Publicēts: 01.01.2013.
VIJA MIČŪNE
VIJA MIČŪNE
Monetārās politikas pārvaldes
finanšu tirgus analīzes daļas ekonomiste

Kreditēšanas tālākā attīstība lielā mērā izšķirs, cik spēcīgi Latvijā bremzēsies tautsaimniecības izaugsme un cik drīz tā atkopsies. Jo banku lēmumi, nosakot kredītu procentu likmes, iespaido mājsaimniecību un uzņēmumu izvēli aizņemties, uzkrāt vai investēt.
Lai izvērtētu tautsaimniecības attīstības tendences, svarīgi izprast, kas notiek finanšu tirgos, jo īpaši – kredītu un noguldījumu ziņā. Kā liecina statistikas dati, pēdējā gada laikā kreditēšanas tempi strauji samazinājās, tā, piemēram, kredītu gada pieaugums temps 2008. gada novembrī noslīdēja līdz 14.3% un decembrī – līdz 11.7%, abos mēnešos samazinoties kopējam izsniegto kredītu atlikumam. Uzņēmumiem izsniegtajos kredītos pieaugums saglabājās tikai industriāla-jiem kredītiem, samazinoties komerckredītu un hipotekāro kredītu atlikumam. Palēninās arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu mājokļa iegādei un patēriņa kredītu pieauguma temps. Kreditēšanas lejupslīdi nenoliedzami ir noteicis gan pieprasījuma kritums pēc kredītiem, gan globālās finanšu situācijas saasināšanās, tomēr to ietekmēja arī lielo komercbanku politika. Taču tieši kreditēšanas tālākā attīstība lielā mērā izšķirs, cik spēcīgi bremzēsies tautsaimniecības izaugsme un cik drīz tā atkopsies. Jo banku lēmumi, nosakot kredītu procentu likmes, iespaido mājsaimniecību un uzņēmumu izvēli aizņemties, uzkrāt vai investēt, kā arī pašu aizdevēju peļņas rādītājus. Tas viss savukārt iespaido Latvijas tautsaimniecības attīstību un inflāciju.
Tāpēc ir svarīgi izvērtēt mājsaimniecībām un uzņēmumiem latos izsniegto procentu likmju saikni ar naudas tirgus procentu likmēm. Ekonomiskajā literatūrā tiek uzskatīts, ka šī saikne ir svarīga, lai novērtētu monetāro politiku, tajā skaitā arī centrālās bankas īstenoto monetāro politiku un iedarbības mehānismu.

Analīzes būtība
No mikroekonomikas teorijas viedokļa mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm būtu jāmainās tikpat lielā mērā kā naudas tirgus procentu likmēm. Piemēram, ja naudas tirgus likmes pieaug par 5 procentu pun-ktiem, par tik jāpieaug arī mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm. Šāda likumsakarība var izveidoties, jo pilnīgas konkurences un pilnīgas informācijas apstākļos preču vai pakalpojumu cenām jābūt vienādām ar to robežizmaksām.

Naudas tirgus procentu likmes būtībā ir izmaksas, kas rodas bankām, lai starpbanku naudas tirgū piesaistītu vienu papildu latu, savukārt kredītu un noguldījumu procentu likmes ir noteiktā pakalpojuma cena.

Praksē gan naudas tirgus procentu likmēm raksturīgs lielāks svārstīgums, turpretim mājsaimniecībām un uzņēmumiem noteiktās likmes attīstās vienmērīgāk. Pētījumi rāda, ka dažādās valstīs banku noteiktās procentu likmes dažādiem kredītu un noguldījumu veidiem atšķiras no naudas tirgus procentu likmēm. Un, jo pilnīgāk un ātrāk tās pielāgojas naudas tirgus procentu likmju izmaiņām, jo efektīvāka ir monetārā politika.

