Publicēts: 04.04.2015.
Ilmārs Rimšēvičs
ILMĀRS RIMŠĒVIČS
Latvijas Bankas prezidents

Arvien skaidrāk redzams, ka Latvija jau nonākusi pasaules finanšu krīzes viļņu šļakatās. Bezdeficīta vai pārpalikuma budžets ir zāles pret jebkuru ekonomisku satricinājumu. tāpēc ir īpaši svarīgi, lai Latvijas finanses ir sabalansētas un nav jāmeklē, kur aizņemties, lai segtu deficītu!

Tautsaimnieki Latvijā un ārpasaulē šobrīd sagaida skaidrus signālus par atbildīgu ekonomisko politiku - pirmkārt, maksimāli sabalansētu budžetu 2009. gadam. Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, mazinot globālās finanšu krīzes ietekmi, kā arī reālās ekonomikas atveseļošanas pasākumiem būs izšķirīga nozīme, kā investori vērtēs Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes. arī Latvijas Bankas uzstādījums, ka sabalansēts budžets ir nepieciešams par katru cenu, joprojām ir spēkā. kāpēc šāda nostāja - piedāvājam atbildes, balstoties uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča publiskajiem izteikumiem (2008. gada novembrī). 

Ekonomika strauji atdziest, budžets savukārt top nepieredzēti karsti. Valdība ir stipri samazinājusi budžeta deficītu iepretim sākotnēji plānotajam (-5% no IKP), bet Latvijas Banka mudina to sabalansēt. Kāpēc tas, jūsuprāt, ir prātīgāk un svarīgi tieši tagad?
2009. gada budžetam ir jābūt maksimāli sabalansētam, jo deficīts kavēs ātrāku ekonomikas atkopšanos! pretējā gadījumā valdība turpinātu uzturēt augstu inflāciju, lielu importu un augstas starpbanku likmes. Tas pasliktinātu uzņēmumu konkurētspēju, valstij sacenšoties atalgojuma lielumā ar privāto sektoru, un palielinātu valsts ārējo parādu, kas šobrīd ir lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Piedāvātais -1.5% ved mūs tajā pašā grāvī, kādā tagad atrodas šī gada budžets! Proti: labi sākām - ar uzstādījumu sasniegt +1% lielu pārpalikumu, bet tagad, izskatās, gadu beigsim ar deficītu -2%! Pēc analoģijas: sākot 2009. gadu ar uzstādījumu - -2% deficīta, varam to beigt ar -4 līdz -5%! 
Top arvien skaidrāks, ka Latvija jau nonākusi pasaules finanšu krīzes viļņu šļakatās. Bezdeficīta vai pārpalikuma budžets ir zāles pret jebkuru ekonomisku satricinājumu. Arī no šī viedokļa ir īpaši svarīgi, lai Latvijas finanses ir sabalansētas, jo citādi būs vēl jāaizņemas, lai segtu deficītu! Un jāatceras, ka aizvadītos gadus Latvija nav dzīvojusi ar bezdeficīta budžetu, tāpēc uzkrājumu nav. Latvija novembra beigās paziņojusi, ka uzsāk drošības spilvena meklējumus - ja rastos vajadzība remdēt globālās finanšu krīzes vai valsts tautsaimniecības recesijas ietekmi, oficiāli vēršoties pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, lai veiktu priekšdarbus un pētītu iespējas aizņemties. Tas, ko Latvijas Banka aicinājusi beidzamo 4-5 gadu gaitā - strādāt ar sabalansētu vai pārpalikuma budžetu, uzkrāt līdzekļus lēnākas attīstības periodam - Igaunijā ticis praktizēts. Viņi tagad var teikt, ka dzīvos paši ar savām rezervēm.

