaros respondentus lūdz izteikt savu viedokli par cenu pārmaiņām nākamajos 12 mēnešos:

• Līdz 2002. gada beigām nedaudz vairāk nekā puse respondentu uzskatīja, ka nākamajos 12 mēnešos "cenas pieaugs līdzšinējā tempā".


• Inflācijas gaidu palielinājums sākās 2003. gadā, un nelabvēlīgās gaidas sasniedza augstāko punktu neilgi pirms pievienošanās ES, kad to respondentu īpatsvars, kas domāja, ka "cenas strauji celsies", pat pārsniedza 60%.


• Pēc pievienošanās ES vispopulārākā atbilde atkal bija "cenas pieaugs līdzšinējā tempā", tomēr jāņem vērā, ka palielinājās faktiskais cenu pieaugums ("līdzšinējais temps").

Apsekojuma datus grūti interpretēt ekonomiski, jo tie nav tieši salīdzināmi ar faktiskās inflācijas lielumu. Šo trūkumu var novērst, izmantojot Karlsona-Parkina jeb varbūtības pieeju, kas pārveido apsekojuma rezultātus cenu gada procentuālajā pieaugumā. Kvantificētās inflācijas gaidas ir samēra tuvas faktiskajai inflācijai, izņemot periodu pirms iestāšanās ES, kad inflācijas gaidas pārsniedza faktisko gada inflāciju vairāk nekā par 2 procentu punktiem.
Lai novērtētu, kā un cik lielā mērā inflācijas gaidas un inflācija Latvijā ir saistītas, pētījumā izmantots VAR modelis. Modelī iekļauti trīs endogenie mainīgie: gada inflācija Latvijā, inflācijas gaidas Latvijā, Latvijas faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība, kā arī eksogēnie mainīgie, kuri apraksta inflācijas piedāvājuma faktorus: naftas cenas, inflācija ārvalstīs, administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c. VAR modeļa rezultāti rāda:

• Inflācijas gaidas statistiski nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā un vislielākā reakcija uz inflācijas gaidu šoku novērojama pēc 3–5 mēnešiem.
• Savukārt inflācijas gaidas pozitīvi reaģē uz inflācijas un iekšzemes pieprasījuma šoku.
• Pastāv zināma inflācijas gaidu inerce. Samazinoties pieprasījuma un piedāvājuma šoku ietekmei uz faktisko inflāciju, inflācijas gaidu inerce neļaus faktiskajai inflācijai sarukt uzreiz.
• Inflācijas gaidu pieaugums pirms Latvijas pievienošanās ES galvenokārt skaidrojams ar administratīvi regulējamo cenu kāpumu 2004. gada sākumā un eiro kursa nostiprināšanos, bet psiholoģiskie faktori nosaka tikai nelielu inflācijas gaidu daļu.
• Neilgi pirms Latvijas pievienošanās ES novēroti vairāki nozīmīgi pozitīvi inflācijas gaidu šoki, ko varētu skaidrot ar negatīvas informācijas kampaņu plašsaziņas līdzekļos, cilvēku skepsi par ES un gaidāmajām netiešo nodokļu pārmaiņām.
• Aprēķināts inflācijas gaidu šoka devums gada inflācijā Latvijā bija samērā neliels un aplūkotajā periodā nepārsniedza 0.3–0.4 procentu punktus, jo lielāko daļu inflācijas gaidu noteica pārējie pieprasījuma un piedāvājuma faktori.

Inflācijas gaidas ir viens no rādītājiem, kas jāņem vērā, vērtējot tuvāko periodu inflācijas tendences. Pētījuma rezultāti rāda, ka inflācijas gaidas būtiski ietekmē konkrēti pieprasījuma un piedāvājuma faktori. Pieejamās informācijas kopa rada arī t.s. psiholoģisko faktoru ietekmi, veidojot gaidāmās un arī faktiskās inflācijas daļu. Tātad iedzīvotāju objektīva un saprotama informēšana par faktoriem, kas ietekmē cenas, iespējams, varētu mazināt inflācijas gaidas un faktisko inflācijas līmeni valstī.