Saikne starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem noteiktajām procentu likmēm un naudas tirgus likmēm ir lielāka, jo:

  • mazāka ir nenoteiktība, kā centrālās bankas procentu likmes un naudas tirgus procentu likmes attīstīsies nākotnē;
  • augstāks inflācijas līmenis;
  • straujāka ekonomiskā attīstība;
  • zemākas izmaksas bankām, mainot procentu likmi, un klientiem, pārejot no vienas bankas uz citu;
  • augstāks konkurences līmenis banku tirgū, zemāka tirgus koncentrācija un segmentācija, zemākas ieejas barjeras jauniem tirgus dalībniekiem;
  • vairāk iespēju aizvietot kredītus un noguldījumus ar līdz-vērtīgiem pakalpojumiem;
  • banku pasīvos lielāku īpatsvaru veido īstermiņa nogul-dījumi.

Procentu likmju saikne ir atkarīga arī no katras bankas specifiskajām īpašībām, piemēram, bankas lieluma, likviditātes, bankas attiecību ar klientiem rakstura, klientu veidiem, kredītportfeļa risku.

Saiknes novērtējums
Lai novērtētu saikni starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem noteiktajām procentu likmēm un naudas tirgus procentu likmi, parasti tiek izmantots kļūdu korekcijas modelis (detalizēts apraksts DeBondt 2002. gada darbā). Modelis ļauj noteikt, cik lielā mērā ilgāka laika periodā naudas tirgus procentu likmes ietekmē banku procentu likmes kopumā, kā arī parādīt, cik lielu daļu no kārtējā mēneša naudas tirgus likmes izmaiņām tiek vidēji iecenota banku likmēs tā paša mēneša laikā.

1. attēlā atainota ilgtermiņa attiecība starp RIGIBOR 3 mēnešu procentu likmi un dažāda veida kredītu un noguldījumu procentu likmēm latos. Ilgtermiņa attiecība novērtēta 24 mēnešus ilgiem secīgiem intervāliem, izmantojot datus no 2004. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim.

1. att. Ilgtermiņa attiecība starp kredītu un noguldījumu procentu likmēm un naudas tirgus procentu likmi


Redzams, ka ilgtermiņa saikne starp mājsaimniecībām mājokļa iegādei un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm līdz 2007. gada vidum ir ievērojami samazinājusies. To ietekmēja ārvalstu finansējuma lomas palielināšanās un pieaugoša konkurence starp bankām, saglabājoties mērenam RIGIBOR indeksa pieaugumam. No 2007. gada vidus saikne ar naudas tirgus likmēm nedaudz auga, jo mazinājās ārvalstu finanšu ieplūdes.
Patēriņa kredītu saikne ar naudas tirgiem strauji auga no 2006. gada sākuma līdz 2007. gada pirmajiem mēnešiem, jo līdz ar latu naudas tirgus likmju kāpumu pakāpeniski pieauga arī latu patēriņa kredīta likmju uzcenojums virs tirgus likmēm. Pēc tam šī saikne samazinājās, jo naudas tirgus indeksi kļuva daudz svārstīgāki, bet patēriņa kredītu likmes mainījās pakāpeniski, bez krasām svārstībām. Turklāt izmainījās no jauna izsniegto patēriņa kredītu struktūra, kur lielāku īpatsvaru sāka ieņemt kredīti ar ilgāku likmes darbības periodu.
Noguldījumu procentu likmēm savukārt ilgtermiņa saikne ar naudas tirgus likmi kļuva stiprāka, kas var liecināt, ka pieauga noguldījumu loma banku finanšu līdzekļu piesaistē, kā arī konkurence noguldījumu sektorā.
Kopumā vērtējot, redzams, ka laika gaitā izzudušas krasas atšķirības. No jauna izsniegto kredītu procentu likmes un kredītu atlikumu procentu likmes ilgtermiņā pielāgojas izmaiņām naudas tirgū, kas varētu liecināt par līdzvērtīgāku banku konkurenci dažādos tirgus segmentos.
Šāda analīze dod ieskatu, kā laika gaitā mainījusies naudas tirgus procentu likmes ilgtermiņa ietekme uz kredītu un noguldījumu procentu likmēm. Savukārt 2. attēls sniedz ieskatu par saikni starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmēm un RIGIBOR 3 mēnešu likmi laika posmā no 2004. gada janvāra līdz 2008. gada decembrim.