Daudzas finanšu krīzes skartās zemes ķērušās pie dažāda veida stimulēšanas, izmantojot valsts līdzekļus. Aicinājums samazināt budžeta deficītu krīzes periodā ir zināmā pretrunā ar klasisko recepti par to, kā pārvarēt krīzi un ko darīt krīzes pārvarēšanas posmā.
Tas attiecas uz lielām ekonomikām. Ir ļoti svarīgi nošķirt, ko saka ekonomiskās teorijas un tieši uz kādām ekonomikām tas attiecas. Latvija, kā maza valsts, to nevar atļauties - mums nav tādu uzkrājumu, un nav kāda liela tautsaimniecības sektora, kas varētu būt poligons šādai rīcībai. Ja runājam par "vidējo temperatūru slimnīcā", jā, tad ekonomiskās teorijas, protams, ir pareizas, bet diemžēl mazai ekonomikai neder tās pašas zāles, kas lielai ekonomikai. Turklāt tādējādi mēs neļaujam pārcirst algu un cenu spirāli! Bet tā nevienu nepadara īsti turīgāku, vien apdraud pašu galveno - darba vietas, tātad iespēju pelnīt arī turpmāk. Latvijas Banka nekad nav bijusi pret algu paaugstināšanu. Paaugstināt ir grūti, bet nav neiespējami, taču to var darīt tikai ar vienu priekšnoteikumu - izmantojot līdzekļus, kas paliek pāri, kad ir sasniegts sabalansēts budžets.

Es teiktu pat vairāk. Ja gribam iespējami drīz atgriezties pie ekonomiskās izaugsmes, ja gribam labāk dzīvot, tad ir jāveido nulles budžets, izskatot katru pozīciju, nevis vienkārši pieplusējot kādu ciparu iepriekšēja gada izdevumu bāzei. Vēl ideālākā gadījumā, kas gan prasa laiku, būtu veidojams nulles budžets un funkcionāls audits. Vienkārši sakot - izvērtējums: ko valsts dara, kādas ir tās funkcijas un kas varbūt ir lieks.
Bet ieteikums palielināt tēriņus nozīmē turpināt narkomānam dot tās pašas narkotikas. Lai viss notiek kā līdz šim? Proti, ražošana neattīstās, kredīti kļūst dārgāki, inflācija turpina pieaugt, imports turpina apsteigt eksportu? Respektīvi, nedarīt neko?

Vai ir kāda kritiskā robeža, kādu deficītu tomēr varam atļauties?
Latvijai, kā mazai ekonomikai, kura pēdējo četru gadu laikā ir karsēta uz nebēdu, šobrīd jebkas, kas ir mazāks par sabalansētu budžetu, nav pieņemams. Latvijā inflācija joprojām atrodas virs 15%, tā tikai nupat sākta apārstēt, liels ir importa pārsvars pār eksportu, un ikdienas patēriņa izdevumi, dzīvojot uz parāda, šīs kaites atkal saasinās. Inflācija turpinās arī mazināt uzņēmumu konkurētspēju. tas viss kopā neļauj mums ieteikt neko citu: šodien valstij ir vajadzīgs sabalansēts budžets! Par katru cenu. Mazai tautsaimniecībai, kura šobrīd ir atkarīga tikai no ārvalstu kapitāla plūsmām, ļoti svarīgi ir rīkoties konservatīvi.

Kāds būtu ļaunums, ja rīkojamies pretēji?
Viens procents deficīta nozīmē 175 miljonus latus, divi - 350 miljonus. Latvijas valstij šī summa būs kaut kur jāaizņemas! Mēģinot to darīt ārzemēs, apstiprināsim investoru bažas, ka Latvija izmisīgi beidzamajā brīdī vēl cenšas aizņemties, un procentu likmes būs augstas. tas var atsaukties arī uz Latvijas uzņēmējiem, šajos tirgos aizņemoties nākotnē. Ja valsts aizņemas Latvijā? Tas nozīmē, ka komercbankās, kurās ekonomikas atplūdos liekas naudas var nebūt pārāk daudz, "iestaigā" valsts un aizņemas 350 miljonus. Šī nauda tiek burtiski atņemta tautsaimniecības attīstībai - uzņēmējam vai citam kredītņēmējam! Aizņemšanās iespēju viņiem kļūst mazāk un procenti - augstāki. Ja uzskatām, ka Latvijas tautsaimniecība ir jāstimulē, ka tautsaimniecībai jāpalīdz, tad to izdarīs komercbankas, nevis valdība.