2. att. Kredītu procentu likmju pielāgošanās naudas tirgus procentu likmei
NO JAUNA IZSNIEGTIE
Tūlītēja pielāgošanās Ilgtermiņa saikne Novēlošanās ilgums mēnešos
Kredīti mājokļa iegādei 0.4768 0.7755
Ar procentu likmes darbības periodu līdz 1 gadam 0.5213 0.8618 1–2
Ar procentu likmes darbības periodu virs 1 gada 0.1667 0.3885 1–2
Patēriņa kredīti 0.0501 0.6434
Ar procentu likmes darbības periodu līdz 1 gadam 0.1772 0.9427 4–5
Ar procentu likmes darbības periodu virs 1 gada -0.1521 0.2487 3–4
Kredīti uzņēmumiem 0.6651 0.5807
Ar procentu likmes darbības periodu līdz 1 gadam 0.7331 0.6217 0–1
Ar procentu likmes darbības periodu no 1 līdz 5 gadiem 0.1326 0.3873 1–2
KREDĪTU ATLIKUMI
Kredīti mājokļa iegādei 0.2145 0.4074
Ar kredīta termiņu no 1 līdz 5 gadiem 0.2019 0.4115 3–4
Ar kredīta termiņu virs 5 gadiem 0.2195 0.4079 4–5
Patēriņa kredīti 0.0672 0.7216
overdrafts 0.1184 0.3126 1–2
Ar kredīta termiņu līdz 1 gadam 0.0874 0.7858 8–9
Ar kredīta termiņu no 1 līdz 5 gadiem 0.0680 0.5639 16–17
Ar kredīta termiņu virs 5 gadiem 0.0930 0.5092 14–15
Kredīti uzņēmumiem 0.3051 0.5580
overdrafts 0.7090 0.5902 0–1
Ar kredīta termiņu līdz 1 gadam 0.3820 0.6983 1–2
Ar kredīta termiņu no 1 līdz 5 gadiem 0.2370 0.6303 1–2
Ar kredīta termiņu virs 5 gadiem 0.1772 0.3762 2–3


Skatot izmaiņas, redzams, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu likmes samērā ātri atspoguļojas naudas tirgus likmēs. No jauna izsniegto mājokļa kredītu un uzņēmumu kredītu likmes piemērojas jau tajā pašā vai nākamajā mēnesī, bet no jauna izsniegto patēriņa kredītu procentu likmes pilnīgi piemērojas 4–6 mēnešu laikā. Šādas atšķirības var skaidrot ar to, ka mājokļa kredītiem un uzņēmuma kredītiem parasti tiek izmantotas mainīgas procentu likmes, bet patēriņa kredītiem – fiksētas. Kredītu atlikumiem laika posms, kas nepieciešams, lai procentu likmes pielāgotos izmaiņām naudas tirgū ir garāks. Uzņēmumu kredītu procentu likmēm tie ir 2–4 mēneši, bet patēriņa kredītu atlikumiem – daudz ilgāk.
No jauna izsniegto kredītu un kredītu atlikumu procentu likmes, mainoties naudas tirgus procentu likmēm, lielā mērā pielāgojas jau tajā pašā mēnesī, un visātrāk tas atspoguļojas uzņēmumiem izsniegto kredītu un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu likmēs. Turpretim patēriņa kredītu likmes pirmajā mēnesi pēc izmaiņām naudas tirgū, var mainīties tikai nedaudz. Kredītu likmes ar darbības periodu līdz vienam gadam un likmes kredītu atlikumiem ar īsāku termiņu uz izmaiņām tirgū reaģē straujāk nekā attiecīgās likmes ar ilgāku darbības periodu vai kredītu atlikumiem ar ilgāku termiņu.
Ilgtermiņa saikne starp kredītu procentu likmēm un naudas tirgus procentu likmēm ir diezgan augsta, bet ne pilnīga. Apmēram 58–78% no naudas tirgus likmju izmaiņām atspoguļojas no jauna izsniegto kredītu procentu likmēs, savukārt kredītu atlikumu likmēs – vidēji 41– 72%. Ilgtermiņā saikne starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu likmēm un naudas tirgus likmi ir spēcīgaka kredītiem ar īsāku likmes darbības periodu, kā arī kredītiem ar īsāku termiņu.
Pētnieki H. Sanders un S. Kleimeierns, izmantojot līdzīgu metodoloģiju, pētījuši kredītu un noguldījumu procentu likmju dinamiku Latvijā un citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Pētījumā redzams, ka Latvijā laika posmā no 1999. gada janvāra līdz 2003. gada decembrim patēriņa kredītiem ar termiņu līdz vienam gadam ilgtermiņa saikne ar naudas tirgus procentu likmi bija 0.82 – 2.76 robežās, savukārt uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem ar termiņu virs viena gada – 1.05. Laika posmā no 1992. gada janvāra līdz 2003. gada decembrim patēriņa kredītiem ilgtermiņa saikne kopumā atbilst vēlāk novērotajai situācijai. Savukārt uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem procentu likmju ilgtermiņa saikne ar naudas tirgus likmēm laika gaitā ir mazinājusies (sk. iepriekš).
3. attēlā grafiski atainota no jauna izsniegto kredītu procentu likmju dinamika. Naudas tirgus procentu likmes labāk izskaidro to kredītu procentu likmju attīstību, kam ir īsāks likmes darbības periods. Var teikt, ka novērotās un novērtētās procentu likmes atšķiras nebūtiski. Kopš 2008. gada sākuma naudas tirgus procentu likmes kļuvušas svārstīgākas un, mainoties ekonomikas apstākļiem un finanšu tirgus riskiem, varētu mainīties arī sakarības starp dažādajām procentu likmēm.