Kā jūs vērtējat sarunas starp valdību, arodbiedrībām un darba devējiem par algu pielikumu nākamgad? Vai cilvēkiem, jūsuprāt, vajadzētu pielikt pie algas?
Atbilde ir ļoti vienkārša. Ja budžets ir sabalansēts un ir brīvi līdzekļi, tad, protams, šādas inflācijas apstākļos algas ir jāpaaugstina. Bet tikai tad, ja budžets ir sabalansēts. Ja tas nav sabalansēts un algas tiek palielinātas uz deficīta rēķina, nu, tad ir grūtāk.

Vai jūs neprognozējat, ka varētu notikt ekonomiskā migrācija, cilvēki varētu braukt prom, lai samaksātu kaut vai tos pašus kredītus?
Es to neprognozēju. Redziet, situācija ir ļoti sarežģīta un smaga visā pasaulē. Ja savā laikā Īrija bija plaukstoša zeme un darba tur netrūka, tad šobrīd visā pasaulē maz ir tādu vietu, kur varētu aizbraukt un darba rokas būtu pieprasītas. Visā pasaulē darbinieki drīzāk zaudē darbu. Šī situācija Latvijas darba meklētājiem noteikti nenāk par labu.

Ne tikai bezdeficīta budžets vai budžets ar mazu deficītu izšķirs atkopšanās gaitu. Jābūt vēl kaut kam, lai ekonomika ietu uz augšu...
Jābūt pievilcīgai investīciju videi, nodokļu sistēmai, jābūt mazam ārējam valsts parādam un ir jābūt resursiem, lai varētu kreditēt.

Vai tas viss Latvijai jau ir pietiekamā apjomā?
Jūs gribat visu nomērīt precīzi, kā fizikā, bet ekonomikā diemžēl nav iespējams definēt, kad būs sasniegts apakšējais punkts. Mēs jau gribētu, lai tas apakšējais punkts būtu sasniegts jau šodien, bet mēs nekādā gadījumā to nevaram apgalvot un noteikt. Ja turpinām nerīkoties un nepieņemt pietiekami kardinālus un drastiskus lēmumus, tad sagaidīsim krīzi un zemāko punktu vēl atbīdīsim.

Kā investori vērtē Latviju šajā finanšu krīzes rudenī?
Ieguldītājs jeb ārvalstu investors domā: visu laiku ir tāda nedrošība - kas šeit notiks, vai banku sistēma ir stabila, vai šī nauda ir stabila -, es labāk pagaidīšu. Domāju, pašlaik viņi ieņem nogaidošu pozīciju. Es uzskatu, situācija nav tāda, lai investori steigā pamestu valsti. Tas būtu pat tā kā jocīgi, jo Latvijā nekas dramatisks šobrīd vēl nav noticis. Bet tieši tāpēc es gribētu uzsvērt pašreizējo lēmumu, kas atrodas sagatavošanā, no kuriem pamatdokuments ir budžets, izšķirošo nozīmi. Iespējams, liela daļa investoru savu lēmumu varētu pieņemt atkarībā no tā, kādu budžetu Latvijā pieņems.
Jāatceras, ka mūs visu laiku salīdzina ar citām valstīm. un Igaunijas piemērs ir ļoti uzskatāms. Arī tur tieši tāpat ir publiskais sektors, ir nepieciešams palielināt tēriņus un dzīve rada savas korekcijas, bet pragmatisms, ar kādu igauņi darbojušies aizvadīto 15 gadu garumā, katru gadu sabalansējot savu valsts budžetu, ir tik pamācošs, tik kliedzošs un uzskatāms - kāpēc igauņi pašlaik var, bet mēs nevaram sabalansēt valsts budžetu.

 


Papildu informācija - no preses sekretāra Mārtiņa Grāvīša
(Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)
Foto - Ilmārs Znotiņš, Latvijas Bankas arhīvs