3. att. No jauna izsniegto kredītu procentu likmju dinamika


Augsts banku konkurences līmenis
Latvijā novērotās tendences ir līdzīgas kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs: ilgtermiņa attiecība starp naudas tirgus procentu likmi un privātpersonām un uzņēmumiem noteiktajām procentu likmēm atšķiras dažādiem kredītu un noguldījumu veidiem. Tā ir lielāka no jauna izsniegtajiem kredītiem un piesaistītajiem noguldījumiem salīdzinājumā ar to atlikumiem, kredītu procentu likmēm salīdzinājumā ar noguldījumu procentu likmēm, kā arī kredītiem un noguldījumiem ar īsāku termiņu vai īsāku procentu likmes darbības laiku (sīkāku informāciju sk., piemēram, B. Egerta un R. Makdonalda darbā). Atšķirībā no laika līdz 2004.–2005. gadam, kad atbilstoši iepriekš veiktajiem pētījumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, tajā skaitā Latvijā, ilgtermiņa attiecība starp kredītu likmi un naudas tirgus likmi vai centrālās bankas likmi parasti vislielākā procentu likme bija uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, vēlākā laika posmā augstāka tā ir mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.
Kopumā saikne starp latos izsniegto kredītu un naudas tirgus procentu likmēm Latvijā ilgtermiņā ir samērā augsta. To parasti uztver kā pozitīvu tirgu raksturojošu rādītāju. Augsta ilgtermiņa saikne starp kredītu un noguldījumu likmēm un naudas tirgus likmēm tiek saistīta ar augstu banku konkurences līmeni un banku darbības efektivitāti.

Daudzas kredītu likmes, īpaši tās, kas piesaistītas naudas tirgus procentu likmei, pielāgojas samērā ātri. Kredītņēmējiem šāda ātra pielāgošanās nāk par labu, ja naudas tirgus likmes krīt, jo šādā gadījumā var ātrāk uzlaboties kreditēšanas nosacījumi vai samazināties kredītu maksājumi. Savukārt, ja naudas tirgus procentu likmes aug, kredītņēmējs "triecienu" saņem ātrāk.

Izmantotā literatūra:
Sander, H., Kleimeiern, S., Interest Rate Pass–Through in an Enlarged Europe: The Role of Banking Market Structure for Monetary Policy Transmission in Transition Countries. Limburg Institute of Financial Economics WP, August 2004, N 04­018.
Égert, B., Macdonald, R., Monetary Transmission Mechanism in Transition Economies: Surveying the Surveyable. National Bank of Hungary WP, 2006, N 5.
DeBondt, G., Retail Bank Interest Rate Pass-Through: New Evidence at the Euro Area Level. ECB, WP/02/136.